VID dokumentā tiesai demonstrē interesantu priekšstatu par uzņēmējdarbību
PIETIEK02.07.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ražošanas iekārtas iegāde, nekustamā īpašuma iegāde, zemes nomas līguma noslēgšana un būvatļaujas pagarināšana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ieskatā nebūt neliecina par uzņēmuma nodomu nodarboties ar saimniecisko darbību, - tas izriet no VID iesniegtās kasācijas sūdzības Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam. VID pagaidām nav sniedzis atbildi uz Pietiek jautājumiem par to, kas tad, pēc nodokļu iekasētāja domām, ir uzskatāms par īstas un pareizas saimnieciskās darbības pazīmēm.
Kasācijas sūdzību, kas ir Pietiek rīcībā, VID iesniedzis par Administratīvās apgabaltiesas lēmumu saistībā ar divu mazpazīstamu uzņēmumu - SIA Rascom un SIA Martium - pieteikumu par VID lēmumu atcelšanu, kuru tiesa apmierināja.
VID, uzskatot, ka tiesa pieļāvusi gan procesuālo, gan materiālo normu pārkāpumus, uzsver, ka tiesa nav ņēmusi vērā VID gūto pārliecību, ka darījums nav noticis. Savu pārliecību kasācijas sūdzībā pamato šādi: „VID secināja, ka pieteicējas veiktās formālās darbības, t.sk. mobilās betona ražošanas rūpnīcas formālā iegāde, jaunbūves (sporta kompleksa) iegāde, vienošanās par zemes nomu noslēgšana un būvatļaujas termiņa pagarinājuma saņemšana šajā gadījumā nav uzskatāma par sagatavošanās darbiem plānotās saimnieciskās darbības uzsākšanai, jo nav konstatējams SIA Rascom sākotnējais nodoms veikt saimniecisko darbību.”
Līdz ar to VID esot pārliecināts, ka uzņēmums nopūlējies ar rūpnīcas iegādi, nekustamā īpašuma pirkšanu, būvatļaujas pagarinājuma kārtošanu un citām lietām tikai tāpēc, lai izkrāptu no valsts naudu. „Minētās darbības drīzāk liecina par ļaunprātīgu rīcību ar mērķi samazināt nodokļu nomaksu budžetā un iegūt fiskālas priekšrocības,” teikts kasācijas sūdzībā.
Šajā pašā kasācijas sūdzībā VID pauž pārliecību, ka ir radīti zaudējumi budžetam arī nesamaksātā nodokļa viedā, nekonkretizējot ne naudas summu nodarītajiem zaudējumiem, ne nesamaksāto nodokļu apmēru. Tomēr VID esot pilnīgi pārliecināts, ka tiesa izdarījusi kļūdainus secinājumus, kļūdoties pierādījumu pārbaudē un atzīstot, ka nav konstatējamas darbības nodokļu samazināšanā un iespējamā pieteicējas ļaunprātībā.
VID pagaidām nav atbildējis uz Pietiek jautājumiem, kādā veidā VID izvērtē, vai ir bijis nodoms veikt saimniecisko darbību, kādas VID ieskatā ir pazīmes, kas liecina par reālu nodomu veikt saimniecisko darbību un vai pēc VID ieskatiem iekārtas iegāde, zemes nomas līguma noslēgšana, būvatļaujas pagarināšana tiešām neliecina par nodomu veikt saimniecisko darbību.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
