Iesaki rakstu: 
Pietiek saņēmis plašāku Valsts ieņēmumu dienesta (VID) skaidrojumu skaidrojumu par Pietiek publikācijā "Kurš normāls cilvēks spēs atbildēt uz šādiem VID jautājumiem?" aprakstīto VID anketu, kurā - saskaņā ar paša VID vēstīto - "sniegtā informācija tiek izmantota nodokļu auditā un kuru aizpildīt personai tiek lūgts, lai saņemtu kvalitatīvus paskaidrojumus par nodokļu auditā atklātajiem faktiem". Publicējam šo skaidrojumu bez kādiem komentāriem:
"Lai kvalitatīvi veiktu nodokļu auditu un pārbaudītu veiktos darījumus starp konkrētajām personām, VID ir nepieciešama precizējoša informācija. Informācijas pieprasījums un paskaidrojuma veidlapa tiek nosūtīti ar mērķi, lai iegūtu informāciju par auditējamā uzņēmuma (cita uzņēmuma) norādīto veikto darījumu apstākļiem, iesaistītajām personām u.tml., lai tādējādi noskaidrotu darījumu faktiskos apstākļus un izsekotu darījuma norisei, pārbaudot, vai darījumi notikuši tādā veidā un apjomā, kā to norādījis nodokļu maksātājs.
Šāda veida anketā auditējamam nodokļu maksātājam vai trešajām personām tiek uzdoti precīzi, skaidri un konkrēti jautājumi, kas attiecas uz konkrētās lietas būtību. Šo informāciju, savstarpēji salīdzinot, tiek gūta izpratne, vai darījumi ir notikuši tieši tādā veidā un ar rēķinos norādīto personu; tādējādi tiek arī pārbaudīts, vai nodokļu maksātājs ir pamatoti savā grāmatvedībā iegrāmatojis darījumu apliecinošos dokumentus.
Anketa tiek adresēta uzņēmumam kā juridiskai personai, savukārt paskaidrojumu sniedz (paraksta) uzņēmumu vadītāji (amatpersonas), organizējot visas nepieciešamās informācijas un datu savākšanu savā uzņēmumā, vai arī norādot personas, ar kurām var sazināties informācijas iegūšanai. Anketas aizpildīšanas termiņš tiek noteikts, izvērtējot konkrēto situāciju un atkarībā no sniedzamās informācijas apjoma, taču saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 32.2 pantā noteikto, tas ir ne vairāk kā 30 dienas.
Aizpildīto anketu Valsts ieņēmumu dienestam var iesniegt, uzņēmuma pārstāvim personīgi ierodoties VID; nosūtot dokumentus pa pastu vai elektroniski, izmantojot VID EDS. Jāatzīmē, ka informācijas sniegšanas iespējas un veidi ir norādīti informācijas pieprasījuma vēstulē. Tajā ir norādīti arī inspektora tālruņa numurs un vēstules sagatavotāja e-pasts saziņai, lai vienotos par uzņēmumam pieņemamāko informācijas sniegšanas veidu un laiku.
Papildus informējam, ka VID lūdz sniegt paskaidrojumus par veiktajiem darījumiem un to apstākļiem tikai par to periodu, kas attiecas uz auditējamo nodokli un auditējamo periodu.
Gadījumā, ja anketa ir iesniegta VID, taču tajā nav atbildēts uz visiem uzdotajiem jautājumiem vai arī kādā atbildē sniegtā informācija ir nepilnīga, uzņēmums tiek aicināts iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam papildu informāciju, dokumentus vai skaidrojumus. Arī gadījumos, ja anketas aizpildīšanas laikā personai rodas kādas neskaidrības vai papildu jautājumi, vai arī rodas nepieciešamība precizēt sniegto informāciju vai sniegt papildu skaidrojumu, persona var sazināties ar VID inspektoru vai vēstules sagatavotāju, kuru kontakti ir norādīti informācijas pieprasījuma vēstulē."
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
