VID nenoliedz, ka dažādās mājas lapas sadaļās norādīts atšķirīgs ienākuma nodokļa apmērs
PIETIEK08.01.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienests (VID) nenoliedz, ka VID interneta mājas lapā var atrast pretrunīgu informāciju par to, kāda tad ir jaunā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likme. Galvenajam nodokļu iekasētājam un kontrolierim gan ir pamatojums, kādēļ IIN likme dažādās vietās norādīta atšķirīga, taču netiek sniegta skaidra atbilde - kādas sekas sagaida tos, kuri nebūs sapratuši pareizo nodokļa likmi un vai nu pārmaksājuši vai arī aprēķinājuši to par zemu.
Kāds Pietiek lasītājs gada sākumā bija pamanījis trijos valsts oficiālajos interneta resursos trīs dažādas IIN likmes. Likumi.lv vēstīja, ka tā ir 25%, Finanšu ministrijas mājas lapa – 23%, bet VID – 24%.
Finanšu ministrijas komunikācijas departamenta direktora vietniece Maija Straupmane bez vilcināšanās apstiprināja, ka IIN likme no 2015.gada 1.janvāra ir 23%. Viņa ar izpratni izturas pret citu valsts interneta resursu atbildīgajiem, jo gadu mijā esot jāmaina daudz informācijas, tādēļ arī varot visu uzreiz nesamainīt. Ministrija kā VID pārraudzības iestāde sazināšoties ar nodokļu iekasētāju, taču nekādas sankcijas pret VID par neprecīzo informāciju nevērsīšot.
VID ir savs skaidrojums, kādēļ interneta mājas lapā uzrādīta spēkā neesoša IIN likme. „VID mājaslapā informācija gada nogalē tika atjaunota, un izmaiņas tika veiktas gan algas kalkulatorā, gan citās mājaslapas sadaļās. Minētajā sadaļā nomainītā informācija nesaglabājās tehniskas kļūmes rezultātā, tādēļ tika ievietota atkārtoti. Pārējās izmaiņas VID mājaslapā izvietotajos metodiskajos un informatīvajos materiālos, t.sk. par iedzīvotāju ienākuma nodokli, tiks veiktas pakāpeniski, ņemot vērā, ka 2015.gada janvārī attiecīgie nodokļu pārskati un deklarācijas tiek sniegtas par 2014.gada decembri, tādējādi aprēķinos ir izmantojama vēl 2014.gada decembrī spēkā esošā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, proti, 24%.
No 2015.gada 1.janvāra spēkā esošā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme – 23% - būs izmantojama februārī, aprēķinot un deklarējot algas nodokļu maksājumus par 2015.gada janvāri, kad jaunā iedzīvotāju nodokļa likme 23% apmērā, kas tiek aprēķināta ar sistēmas palīdzību, nevis manuāli, tiks iestrādāta arī VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, ar kuras starpniecību visiem, izņemot fiziskās personas, kuras neveic nekādu saimniecisko darbību, obligāti jāiesniedz nodokļu pārskati un deklarācijas,” skaidro VID sabiedrisko attiecību daļa.
Uz jautājumu, kāda būs VID rīcība, ja nodokļu maksātājs nebūs noorientējies VID informācijas izplatīšanas smalkumos un samaksājis nepareizi aprēķinātu IIN, sabiedrisko attiecību daļa atbildi nesniedza. FM pārstāve gan apliecināja, ka tiem, kuri būs veikuši nodokļa pārmaksu, tā noteikti tiks atmaksāta atpakaļ, tiesa, viņa nevarēja pateikt, cik ilgā laikā tas notiks.
Savukārt no oficiālā izdevuma Latvijas Vēstnesis Pietiek ir saņēmis šādu skaidrojumu:
"Paldies par publikāciju: http://pietiek.com/raksti/vilks_aitas_ada Tā kā tajā minēta arī valsts vietne Likumi.lv un pausts pieņēmums „iespējams, ka vienā no diviem pirmajiem informācijas avotiem ieviesusies cilvēciska kļūda”, ieskatam papildinformācija.
Izprotot cilvēciskos iemeslus (lietotāju pirmais iespaids par 15.pantu, ja neskata to kontekstā ar panta parindi), kādēļ, iespējams, autoram radies šāds priekšstats, vēlamies paskaidrot lietas būtību.
Likuma "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" aktuālā redakcija, kas pieejama vietnē Likumi.lv, 1:1 precīzi atspoguļo likumdevēja pieņemtos grozījumus - tajā nav kļūdas.
Lietas būtība īsumā ir tā, ka, sistematizējot tiesību aktu un veidojot tā aktuālo redakciju ar jaunajām izmaiņām, 15.pantā nav pamata skaitli 25% aizstāt ar 23% (par to ir informatīva norāde šī panta parindē: (..) likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015. 2015. taksācijas gadā otrās un 2.1 daļas piemērošanai nodokļu likme ir 23 procenti (..).
Portāla Pietiek publikācijā pievienotais attēls (ekrānšāviņš no Likumi.lv) atspoguļo tikai 15.panta fragmentu. Pants kopumā: http://likumi.lv/ta/id/56880-par-iedzivotaju-ienakuma-nodokli#p-539334
Ko saka likums
2013.gada 6.novembra likums "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (http://likumi.lv/ta/id/262316) izsaka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Pārejas noteikumu 90.punktu šādā redakcijā:
"90. Grozījumi šā likuma 15.panta otrajā un 2.1 daļā un 17.panta septiņpadsmitajā un deviņpadsmitajā daļā attiecībā uz skaitļa "25" aizstāšanu ar skaitli "22" stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī. 2014. un 2015.taksācijas gadā šā likuma 15.panta otrās un 2.1 daļas un 17.panta septiņpadsmitās un deviņpadsmitās daļas piemērošanai nodokļa likme ir:
• 2014.taksācijas gadā - 24 procenti, un šo likmi piemēro, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2014.taksācijas gadu;
• 2015.taksācijas gadā - 23 procenti, un šo likmi piemēro, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2015.taksācijas gadu.
Aktuālā redakcija 2015.g. / nākotnes redakcija 2016.g.
Likumdevējs ar attiecīgajiem grozījumiem pārejas noteikumu 90.punktā neparedz to, ka likuma redakcijā (uz 01.01.2015.) 15. un 17.pantā nodokļu likme 25% būtu jāaizstāj ar 23%.
Šiem pantiem parindē ir piezīme par nodokļu likmi 23% (šādi informējot, ka tie ir jāskata kontekstā ar pārejas noteikumu 90.punktu, kas atrodas aktuālās redakcijas teksta noslēgumā).
Savukārt likuma redakcijā uz 01.01.2016. skaitlis „25” ir aizstāts ar „22”. Nākotnes redakcija jau ir pieejama (skat. pielikumā attēlā) vai http://likumi.lv/ta/id/56880/redakcijas-datums/2016/01/01
Arī šīs izmaiņas (skaitļa aizstāšana) veiktas atbilstoši pārejas noteikumu 90.punkta grozījumiem.
Paldies par iedziļināšanos!"
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
