Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts ieņēmumu dienests (VID), kurš vēl tikai pirms dažiem mēnešiem Latvijas iedzīvotājiem mēģināja iestāstīt, ka, arī iegādājoties auto ārzemēs, viņiem esot aizliegts skaidrā naudā maksāt vairāk nekā 7200 eiro, tagad šos brīdinājumus ir paklusām izdzēsis un tā vietā, lai atzītu vainu, mēģina izblēdīties, apgalvojot, ka „šāda informācija nav pieejama”.

„Atceries, ka, iegādājoties auto, nav atļauts veikt skaidras naudas darījumu, ja summa pārsniedz 7200 eiro. Šis noteikums attiecas arī uz tiem, kuri auto iegādājas ārzemēs,” – tā VID publiski paziņoja šā gada martā.

Taču pēc tam pat Ģenerālprokuratūrai nācās nosūtīt VID oficiālu protestu, Ievas Jaunzemes vadītajai iestādei norādot, ka šāds aizliegums ir tās prettiesiski izdomāts un līdz ar to nelikumīgs.

VID gan ir pakļāvies šim Ģenerālprokuratūras protestam, taču publiski nekādā veidā savus paziņojumus nav atsaucis. Tā vietā izteiktie aizliegumi paklusām ir aizvākti, un šīs valsts iestādes vadība vienkārši mēģina izblēdīties – šādi aizliegumi taču nekur neesot atrodami.

„VID mājaslapā vai citos VID komunikācijas kanālos nav pieejama informācija par viennozīmīgu aizliegumu Latvijas iedzīvotājiem iegādāties transportlīdzekli ārvalstīs virs 7200 euro, maksājot skaidrā naudā.”

Ar šādu izblēdīšanos VID vadība pašlaik mēģina atbildēt uz jautājumu, kāpēc pēc Ģenerālprokuratūras protesta saņemšanas VID nav atsaucis savus publiskos un, kā izrādījies, nelikumīgos paziņojumus par aizliegumu Latvijas iedzīvotājiem iegādāties automašīnas ārvalstīs par summu virs 7200 eiro, maksājot skaidrā naudā?

Kā zināms, šā gada martā VID nāca klajā ar publisku paziņojumu, ka Latvijas pilsoņiem esot aizliegts iegādāties automašīnas, maksājot skaidrā naudā, ja pirkuma summa ir virs 7200 eiro, turklāt šis aizliegums attiecoties arī uz automašīnu iegādi ārvalstīs.

„Visa līdz šim VID sniegtā informācija par šo jautājumu ir balstīta uz spēkā esošo likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta 8.daļu (spēkā kopš 01.01.2017.),” – tas bija viss, ko martā vēlējās paust VID, savukārt ģenerāldirektore Jaunzeme no skaidrojumiem izvairījās.

Juristi jau uzreiz pēc šo VID paziņojumu izteikšanas norādīja, ka Latvijas iestādei nav nekāda likumīga pamata mēģināt Latvijas normatīvo aktu prasības uztiept citu valstu teritorijā, kur ir spēkā savi likumi un noteikumi, un ka šādi no likuma viedokļa absurdi mēģinājumi nevainagosies panākumiem.

Šī Jaunzemes vadītā VID iecere piedzīvoja oficiālu fiasko brīdī, kad Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments iesniedza VID oficiālu protestu saistībā ar konkrētu gadījumu, kad Latvijas iedzīvotājam VID bija noteicis uzrēķinu par ārzemēs veiktu auto iegādes darījumu, un VID šim protestam ir pakļāvies.

„Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments, izvērtējot Jūsu 2019. gada 6. jūnija iesniegumu "Par nelikumīga prettiesiska administratīvā akta protestēšanu", Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei 2019. gada 21. jūnijā iesniedza protestu par Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas nodaļas vadītājas 2019. gada 28. februāra lēmumu Nr. NK03666I, ar kuru Jūs saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.7 panta trešās daļas,” bija teikts prokurora Aivara Buliņa vēstulē auto pircējam Valērijam A.

Valērijs A. 2018. gada 22. novembrī par 9000 eiro skaidrā naudā bija iegādājies automašīnu Volvo XC60 no Vācijas uzņēmuma Weis Automobile Inc. Andrej Weis un, reģistrējot automašīnu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, godīgi sniedzis visu savā rīcībā esošo informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar automašīnas iegādi Vācijā.

Taču šā gada janvārī Valērijs A. tika uzaicināts ierasties VID administratīvā pārkāpuma protokola noformēšanai, un 4. februārī viņam tika noformēts administratīvā pārkāpuma protokols. Mēnesi vēlāk, paļaujoties uz to, ka iestādes rīcība atbilstoši Administratīvā procesa likumam ir tiesiska, viņš veica soda naudas nomaksu pilnā apmērā, ieskaitot 1350 eiro lēmumā norādītajā Valsts kases kontā.

Taču marta beigās Valērijs A. pilnīgi nejauši uzzinājis, ka identiskos apstākļos VID ģenerāldirektore ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru viņu par vainīgu pārkāpumā atzinušajam lēmumam līdzīgs Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas nodaļas vadītājas Ivetas Lāces lēmums ir ticis atcelts.

Tad nu Valērijs A. aprīļa vidū vērsās ar sūdzību pie Jaunzemes, lūdzot atcelt arī attiecībā uz viņu pieņemto VID darbinieces Lāces lēmumu un atmaksāt no viņa iekasēto 1350 eiro soda naudu. Tomēr VID ģenerāldirektores Jaunzemes veselu mēnesi tapušajā atbildē uz viņa iesniegumu pēc būtības bija rakstīts – ja reiz jūs soda naudu labprātīgi nomaksājāt un pat nemēģinājāt apstrīdēt VID lēmumu, es tagad netaisos jūsu sūdzību apmierināt.

„Tā kā Jūs esat nokavējis likumā noteikto procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai par pārsūdzēto lēmumu, kā arī iesniegtā sūdzība nesatur motivētu lūgumu atjaunot nokavēto procesuālo termiņu un pārsūdzētais lēmums ir izpildīts pilnībā, Jūsu 2019.gada 23.aprīlī VID iesniegtās sūdzības izskatīšana pēc būtības ir atsakāma,” atbildēja VID ģenerāldirektore, labi zinot, ka līdzīgā situācijā pati ir atcēlusi šādu VID lēmumu.

Pēc šī atteikuma Valērijs A. jau vērsās ar iesniegumu pie LR ģenerālprokurora  Ērika Kalnmeiera, norādot, ka jau pēc soda naudas nomaksas uzzinājis, ka „Valsts ieņēmumu dienests ir atzinis ar lēmumu Nr.30.7-22.11/1446, ka automašīnas iegāde CITĀ VALSTĪ, par to norēķinoties ar skaidru naudu, NAV ATZĪSTAMA par administratīvo pārkāpumu, kas izdarīts Latvijas Republikas teritorijā”.

Ģenerālprokuratūra Valērija A. apsvērumus atzina par pamatotiem un iesniedza VID oficiālu protestu, kas arī tika ņemts vērā. 11. jūlijā VID iepriekšējo lēmumu atcēla, un 18. jūlijā Valērijam A. tika pārskaitīta viņa samaksātā un nu atceltā soda nauda. VID gan nav ne atvainojies par nepamatoto lēmumu, ne arī izmaksājis likumīgos procentus par, kā izrādījies, vairākus mēnešus no privātpersonas prettiesiski iekasēto soda naudu.

Novērtē šo rakstu:

168
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...