VID nespēj paskaidrot, kāpēc vienos gadījumos plaši komentē nodokļu nemaksātājus, bet citos "likums to neļauj"
PIETIEK24.11.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienests (VID) nespēj paskaidrot, kāpēc tā vadības pārstāvji vienos gadījumos plaši komentē pieķertus ļaunprātīgus nodokļu nemaksāšanas gadījumus un arī min konkrētus pieķertos, bet citos gadījumos tos saudzē, aizbildinoties ar to, ka "likums to neļauj".
Pagājušā gada rudenī plašu ievērību izpelnījās restorānu tīkla Gan Bei atklātās mahinācijas ar kases aparātiem, un VID pārstāvji sākotnēji aktīvi stāstīja par atklātajiem pārkāpumiem, pat minot konkrētus aizturēto vārdus un uzvārdus.
Taču izrādās, ka pat gandrīz identiskās situācijās VID rīkojas "pēc deguniem" - vienās situācijās tā pārstāvji min būtiskas detaļas par atklātajiem pārkāpumiem, bet citos pēkšņi "atceras", ka likums aizliedz izpaust informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem.
Šajās dienās Pietiek rīcībā nonāca neoficiāla informācija, ka līdzīgas mahinācijas ar kases aparātiem VID konstatējis arī Mego veikalu tīklā, taču šajā gadījumā sankcijas bijušas ļoti maigas - uzņēmumam izdevies ar VID vienoties, ka tiks uzskatīts - šādas mahinācijas ar kases aparātiem notikušas tikai divus mēnešus, līdz ar ko arī sods būs salīdzinoši maigs.
Atšķirībā no Gan Bei gadījuma izrādījās, ka šoreiz VID vadība par atklātajiem pārkāpumiem un maigo sodu izteikties nevēlas un pēkšņi "atcerējusies" par likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteikto aizliegumu.
"Vēršam uzmanību, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.pants liedz VID izpaust informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju. Tādējādi neesam tiesīgi komentēt Jūsu jautājumā aprakstīto situāciju," - tā tagad skan VID oficiālā atbilde saistībā ar Mego veikaliem.
Savukārt uz jautājumu, kāpēc vienos gadījumos (piemēram, Gan Bei) VID tomēr tos komentē, bet citos - faktiski identiskos, tikai ar citu uzņēmumu iesaisti - atsaucas uz šo likuma normu, VID atbildēt pirmdien nespēja vai nevēlējās.
Savukārt otrdien VID nāca klajā ar šādu likuma interpretāciju - Gan Bei gadījumā tā nosaukumu pirmo reizi saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem publiski minējusi cita tiesībsargājošā iestāde, proti, Ģenerālprokuratūra un "tādējādi, ja informācija reiz ir kļuvusi publiski pieejama, tad vairs nav juridiska pamata to turpmāk neizpaust".
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
