VID klusēšana dod iespēju atlaistam muitas uzraugam - kontrabandas "nepamanītājam" tikt pie cita valsts darba
Lato Lapsa31.08.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības vēlēšanās pasargāt „mundiera godu” un ļoti smagos pārkāpumos, iespējams, pat kontrabandas „nepamanīšanā” pieķertu muitas uzraugu no darba atlaist paklusām, bez publiskas informācijas sniegšanas par notikušo, ir radījusi situāciju, kad atlaistais jau dažus mēnešus bez problēmām ir varējis iekārtoties par „koordinējošo ekspertu” jau citā valsts iestādē.
„Atmiņas zudums” un viltots zīmogs
Kā liecina Pietiek rīcībā esošs 2015. gada 30. decembra VID dokuments „Par disciplinārsoda piemērošanu Mārim Čodoram”, pēc veselu triju disciplinārlietu apvienošanas vienā lietā un tās izskatīšanas ir ticis pieņemts lēmums par bargākā iespējamā soda – atlaišanas no darba noteikšanu VID Muitas pārvaldes Latgales muitas kontrolpunkta daļas vecākajam muitas uzraugam Mārim Čodoram. Spriežot pēc M. Čodora amatpersonas deklarācijas, lēmums nav ticis pārsūdzēts, un 2016. gada 15. janvārī viņš darbu VID ir beidzis.
VID veiktajā dienesta izmeklēšanā ir ticis konstatēts, ka vecākais muitas uzraugs M. Čodors savā postenī saistībā ar automašīnu un to kravu kontroli ir izdarījis pārkāpumus, kas var tikt vērtēti gan kā nolaidība, gan pat kā, iespējams, apzināti noziedzīga rīcība, - izmeklēšanas datos figurē arī ziņas par iespaidīga apjoma kontrabandu un viltota zīmoga izmantošanu.
M.Čodoram ir bijis pienākums izdarīt atzīmes par attiecīgā transportlīdzekļa robežas šķērsošanas noformēšanai nepieciešamo muitas amatpersonu darbību pabeigšanu kontroles talonā - ierakstīt tajā savā darbavietā noteikto darbību pabeigšanas laiku, sava vārda iniciāli, pilnu vārdu, parakstīties un izdarīt muitas iestādes zīmoga nospiedumu.
Kā minēts dienesta izmeklēšanas materiālos par 2015. gada pavasarī fiksētajiem faktiem, uz pieciem kontroles taloniem ir uzlikts vecākā muitas uzrauga M.Čodora personīgais paraksts, taču zīmoga Nr.008 nospiedums uz šiem pašiem taloniem saskaņā ar 2015.gada 19.jūnija eksperta atzinumu ir atzīts par viltotu.
„Ilglaicīga un sistemātiska atzīmes neveikšana uz kontroles taloniem par muitas kontroles pabeigšanu ar izsniegto zīmogu liecina par M.Čodora apzinātu rīcību,” secināts dienesta izmeklēšanā.
Neviena cita muitas amatpersona, izņemot M.Čodoru, nav veikusi atzīmi vai parakstījusies uz sešiem kontroles taloniem, uz kuriem ir izdarīts nospiedums ar viltoto zīmogu Nr.008, un šie ir dažādu automašīnu vadītāju kontroles taloni, Tas „liecina par to, ka, iespējams, tikai M.Čodoram bija iespēja veikt atzīmi ar viltoto zīmogu Nr.008”, konstatēts VID dienesta izmeklēšanā.
M. Čodoram pēc šo faktu atklāšanas ir pieprasīts sniegt skaidrojumus, taču muitas uzraugs „nespēja paskaidrot, kāpēc uz kontroles taloniem Nr.T761257L, Nr.T761256L, Nr.T750411L, Nr.T750424L, Nr.T750410L un Nr.T761293L nav viņam izsniegtā Terehovas MKP zīmoga Nr.007 atzīmes, bet ir viltotā zīmoga Nr.008 atzīme ar viņa parakstu. M.Čodors paskaidrojumā norāda, ka neatceroties, jo ir pagājis ilgs laiks”.
Kontrabanda un 1,8 miljonu zaudējumi valstij
Kā izriet no dienesta izmeklēšanas materiāliem, tieši ar M.Čodora rīcību ir saistīta iespaidīga apmēra kontrabandas kravas nonākšana Latvijā, nodarot Latvijas valstij gandrīz 1,8 miljonus eiro lielus zaudējumus: no izmeklēšanas materiāliem iespējams secināt, ka tieši šīs kravas atklāšana arī ir bijusi pamatā vecākā muitas uzrauga „iekrišanai”.
Dienesta izmeklēšanā noskaidrots, ka 2015.gada 1.aprīlī, pildot amata pienākumus Terehovas MKP 3.darbavietā, M. Čodors pretēji noteikumiem nav pavadījis kravas auto vadītāju Aleksandru Vasiļjevu pie muitas maiņas vadītāja, nenododot muitas maiņas vadītājam auto dokumentus un kontroles talonu, bet atdodot tos kravas auto vadītājam, kā arī nav informējis muitas maiņas vadītāju, ka A. Vasiļjeva iesniegtajos dokumentos nav informācijas par Krievijas Federācijas kravai uzlikto nodrošinājumu.
Rezultātā, kā minēts dienesta izmeklēšanas materiālos, „Latvijas Republikas muitas teritorijā no Krievijas Federācijas caur Terehovas MKP ar kravas automašīnu Nr.GK73/R4435 kontrabandas ceļā tika ievestas 500 000 cigaretes “NZ
Par to, kā labā M. Čodors darbojies iepriekšējos astoņus gadus, ko viņš pavadījis darbā VID, ziņu nav, taču viņa darbības un tās rezultātu novērtējums par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim ir bijis “Ļoti labi”. Neraugoties uz to, atklātās vecākā muitas uzrauga darbības ir kvalificētas kā īpaši smags pārkāpums, lai viņu atlaistu no darba.
VID vadība glābj „mundiera godu”
„Secināms, ka M.Čodora rīcība vērtējama kā sistemātiska amata pienākumu nekvalitatīva veikšana, kā rezultātā uz kontroles taloniem tika veikts nospiedums ar viltotu zīmogu Nr.008”, un „M.Čodors ir apzinājies savas rīcības prettiesisko raksturu, kā arī to, ka amata pienākumu nepildīšana var radīt kaitējumu valsts interesēm” – arī šādi secinājumi atrodami dienesta izmeklēšanas slēdzienā.
Taču, neraugoties uz smagajiem pārkāpumiem un valstij nodarītajiem iespaidīgajiem zaudējumiem, M. Čodora atlaišana ir notikusi ļoti klusi, bez šīs informācijas nodošanas atklātībai. Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, tas noticis ar toreizējās VID vadības piekrišanu un atbalstu, nevēloties pievērst uzmanību šādiem kliedzošiem pārkāpumiem muitas darbā.
Arī pašreizējā VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule nav runīga saistībā ar dienesta izmeklēšanu un tās rezultātiem. Vispirms VID Sabiedrisko attiecību daļa Pietiek solīja dienas laikā sniegt atbildi uz jautājumu – vai saistībā ar M. Čodora darbībām ir sākts kriminālprocess un, ja ne, tad kas un ar kādu argumentāciju ir pieņēmis lēmumu kriminālprocesu nesākt.
Taču ilgi gatavotā atbilde sākotnēji bija - saskaņā ar likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 21.panta pirmo daļu, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta pirmo daļu, kā arī Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmo daļu VID nesniegšot „informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem un/vai konkrētiem kriminālprocesiem”.
Tikai pēc norādes, kā šāda klusēšana var tikt uztverta sabiedrībā, VID Sabiedrisko attiecību daļa sniedza informāciju, ka kriminālprocess tomēr ir ticis sākts: „2017.gada 11.janvārī norādītais kriminālprocess tika nosūtīts Ludzas rajona prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret četrām personām pēc Krimināllikuma 190.panta trešajā daļā un 20.panta 4.daļā, un 318.pantas pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm. Vairāk diemžēl nevaram komentēt, jo neesam procesa virzītājs.”
Atlaistais – jau jaunā valsts darbā
Tikmēr ir pamats uzskatīt, ka tieši šī VID vadības vēlēšanās glābt „mundiera godu” ir radījusi situāciju, kad par aprakstītajiem smagajiem pārkāpumiem un, iespējams, noziedzīgo rīcību no darba atlaistajam muitas uzraugam nav bijis problēmu atrast darbu citā valsts iestādē. VID publisko datu bāze rāda, ka jau pagājušā gada 16. maijā M. Čodors ir sācis darbu Nodarbinātības valsts aģentūrā, tur ieņemot „koordinējošā eksperta” posteni.
Oficiālās algas jomā M. Čodors nav cietis īpaši smagus zaudējumus: viņa vidējais mēneša atalgojums VID saskaņā ar amatpersonu datu bāzes ziņām bija 956 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet jaunajā darbavietā – 732 eiro. Tiesa, jaunajā darbavietā M. Čodoru ir pametusi veiksme dažādu oficiāli deklarētu laimestu gūšanā: strādājot par muitas uzraugu, viņš 2015. gadā laimestos bija saņēmis vairāk nekā 3600 eiro.
Aģentūra LA trešdien apliecināja, ka M. Čodors pilda šīs iestādes Ludzas filiāles ESF projekta „Atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem” koordinējošā eksperta pienākumus un darbā pieņemts pēc atklāta konkursa, kurā „tika vērtēta katra pretendenta profesionālā pieredze un atbilstība amatam, kompetences, prasmes un zināšanas”.
Iestādes vadība atzīst - pieņemot darbā M. Čodoru, nav tikuši apzināti iemesli, kādēļ M.Čodors ir izbeidzis darba attiecības VID, taču likums valsts iestādei to ne liekot, ne pat ļaujot: „Jāpiezīmē, ka Darba likuma 33.panta 4.daļā ir noteikts, ka pretendentam ir pienākums sniegt tikai tādu informāciju par savu profesionālo sagatavotību, ciktāl tai ir būtiska nozīme darba līguma noslēgšanā un paredzētā darba veikšanai. Atsauksmes no iepriekšējiem darba devējiem var prasīt tikai, ja ir pretendenta atļauja.”
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
