VID nepiekrīt Augstākās tiesas Senāta spriedumam

Augstākās tiesas Senāts paplašinātā sastāvā, proti, septiņi senatori, skaidri un gaiši nolēma, ka VID ir nepamatoti skaidrojis likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, uzskatot, ka tā norma par saimnieciskās darbības veikšanu attiecināma uz nekustamā īpašuma tirgotājiem – fiziskajām personām. Taču arī nepārsūdzamā tiesas spriedumā rakstītais neliek VID mainīt savu likuma interpretāciju.

Kā Pietiek jau ziņoja, kāds šķietami nenozīmīgs pērnā gada decembrī pieņemts Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums radījis jaunu pavērsienu Valsts ieņēmumu dienesta gadiem ilgi praktizētajā nodokļu uzrēķinu sistēmā nekustamo īpašumu pircējiem un pārdevējiem. Viņi, VID ieskatā, veikuši saimniecisko darbību, par ko nav maksājuši nodokļus, tādēļ viņiem uzlikts nodokļu uzrēķins un vēl aprēķinātas soda nauda.

Karīna Truhina, kuru var uzskatīt par diezgan tipisku „trekno gadu” nekustamo īpašumu spekulanti, 2003.-2005.gadā „dāvinājumā” kopā bija saņēmusi 44 zemesgabalus, bet 2005.-2006.gadā pārdevusi 22 zemesgabalus. Viņa nebija reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) par tirdzniecībā gūtajiem ienākumiem nemaksāja, savukārt VID pēc pārbaudes aprēķināja viņai iespaidīgu nodokļu un soda summu, jo uzskatīja, ka Truhina nodarbojusies nevis ar sava īpašuma pārdošanu, bet gan nereģistrētu saimniecisko darbību.

Tieši Karīna Truhina par savu taisnību aizcīnījusies līdz Augstākās tiesas Senātam, kurš skaidri un gaiši pateicis, ka likumā nav rakstīts tas, ko tajā vēlas ieraudzīt VID. Taču VID ģenerāldirektore Nellija Jezdakova (attēlā) arī pēc Senāta sprieduma paliek pie sava. „VID nepiekrīt Senāta spriedumā minētajai likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu interpretācijai, jo šādas interpretācijas rezultātā nevar sasniegt lietderīgu un taisnīgu mērķi.”

Iespējams, likums tiešām nav izdevies īpaši taisnīgs un lietderīgs, bet tāds nu tajā laikā tas bija. Turklāt lielai daļai nekustamo īpašumu spekulantu VID auditus bija veicis arī pirms nekustamo īpašumu tirgošanas buma, kad viņi bija rīkojušies līdzīgi – pirkuši un pārdevuši nekustamos īpašumus, paturot tos savā īpašumā ilgāk par 12 mēnešiem, kas arī ļāva nodokļus par ienākumiem no pārdošanas nemaksāt. Un šajos „pirmsburbuļa” auditos tieši tas pats VID bija konstatējis, ka visi nodokļi maksāti godam un nekādi pārkāpumi nav konstatēti.

Likuma interpretācija VID tika mainīta, kad sabiedrībā auga nepatika pret nekustamo īpašumu spekulantiem, kuriem likums nelika maksāt nodokļus. Tolaik mainīja likumu, lai turpmāk nekustamo īpašumu tirgoņiem būtu jādalās ar valsti savā peļņā, bet VID mainīja arī iepriekšējās likuma versijas interpretāciju un sāka nodokļu uzrēķinus, kopā sarēķinot 11,7 miljonus latu nesamaksātu nodokļu.

Lai gan līdz šim tiesas nodokļu uzrēķina saņēmēju sūdzībās lēma par labu VID, tomēr Senāta spriedums var likt zemākās instances tiesām arī likumu interpretēt nevis pēc VID, bet pēc tiesas Senāta domām. Tāpēc var gadīties, ka daļa VID uzrēķinu ar tiesas lēmumiem tiks atcelti, un nav šaubu, ka vismaz daudzos gadījumos valstij var nākties atmaksāt atpakaļ to, ko tā no neveiksmīgajiem tirgoņiem sev vēl pirms tiesāšanās jau paņēmusi ar uzrēķinu palīdzību.

Par to, kā VID plāno rīkoties šādā situācijā, Nellija Jezdakova nevēlas izteikties. „VID informē, ka neuzskata par lietderīgu izteikt pieņēmumus par tiesu vai citu instanču rīcību kontekstā ar Senāta spriedumu,” teic VID ģenerāldirektore, piebilstot, ka „līdzšinējā tiesu prakse minētās kategorijas lietās divu gadu garumā liecināja par to, ka tiesām nav šaubu, ka pastāvīga, sistemātiska nekustamo īpašumu pārdošana par atlīdzību ir uzskatāma par saimniecisko darbību.”

N.Jezdakova neaizmirst arī piemetināt, ka „Administratīvā procesa likuma 350.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesību normu interpretācija (tulkojums), kas izteikta kasācijas instances spriedumā, ir obligāta tiesai, kura šo lietu izskata no jauna. No citētās tiesību normas izriet, ka norādītajā Senāta spriedumā izteiktā tiesību normu interpretācija ir obligāta tikai tai tiesai, kura šo konkrēto lietu izskatīs no jauna”. VID vadītāja, liekas, cer, ka citas tiesas Senāta spriedumu nebūs lasījušas, neņems vērā un prasības iesniedzējs arī būs pietiekami slinks, lai nepapūlētos par savu taisnību cīnīties līdz Augstākās tiesas Senātam, vai arī nākamreiz Senāts likumā izlasīs to, kas tīkams VID.

Novērtē šo rakstu: