VID masveidā izsūta uzņēmējiem anonīmu vēstuli, kas liek saprast – visticamākais, jūs esat blēži
PIETIEK11.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šajās dienās Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzņēmumiem izsūtījis vēstuli, kura daudziem adresātiem likusi izdarīt secinājumu – iestāde, kas mēģina izlikties, ka ir uzņēmēju palīgs un servisa nodrošinātājs, patiesībā viņus vienkārši uzskata par blēžiem.
„Bez telefonu numura, bez izpildītāja, bez atsauksmes uz konkrētiem likuma pantiem, - tāds ir šis dokuments, ko daudzi grāmatveži un uzņēmumu finanšu direktori ir saņēmusi kā apvainojumu, ka viņi it kā neievērojot likuma normas,” – ar šādu piebildi Pietiek šo VID vēstuli pārsūtīja kāda grāmatvede.
Šajā VID vēstulē ir teikts: „Labdien! Valsts ieņēmumu dienests informē, ka, regulāri veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, ir konstatēts, ka nodokļu maksātāji pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) deklarācijas pielikuma “Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas norādītas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu” I daļā “Nodokļa summas par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem” kopējā summā norāda darījumus ar vienu darījumu partneri gadījumos, kad ar to saņemto preču un pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa ir virs 1430 euro, kā arī kopējā summā iekļauj darījumus par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu.
Ņemot vērā, ka Jūsu PVN deklarācijās ir ievērojams neatšifrēto darījumu īpatsvars, lūdzam Jūs pievērst uzmanību veikto darījumu korektai uzrādīšanai PVN deklarācijā, ne tikai iesniedzot deklarācijas un pārskatus par aktuālajiem taksācijas periodiem, bet arī izmantojot savas likumā „Par nodokļiem un nodevām” noteiktās tiesības, precizējot datus jau iepriekš iesniegtajās PVN deklarācijās. Valsts ieņēmumu dienests.”
„Saņemot šādu vēstuli no VID, sanāk, ka a priori viņi mūs izskata par blēžiem, kaut gan mēs, nodokļu maksātāji, vienkārši izmantojam savas likumā noteiktās tiesības neatšifrēt darījumus zem 1430 €,” Pietiek šo vēstuli komentēja kāda finanšu direktore, kas arī saņēmusi šo vēstuli. Savukārt no paša VID komentārus par vēstuli, tās izsūtīšanas iemeslu un autoriem Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt.
VID uzdotie jautājumi saistībā ar šo vēstuli ir šādi:
„1) kādu iemeslu dēļ šī vēstule izsūtīta?
2) kā atlasīti uzņēmumi, kam izsūtīta šī vēstule?
3) kas ir šādas vēstules sagatavošanas un izsūtīšanas iniciators?
4) kura konkrētā VID amatpersona ir šīs vēstules autors?
5) kādu iemeslu dēļ šajā vēstulē nav norādīti konkrēti normatīvie akti un vēstules autors?
6) kāpēc VID iebilst pret to, ka nodokļu maksātāji izmanto savas likumā noteiktās tiesības neatšifrēt darījumus zem 1430 €?”
Seko mums 
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
