VID masveidā izsūta uzņēmējiem anonīmu vēstuli, kas liek saprast – visticamākais, jūs esat blēži
PIETIEK11.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šajās dienās Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzņēmumiem izsūtījis vēstuli, kura daudziem adresātiem likusi izdarīt secinājumu – iestāde, kas mēģina izlikties, ka ir uzņēmēju palīgs un servisa nodrošinātājs, patiesībā viņus vienkārši uzskata par blēžiem.
„Bez telefonu numura, bez izpildītāja, bez atsauksmes uz konkrētiem likuma pantiem, - tāds ir šis dokuments, ko daudzi grāmatveži un uzņēmumu finanšu direktori ir saņēmusi kā apvainojumu, ka viņi it kā neievērojot likuma normas,” – ar šādu piebildi Pietiek šo VID vēstuli pārsūtīja kāda grāmatvede.
Šajā VID vēstulē ir teikts: „Labdien! Valsts ieņēmumu dienests informē, ka, regulāri veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, ir konstatēts, ka nodokļu maksātāji pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) deklarācijas pielikuma “Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas norādītas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu” I daļā “Nodokļa summas par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem” kopējā summā norāda darījumus ar vienu darījumu partneri gadījumos, kad ar to saņemto preču un pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa ir virs 1430 euro, kā arī kopējā summā iekļauj darījumus par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu.
Ņemot vērā, ka Jūsu PVN deklarācijās ir ievērojams neatšifrēto darījumu īpatsvars, lūdzam Jūs pievērst uzmanību veikto darījumu korektai uzrādīšanai PVN deklarācijā, ne tikai iesniedzot deklarācijas un pārskatus par aktuālajiem taksācijas periodiem, bet arī izmantojot savas likumā „Par nodokļiem un nodevām” noteiktās tiesības, precizējot datus jau iepriekš iesniegtajās PVN deklarācijās. Valsts ieņēmumu dienests.”
„Saņemot šādu vēstuli no VID, sanāk, ka a priori viņi mūs izskata par blēžiem, kaut gan mēs, nodokļu maksātāji, vienkārši izmantojam savas likumā noteiktās tiesības neatšifrēt darījumus zem 1430 €,” Pietiek šo vēstuli komentēja kāda finanšu direktore, kas arī saņēmusi šo vēstuli. Savukārt no paša VID komentārus par vēstuli, tās izsūtīšanas iemeslu un autoriem Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt.
VID uzdotie jautājumi saistībā ar šo vēstuli ir šādi:
„1) kādu iemeslu dēļ šī vēstule izsūtīta?
2) kā atlasīti uzņēmumi, kam izsūtīta šī vēstule?
3) kas ir šādas vēstules sagatavošanas un izsūtīšanas iniciators?
4) kura konkrētā VID amatpersona ir šīs vēstules autors?
5) kādu iemeslu dēļ šajā vēstulē nav norādīti konkrēti normatīvie akti un vēstules autors?
6) kāpēc VID iebilst pret to, ka nodokļu maksātāji izmanto savas likumā noteiktās tiesības neatšifrēt darījumus zem 1430 €?”
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
