VID Jaunzeme nespēj paskaidrot, kāpēc Latvijas iedzīvotājs nedrīkstētu skaidrā naudā samaksāt vairāk nekā 7200 eiro valstīs, kur tas nav aizliegts
PIETIEK24.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā izrādās, jaunā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme nespēj paskaidrot, uz kādu tieši normatīvo aktu pamata Latvijas iedzīvotājs nedrīkstētu skaidrā naudā samaksāt vairāk nekā 7200 eiro valstīs, kur tas nav aizliegts.
„Līdz šim man likās, ka cilvēku uzvedību valsts teritorijā reglamentē vietējā likumdošana, taču VID uzskata, ka Latvijas nodokļu maksātājiem citās valstīs jārīkojas pēc Latvijas likumdošanas. Pēc šīs loģikas sanāk, ka Latvijas iedzīvotājs nedrīkst Amsterdamā lietot augu izcelsmes uztura bagātinātājus un Igaunijā pirkt bezrecepšu zāles, kas Latvijā ir ar recepti, bet Lielbritānijā ir jābrauc pa ceļa labo pusi,” – šādu komentāru Pietiek saņēma no kāda lasītāja.
Šīs pārdomas viņam bija radījis VID publiskotais paziņojums: „Atceries, ka, iegādājoties auto, nav atļauts veikt skaidras naudas darījumu, ja summa pārsniedz 7200 eiro. Šis noteikums attiecas arī uz tiem, kuri auto iegādājas ārzemēs. Pērkot auto virs 7200 € gan Latvijā, gan ārzemēs, aizliegts veikt skaidras naudas darījumu.”
Taču izrādās, ka ne jaunā VID ģenerāldirektore, ne VID sabiedrisko attiecību daļa, ne Jaunzemes preses sekretārs – bijušais žurnālists Mārtiņš Vaivars, kurš iepriekš veidoja „labo darbu čempiona” Māra Kučinska publisko tēlu, korektu skaidrojumu šim paziņojumam sniegt nespēj vai nevēlas.
„Minētā infografika, kā arī visa cita līdz šim VID sniegtā informācija par šo jautājumu ir balstīta uz spēkā esošo likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta 8.daļu (spēkā kopš 01.01.2017.),” – tas bija viss, ko vēlējās paskaidrot VID sabiedrisko attiecību daļa.
Taču šī panta daļa nosaka tikai to, ka Latvijas Republikā – kur ir spēkā šis likums – „fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 euro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās)”.
Tomēr, neraugoties uz to, ka jautājums bija par ārvalstīs veicamiem darījumiem, Jaunzemes preses sekretārs Vaivars apliecināja, ka nekāda cita atbilde nesniegšot, savukārt pati jaunā VID ģenerāldirektore nekādus komentārus sniegt vispār nevēlējās.
Savukārt kāds Pietiek lasītājs, uzdodot VID līdzīgu jautājumu, ir saņēmis šādu oficiālu atbildi:
„Izskatot Jūsu uzdoto jautājumu informējam, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.pantā ir noteikti skaidras naudas lietošanas ierobežojumi.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta astotajā daļā noteiktais, ka Latvijas Republikas fiziskajām personām (rezidentiem), kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 euro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).
Tātad, ja fiziska persona Latvijas pilsonis (vai nepilsonis), atrodoties ārzemēs, iegādājās transportlīdzekli, kura vērtība pārsniedz 7 200 euro, skaidrā naudā, tad ir uzskatāms, ka ir pārkāpts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta astotajā daļā noteiktais skaidrās naudas ierobežojums.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
