VID nolēmis neatklāt, ar ko tieši pamatota trešdaļmiljona piešķiršana Kossoviču ģimenes biznesam
PIETIEK22.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir nolēmis neatklāt, ar ko tieši ir pamatota kopumā 332 tūkstošu eiro piešķiršana Rīgas domnieka Mārtiņa Kossoviča ģimenes optikas veikalu biznesam, kuru – neraugoties uz to, ka optikas veikali netika slēgti, – esot smagi skāruši pandēmijas laika ierobežojumi.
Pirms dažiem mēnešiem kāds Pietiek lasītājs norādīja uz šādiem VID datiem par pagājušā gada pirmajiem pieciem mēnešiem, kuru laikā Kossoviču ģimenes uzņēmums SIA Optic Guru saņēmis šādu valsts atbalstu:
1. 06.05.2021 Grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai - 200 000.00 eiro
2. 16.04.2021 Atlīdzības izmaksa dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem - 38 412.20 eiro
4. 23.03.2021 Atlīdzības izmaksa dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem - 42 882.67 eiro
5. 16.02.2021 Atlīdzības izmaksa dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem - 45 374.23 eiro
7. 11.01.2021 Atlīdzības izmaksa dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem - 5 923.12 eiro
Tas nozīmē, ka pagājušā gada pirmajos piecos mēnešos – svaigāki dati nav pieejami – Kossoviču ģimenes uzņēmums atlīdzībās par „dīkstāvi” (ko optikas saloni nepiedzīvoja) un grantā apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai no valsts saņēmis vairāk nekā 332 tūkstošus eiro.
„Savā valsts amatpersonas deklarācijā M. Kossovičs cita starpā ir norādījis 540 kapitāldaļas vidusmēra cilvēkam neko neizsakošā SIA Optic Guru. Taču patiesībā šis ir pietiekami liels un nozīmīgs uzņēmums – kā rāda Lursoft dati, Kossoviču ģimenei (reizē ar Mārtiņu arī viņa mātei Lonijai un brālim Jānim) piederošā optikas kompānija 2020. gadu beigusi ar 4 933 307 eiro apgrozījumu,” situāciju komentēja Pietiek lasītājs.
„2020. gadā sākusies pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi Kossoviču ģimenes biznesu neskāra, jo valdībā optikas saloni tika uzskatīti par pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniedzējiem un slēgti netika. Rezultātā 2020. gadu Optic Guru beidza ar vairāk nekā pusmiljonu lielu – 549 038 eiro peļņu. Taču… dīvainā (vai tieši pretēji – pašsaprotamā) veidā šie apstākļi nav traucējuši Kossoviču ģimenei pamatīgi piesūkties pie valsts finanšu līdzekļiem, kas it kā bija paredzēti uzņēmumiem, kuri tieši cietuši no pandēmijas.”
Kā izrādās, VID tomēr nevēlas sniegt detalizētu skaidrojumu par to, kā gan Kossoviču ģimenes uzņēmumam izdevies tikt pie valsts atbalsta. „Detalizētu informāciju par to, tieši kuriem kritērijiem atbilda konkrētais nodokļu maksātājs un kādēļ tas saņēma dīkstāves atbalstu un grantu apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, mēs nedrīkstam izpaust,” apgalvo VID.
VID varot atklāt tikai to, ka jebkuru nodokļu atbalsta veidu, lai pārvarētu Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni, „saņēma tie uzņēmumi, kuriem izpildījās normatīvajos aktos noteiktie kritēriji, proti, tie, kas bija noteikti 2020. gada 24. novembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” un 2020. gada 10. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai””.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
