VID Jaunzemes „Delfu” pasūtījuma raksta autore mēģinājusi panākt kriminālprocesu pret Lato Lapsu par goda un cieņas aizskaršanu
PIETIEK24.03.2023.
Komentāri (48)
Iesaki rakstu: 
Portāla „Delfi” „žurnāliste” Laine Fedotova, kura nedēļu pēc laikrakstā „Diena” publicētās intervijas „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku” bija sacerējusi publikāciju par to, kāpēc šī intervija neesot pareiza un publicēta pareizā medijā, ir mēģinājusi panākt kriminālprocesa sākšanu pret Lato Lapsu par goda un cieņas aizskaršanu un vērsusies policijā ar attiecīgu iesniegumu. Šodien pietiek.com bez plašākiem komentāriem publicē Lato Lapsas oficiālos paskaidrojumus Valsts policijai:
„Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirknim
Saistībā ar Jūsu informācijas pieprasījumu sniedzu šādas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem:
1) Vai Jūs 2023.gada 24.februārī savā lietotāja profilā interneta vietnēs www.tiktok.com un www.youtube.com publicējāt saturu par portāla "Delfi" rakstu, kurā tika aprakstīts portāla "Diena" raksts "Kas un kā "pasūtīja" Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku"?
Jā, šajā datumā es abās šajās vietnēs publicēju ierakstu, kurā izteicu savu personisko, uz faktiem balstīto viedokli par šo, manuprāt, kļūdaino, nekompetento un maldinošo interneta vietnes „Delfi” publikāciju, tostarp tās autores demonstrēto nekompetenci un neizglītotību.
2) Kā Jūs bijāt domājis izteikumu "tiek atrasta tā nu sanāk vidumjākā, visaprobežotākā, visnekompetentākā un visambiciozākā meitene visā ""Delfi" kolektīvā"? Vai tie ir tīši nepatiesi izdomājumi vai Jūsu subjektīvais viedoklis?
Interneta vietnes „Delfi” vadība publiski daudzkārt ir apgalvojusi, ka šī vietne darbojoties pēc augstiem profesionāliem standartiem, tajā strādājot izcili profesionāļi, kas darbojoties ļoti atbildīgi un publicējot rūpīgi pārbaudītus faktus.
Tā kā, iepazīstoties ar portāla "Delfi" rakstu, kurā tika aprakstīts portāla "Diena" raksts "Kas un kā "pasūtīja" Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku", es konstatēju, ka tā autorei trūkst elementāru zināšanu par tēmu, ko autore apraksta (piemēram, rupjas, diletantiskas kļūdas terminu tulkojumos, personu vārdos un biogrāfiskos faktos), man radās priekšstats, ka šī autore uz kopējā vietnes izcilo profesionāļu fona tiešām izceļas ar aprobežotību un nekompetenci, bet, tā kā, apzinoties savu aprobežotību un nekompetenci, viņa ir publicējusi rakstu par jomu, kurā acīmredzami nav kompetenta, - tātad arī ar ambiciozitāti.
No sabiedrības interešu viedokļa raugoties, šie diemžēl nav tīši nepatiesi izdomājumi: daļēji par nodokļu maksātāju naudu uzturētā interneta vietne „Delfi” patiešām bija publicējusi tieši šādu – kļūdainu, nekompetentu publikāciju. Balstoties uz manis minētajiem faktiem, es arī izteicu savu subjektīvo viedokli par rakstu un tā autores nekompetenci un neprofesionalitāti.
3) Vai Jūs esat apgalvojis, ka tieši konkrētā žurnāliste L.Fedotova veic pasūtījuma publikācijas, vai Jūs to domājāt par portāla "Delfi" publikācijām kopumā? Vai tas ir Jūsu subjektīvais viedoklis vai tīši nepatiesi izdomājumi?
Esmu pārliecināts, ka, tā kā konkrētā žurnāliste L. Fedotova vietnē „Delfi” ir minēta kā tās darbiniece, viņa noteikti sacer pasūtījuma publikācijas, ko viņai pasūta interneta vietnes „Delfi” redakcijas vadība. Par citiem viņas pasūtītājiem man ziņu nav un attiecīgi nav arī viedokļa.
Ir arī vispārzināms fakts, ka interneta vietne „Delfi” aizvadītajos gados ir saņēmusi ievērojamas summas no nodokļu maksātāju līdzekļiem, par šo naudu pildot valsts pasūtījumu un gatavojot attiecīga satura publikācijas attiecīgo projektu ietvaros.
Uz šiem faktiem arī ir balstīts mans personiskais viedoklis, ko esmu izteicis 2023.gada 24.februārī interneta vietnēs www.tiktok.com un www.youtube.com.”
Tie, kas nav šo Lato Lapsas ierakstu „Jautrs stāsts par VID Jaunzemi, viņas jumtotājiem un klientiem, Delfu tindermeitenēm un dolboj…biem” noskatījušies, var to atrast šeit:
https://www.youtube.com/watch?v=zNJRQYHINDU
Un arī šeit:
https://www.tiktok.com/@latolapsa/video/7203599110828510470
Savukārt pats "Delfu" raksts lasāms šeit.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
