
VID Jaunzemei iespējamas nepatikšanas par ziņu izpaušanu, varbūt pat kriminālprocess
Lato Lapsa13.01.2020.
Komentāri (0)
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadībā valda liels satraukums par tālejošām sekām, kādas var būt VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes publiskajiem izteikumiem, sniedzot informāciju par vienu konkrētu nodokļu maksātāju, ko VID amatpersonām aizliedz likums.
Atsakoties medijiem un sabiedrībai sniegt ziņas par viena vai otra uzņēmuma iespējamiem pārkāpumiem, kas ir VID kompetencē, Valsts ieņēmumu dienests regulāri piemin to, ka likums “Par nodokļiem un nodevām” tam aizliedz sniegt informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem.
Taču 3. janvārī, uzstājoties Latvijas Radio, I. Jaunzeme ne tikai sniedza informāciju par to, ka VID apturējis licenci 19 no 20 zīmola „Dinaz” degvielas uzpildes stacijām, kas pieder SIA „Latvijas nacionālā naftas kompānija”, bet arī detalizēti aprakstīja uzņēmuma pieļautos pārkāpumus, tādējādi darot tieši to, ko likums VID aizliedz, - sniedzot ziņas par konkrētu nodokļu maksātāju.
Mēģinot skaidrot notikušo, vispirms VID pārstāvji LA atsaucās uz to, ka „spēkā esošā akcīzes preču aprites kārtība nosaka VID pienākumu publicēt VID publiskojamo datu bāzē informāciju par speciālās atļaujas (licences) darbībām ar akcīzes precēm izsniegšanu vai anulēšanu”.
VID ieskatā līdz ar to „informācija, kura ir publiski pieejama vai kuras publiskošanas pienākums VID izriet no normatīvā regulējuma, nav uzskatāma par konfidenciālu likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. panta izpratnē”.
Taču vēl aizvien VID publiskojamo datu bāzē šāda te „informācija par speciālās atļaujas (licences) darbībām ar akcīzes precēm anulēšanu” konkrētajam uzņēmumam, kura pārkāpumus I. Jaunzeme aprakstīja, uzstājoties radio, nav atrodama, un tam arī ir likumīgs iemesls.
Saskaņā ar VID minētajiem normatīvajiem aktiem dienestam ir pienākums publicēt informāciju tikai par izsniegtajām un anulētajām, bet ne par apturētajām licencēm – kas ir gadījums ar „Dinaz” degvielas uzpildes stacijām.
Konkrētajā gadījumā 19 „Dinaz” degvielas uzpildes staciju darbība ir tikusi apturēta (nevis anulēta uzņēmuma degvielas tirdzniecības licence), bet, tā kā vienas degvielas uzpildes stacijas kases sistēmas ir laikus tikušas nomainītas, uzņēmumam nav liegts veikt saimniecisko darbību, jo to var darīt caur šo vienu neapturēto darbības vietu.
„Publiskojamo datu bāzē nav un arī nebūs publiskota informācija par atsevišķu darbības vietu apturēšanu, jo VID nav tādu tiesību, un tas nozīmē, ka VID ģenerāldirektorei nebija ne mazāko tiesību izpaust nepubliskojamu informāciju, jo to aizliedz likums,” LA skaidroja augsta VID amatpersona, kas labi saprotamu iemeslu dēļ vēlējās palikt anonīma.
VID amatpersona norādīja, ka VID mēģinājums „sniegt skaidrojumu, kurā vienā teikumā ir salikts par pienākumu publicēt un tiesībām apturēt, bet netiek pieminēts, ka par to nav tiesību publicēt, ir negodīgs mēģinājums piesegt savu kļūdu, ko mēs, citi darbinieki, neatbalstām”.
To, ka šī versija atbilst patiesībai, netieši apliecina arī fakts, ka jau kopš 7. janvāra ne pati I. Jaunzeme, ne viņas preses padomnieks, bijušais „Dienas Biznesa” žurnālists Andrejs Vaivars nav varējuši vai vēlējušies atbildēt – kad tieši "VID publiskojamo datu bāzē" būtu tikusi ievietota (tātad publiskota) informācija par speciālās atļaujas (licences) darbībām ar akcīzes precēm anulēšanu konkrētajam nodokļu maksātājam.
Neoficiāli zināms, ka Finanšu ministrijā pašlaik tiek apsvērts, vai uz šo gadījumu varētu tikt attiecināts Krimināllikuma pants par neizpaužamu ziņu izpaušanu.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.





Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.