VID pārbaudes slēdziens atklāj raidījuma „Nekā Personīga” vietu Finanšu policijas PR akcijā
PIETIEK04.09.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sakarā ar raidījuma Nekā Personīga atgriešanos ēterā Pietiek atkārtoti (pirmoreiz - jūlija beigās) publicē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ilgstoši veiktas dienesta pārbaudes anonimizēto slēdzienu, kas uzskatāmi un pārliecinoši demonstrē šī TV raidījuma īpašo vietu Finanšu policijas šā pavasara PR akcijās, spodrinot šīs struktūras vadības tēlu, un atklāj tā veidotāju gatavību vajadzības gadījumā tikt izmantotiem visa veida manipulācijās ar sabiedrisko domu.
Kā zināms, šā gada martā Kaspara Podiņa vadītā VID Finanšu policijas pārvalde TV3 raidījumam Nekā Personīga bija noplūdinājusi apjomīgu un detalizētu informāciju par it kā atklātu „PVN shēmu” 1,7 miljonu eiro apmērā, kuras galvenā organizatore – VID darbiniece tikusi aizturēta. Lai iepriekš pat gadījumos, kad VID ziņo par kādu lielu atklātu nodokļu nemaksāšanas gadījumu, tas nekad nav nosaucis konkrētas personas, šajā gadījumā Finanšu policija bija atklājusi par aizturētās vārdu un uzvārdu.
Jau tobrīd bija zināms, ka ideja par šādu nopludināšanu un raidījuma Nekā Personīga izmantošanu, lai pabalstītu Finanšu policiju, kuras publiskais tēls vissmagāk cietis kopš februāra sākuma, kad sižetus par VID un Finanšu policijas darbiniekiem aizsāka Latvijas Televīzija un pēc tam pievērsās citi mediji, radusies Podiņa un kolēģu galvās.
Tā kā Finanšu policijas vadība, par saviem „radošajiem plāniem” informējot arī Pētersoni, nebija spējusi atrast „kanālus”, kā iziet uz Latvijas Televīziju, tad arī ticis pieņemts lēmums kā informācijas kanālu izmantot alternatīvu – raidījumu Nekā Personīga.
Pietiek avoti jau toreiz apliecināja, ka „akcija” ar mērķi uzlabot VID un Finanšu policijas publisko tēlu bijusi sasteigta, pret informācijas publiskošanu iebilduši arī konkrētie šīs lietas izmeklētāji, taču viņu iebildumi apklusināti. Taču sasteigtības dēļ nav izdevies nosaukt nevienu citu it kā atklātās „PVN shēmas” dalībnieku, arī shēmas kopsumma vienkārši „paņemta no griestiem”.
Nu pēc Pietiek pārstāvja oficiāla pieprasījuma publiskotais anonimizētais dienesta pārbaudes slēdziens šo informāciju faktiski pilnībā apliecina. Tiesa, neviens – arī ne Podiņš – par šo informācijas noplūdināšanu un TV raidījuma izmantošanu savtīgos mērķos nekādu sodu tā arī nav saņēmis.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
