VID izbeidz kriminālprocesu pret „savu” degvielas zagli, jo nav skaidrs, cik tieši nozadzis
Lato Lapsa05.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvaldē nolemts izbeigt kriminālprocesu pret „savējo” – VID mikroautobusa vadītāju par degvielas zagšanu, jo neesot skaidrs, cik tieši viņš nozadzis: šis ir viens no finanšu ministra Jāņa Reira piesauktajiem VID darbinieku nodarījumiem, kas tā arī palicis slēpts no sabiedrības.
Kā rāda 2019. gada novembra beigās sāktā kriminālprocesa materiāli, tā ietvaros noskaidrots, ka pagājušā gada septembrī un oktobrī VID transportlīdzekļa Iveco
Degvielas zagšana fiksēta 2019. gada 17. septembrī, 19. septembrī, 6. oktobrī un 10. oktobrī, taču, apskatot degvielas uzpildes stacijas videonovērošanas kameru ierakstus, procesa virzītāja, izmeklētāja Lāsma Rode nonākusi pie secinājuma, ka neesot iespējams „konstatēt, kādā konkrēti tilpnē un kādos daudzumos degviela tiek iepildīta”.
Ar to ir pieticis, lai VID degvielas zaglis tiktu cauri sveikā un VID šā gada 1.aprīlī pieņemtu lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu ar pamatojumu - nav konstatētas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Sabiedrība par šo gadījumu detalizēti informēta nav tikusi.
Kā zināms, finanšu ministrs Jānis Reirs ir publiski kritizējis VID vadību par nevēlēšanos informēt sabiedrību par dienesta darbinieku pārkāpumiem un pat minējis kādu krimināla rakstura gadījumu, kuru VID vēlējies pasniegt tā, it kā tas tieši nebūtu saistīts ar iespējami negodīgu rīcību dienestā.
Tsaču J. Reira rīkojumu informēt sabiedrību par VID darbinieku pārkāpumiem dienesta vadība ir definējusi kā „lūgumu” un atbildes paziņojumā norādījusi: „Mēs aktīvi strādājam, lai mūsu rindās nebūtu negodprātīgu cilvēku. Mums ir svarīgi, lai Valsts ieņēmumu dienestā strādā profesionāli darbinieki, kuri pelnījuši uzņēmēju un sabiedrības uzticību.”
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
