VID cietis sakāvi vēl vienā tiesas prāvā saistībā ar „informācijas nesniegšanu”
PIETIEK17.08.2017.
Komentāri (0)
Izrādās, jau iepriekš aprakstītā prāva, kurā Valsts ieņēmumu dienests (VID) šovasar ir zaudējis tiesā par uzņēmuma Pagastiņi saimnieciskās darbības apturēšanu, jo tas nebija sniedzis pieprasīto informāciju par citām personām, nav vienīgā. Pietiek šodien publicē administratīvās apgabaltiesas šā gada 14. jūnija spriedumu saistībā ar citu „informācijas nesniegšanas” (VID interpretācijā) lietu, - arī šajā prāvā VID otrās instances tiesā ir cietis sakāvi, un tiesa tā lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu ir atzinusi par prettiesisku.
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA, Lieta Nr.A420318615 AA43-0393-17/15, SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā, 2017.gada 14.jūnijā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnesis referents M.Birzgalis, tiesneši K.Berķis un L.Paegļkalna rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz AS „Redīss Tomāts Sīpols” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2015.gada 23.septembra lēmuma Nr.22.11/L-38322 atzīšanu par prettiesisku, sakarā ar AS „Redīss Tomāts Sīpols” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 7.aprīļa spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - dienests) Nodokļu kontroles pārvaldes 2015.gada 7.augusta lēmumu Nr.23.13/L-31669 (ar labojumiem 2015.gada 11. augusta lēmumā Nr.22.13/L-32057) (turpmāk - sākotnējais lēmums) apturēta pieteicējas AS „Redīss Tomāts Sīpols” un tās struktūrvienības saimnieciskā darbība, pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.‘panta pirmās daļas 2.punktu, jo pieteicēja dienesta noteiktajā termiņā nebija iesniegusi pieprasīto informāciju par darījumiem ar AS „RTS Baltic”. Vienlaikus pieteicējai ar minēto lēmumu piemērots liegums izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā, dots rīkojums kredītiestādei apturēt norēķinu operācijas pieteicējas kontu izmaksu daļā, izņemot maksājumus valsts un pašvaldību budžetā, kā arī pieteicēja tika izslēgta no dienesta pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) maksātāju reģistra, un pieteicējai tika uzdots iesniegt dienestam PVN deklarāciju un tās pielikumus par taksācijas periodu, kurā pieteicēja ir izslēgta no dienesta PVN nodokļa maksātāju reģistra, kā arī pieteicējai uzdots iesniegt dienestam paziņojumu par nodokļa samaksu un iemaksāt valsts budžetā PVN, kas aprēķināts no izslēgšanas dienā grāmatvedības uzskaitē esošo krājumu un avansa maksājumu vērtības, pamatlīdzekļu bilances vērtības, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigtās celtniecības objektu izmaksām, par kurām nodoklis ir atskaitīts kā priekšnodoklis.
Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja.
[2] Dienesta ģenerāldirektore ar 2015.gada 23.septembra lēmumu Nr.22.ll/L-38322 (turpmāk - Lēmums) sākotnējo lēmumu atzina par tiesisku. Lēmums pamatots ar turpmāk norādītiem argumentiem.
[2.1] Dienestam bija nepieciešama informācija, lai veiktu kontroles pasākumus pieteicējas darījuma partnerim, tāpēc dienesta amatpersona 2015.gada 4.jūnijā un atkārtoti 2015.gada 17.jūnijā lūdza sniegt informāciju par pieteicējas darījumiem ar AS „RTS Baltic” laika posmā no 2015.gada 1 .janvāra līdz 2015.gada 31 .martam.
Pieteicēja uz abiem informācijas pieprasījumiem atbildēja, ka informācija ir sagatavota un dienests ar grāmatvedības dokumentiem var iepazīties komercsabiedrības telpās, iepriekš saskaņojot ierašanās laiku telefoniski.
Dienesta amatpersonām, zvanot uz pieteicējas norādīto tālruni, sazināties ar tās pārstāvi un vienoties par dokumentu uzrādīšanu un kopēšanu neizdevās.
Tā kā pieteicēja līdz 2015.gada 26.jūnijam pieprasīto informāciju nesniedza, dienesta amatpersona 2015.gada 6.jūlijā nosūtīja pieteicējai vēstuli, aicinot sadarboties ar dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonām, kā arī lūdzot atkārtoti līdz 2015.gada 17.jūlijam iesniegt dienesta pieprasīto informāciju.
[2.2] Ņemot vērā, ka pieteicēja pieprasīto informāciju dienestam neiesniedza, dienesta amatpersona ar 2015.gada 22.jūlija brīdinājumu Nr.23.13/107882 brīdināja pieteicēju, ka dienests saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.'panta piekto daļu pieņems lēmumu par pieteicējas saimnieciskās darbības apturēšanu, ja pieteicēja līdz 2015.gada 5.augustam nenovērsīs brīdinājumā norādīto pārkāpumu. Vienlaikus ar minēto brīdinājumu dienests informēja pieteicēju, ka saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.'panta sesto daļu dienests triju darba dienu laikā pēc lēmuma par pieteicējas saimnieciskās darbības apturēšanu veiks likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.'panta sestajā daļā noteiktos saimniecisko darbību ierobežojošos pasākumus.
2015.gada 3.augustā dienests saņēma vēstuli, kurā pieteicēja atkārtoti norādīja, ka dienesta pieprasītā informācija ir sagatavota un pieejama dienesta auditoriem komercsabiedrības telpās.
Papildus minētajam pēc dienesta rīcībā esošās informācijas pieteicējai uz 2015.gada 7.augustu bija izveidojies nodokļu parāds par iekšzemē iekasēto PVN 34 977,25 euro, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2,27 euro un uzņēmumu ienākuma nodokli 32 130,23 euro, kā arī dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Trešās piedziņas daļas vadītāja vietnieks 2015.gada 29.jūnijā pieņēmis lēmumu Nr.4.7.2/9263 par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.
Ņemot vērā, ka pieteicēja līdz 2015.gada 5.augustam dienestam neiesniedza nodokļu auditam nepieciešamos dokumentus un paskaidrojumus, dienesta amatpersona 2015.gada 7.augustā pieņēma sākotnējo lēmumu.
[2.3] 2015.gada 12.augustā dienesta Nodokļu kontroles pārvalde, pārbaudot pieteicējas dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēmā iesniegto informāciju un dokumentu kopijas, konstatēja, ka pieteicēja ir novērsusi sākotnējā lēmumā norādīto pārkāpumu un iesniegusi dienestam darījumus apliecinošus dokumentus ar AS „RTS Baltic”.
Ievērojot minēto faktu, ka pieteicēja pārkāpumu bija novērsusi trīs darba dienu laikā no sākotnējā lēmuma pieņemšanas dienas, dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietnieka p.i., pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34. panta pirmo un otro daļu, 2015.gada 13.augustā pieņēma lēmumu Nr.23.13/L-32511 „Par AS „Redīss Tomāts Sīpols” saimnieciskās darbības atjaunošanu”, ar kuru nolēma atjaunot pieteicējas saimniecisko darbību, nepiemērot liegumu izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā pieteicējas reorganizācijai un dalībnieku maiņai, neveikt norēķinu operāciju apturēšanu pieteicējas kontos kredītiestādē.
Papildus Lēmumā norādīts, lai pieteicēja tiktu atkārtoti reģistrēta dienesta PVN reģistrā, pieteicējai ir jāiesniedz dienestam reģistrācijas iesniegums.
[2.4] Dienests uzskata, ka bija iestājušies priekšnosacījumi pieteicējas saimnieciskās darbības apturēšanai, jo pieteicējas nesadarbošanās ar nodokļu administrāciju un darījumus apliecinošu dokumentu neiesniegšana apgrūtināja dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonām iespēju pārbaudīt pieteicējas veiktās saimnieciskās darbības likumību, normatīvo aktu prasību ievērošanu grāmatvedības kārtošanā, nodokļu aprēķināšanā un maksāšanā, tādējādi apdraudot valsts un sabiedrības intereses.
[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atzīšanu par prettiesisku turpmāk norādīto argumentu dēļ.
[3.1] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.'panta pirmās daļas 2.punkts dod tiesības dienestam apturēt nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimniecisko darbību, ja ir konstatēts, ka nodokļu maksātājs ir izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas. Izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas ir tāda rīcība, kuras rezultātā netiek samaksāti nodokļi.
Nodokļu maksātāja darbībai vai bezdarbībai ir jābūt tiešā cēloņsakarībā ar sekām, proti, nesamaksātajiem nodokļiem. Informācijas nesniegšana dienestam pati par sevi nav darbība, kuras rezultātā rastos nodokļu parāds pret valsts budžetu.
Konkrētajā gadījumā dienests nav konstatējis faktu, ka pieteicēja būtu izvairījusies no nodokļu vai nodevu maksāšanas, tādējādi dienests, pieņemot Lēmumu, ir nepareizi interpretējis un piemērojis likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punktu un 34.‘panta pirmās daļas 2.punktu.
[3.2] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.'pants neparedz dienesta tiesības apturēt komercsabiedrības saimniecisko darbību uz pieņēmuma pamata un tā iemesla dēļ, ka komercsabiedrība nav dienesta pieprasītajā veidā iesniegusi informāciju vai dokumentus, kas pieprasīti cita nodokļu maksātāja pārbaudes ietvaros. Nevienā no dienesta pieprasījumiem nav norādīts iemesls, kura dēļ informācija tiek pieprasīta no pieteicējas, nevis no AS „RTS Baltic”. Nav norādīts, ka šo informāciju nav iespējams saņemt no pārbaudāmās komercsabiedrības.
[3.3] Dienests nav ņēmis vērā faktu, ka pieteicēja ir sniegusi atbildi uz dienesta informācijas pieprasījumu, norādot, ka dienesta amatpersonām ir iespējams iepazīties ar interesējošajiem dokumentiem komercsabiedrībā un saņemt detalizētus paskaidrojumus par visiem darījumiem. Piedāvājot dienesta amatpersonām ierasties komercsabiedrībā un iepazīties ar dokumentiem, pieteicēja nav izvairījusies no informācijas sniegšanas dienestam.
[3.4] Neatbilst patiesībai dienesta apgalvojums, ka nav bijis iespējams sazināties ar pieteicējas pārstāvjiem, zvanot uz atbildes vēstulē norādīto tālruņa numuru. Šāds apgalvojums neatbilst patiesībai, un par šāda fakta esamību lēmumā nav norādīti precīzāki apstākļi.
[3.3] Dienests nav ievērojis samērīguma principu, jo konkrētajā gadījumā ir izvēlējies piemērot saimnieciskās darbības apturēšanu, kas ir nodokļu maksātāja tiesības visvairāk ierobežojošais līdzeklis. Likumdevējs paredzējis šādu sankciju piemērošanu tikai ārkārtas gadījumos, pastāvot būtiskiem pārkāpumiem un reāliem zaudējumiem valsts budžetam. Konkrētās lietas apstākļos šādu sankciju piemērošana ir nesamērīga.
[4] 2015.gada 27.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts dienesta paskaidrojums par pieteicējas pieteikumu, kurā norādīts, ka iestāde pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt. Paskaidrojums pamatots ar Lēmumā ietvertajiem apsvērumiem, papildus norādot turpmāk minētos apsvērumus.
Nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās informācijas nesniegšana atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punktam ir izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas, jo šādas rīcības rezultātā budžetā var tikt nesamaksāti nodokļi vai nodevas vai arī tie var tikt samaksāti tikai daļēji.
Noteiktajā termiņā nesniedzot nodokļu administrācijai tās pieprasīto informāciju, dienestam tika liegts veikt tam ar likumu deleģētās funkcijas.
[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 7.aprīļa spriedumu pieteicējas pieteikums noraidīts.
Tiesa spriedumā secināja, ka dienests, pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.'panta pirmās daļas 2.punktu, ir pamatoti apturējis pieteicējas saimniecisko darbību
Tiesa spriedumā secināja, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punkta izpratnē izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas ir apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji. Tātad, ja dienests pieprasa informāciju, kas nepieciešama nodokļu administrēšanai un kontrolei, tad šādas informācijas nesniegšana ir uzskatāma par izvairīšanos no nodokļu vai nodevu maksāšanas.
Tā kā pieteicēja nav sniegusi dienestam pieprasīto informāciju, šāda rīcība ir uzskatāma par izvairīšanos no nodokļu vai nodevu maksāšanas. Papildus tiesa norādīja, ka dienestam informācijas pieprasījumā nav jānorāda iemesls, kura dēļ informācija tiek pieprasīta no pieteicējas, nevis no AS „RTS Baltic”. Proti, normatīvie akti nenoteic pienākumu dienestam paskaidrot iemeslus, kuru dēļ tiek pieprasīta informācija. Tāpat lietā nav nozīmes tam, vai dienests varēja vai nevarēja sazvanīt pieteicējas amatpersonu vai pārstāvi uz norādīto tālruņa numuru, jo tieši pieteicējas pienākums bija sniegt dienestam tā pieprasīto informāciju.
Tiesa nekonstatēja, ka Lēmums būtu nesamērīgs. No lietas faktiskajiem apstākļiem konstatējams, ka dienests vairākkārt ir lūdzis pieteicēju sniegt informāciju, tādējādi arī pagarinot informācijas sniegšanas termiņu, tāpat pieteicējai tika nosūtīts brīdinājums. Tomēr pieteicēja neinformēja dienestu par objektīviem šķēršļiem iesniegt dokumentus norādītajā termiņā.
[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 7.aprīļa spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību.
Apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk minētie argumenti.
[6.1] Tiesa nepamatoti paplašina likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punktu, jo tiesa faktiski ir izslēgusi no tiesību normas obligāto pazīmi „kuru dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji”. Tā rezultātā tiek neierobežoti paplašināts to darbību loks, ko var atzīt par tādām darbībām, kas būtu uzskatāmas par izvairīšanos no nodokļiem vai nodevām un it kā radītu nodokļu vai nodevu pilnīgas vai daļējas nenomaksāšanas sekas.
[6.2] No likuma anotācijas secināms, ka likumdevējs, pieņemot attiecīgo regulējumu, nav vēlējies dienestam piešķirt tiesības apturēt saimniecisko darbību uz aizdomu pamata, bet gan tikai tad, ja ir konstatēts smags pārkāpums un tā rezultātā ir ietekmēts budžetā maksājamā nodokļa apmērs.
[6.3] Dienests pieteicējas amatpersonu ir saucis pie atbildības par nesadarbošanos ar dienesta amatpersonām, nevis par izvairīšanos no nodokļu vai nodevu nomaksas.
[6.4] Konkrētajā gadījumā dienests nav konstatējis faktu, ka pieteicēja būtu izvairījusies no nodokļu vai nodevu maksāšanas, un tādējādi dienests, pieņemot apstrīdēto lēmumu, ir nepareizi interpretējis un piemērojis likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punktu un 34.'panta pirmās daļas 2.punktu.
[6.5] Lai atzītu, ka ir noticis konkrēts pārkāpums, ir jākonstatē, no kāda veida obligātā maksājuma nomaksas nodokļu maksātājs ir izvairījies. Turklāt jābūt noteiktam ne tikai obligātā maksājuma veidam, bet arī jābūt konstatētam tā apmēram.
[6.6] Dienestam bija tiesības pieprasīt informāciju no pieteicējas kā privātpersonas vienīgi tad, ja dienests izdotu administratīvo aktu. Neizdodot administratīvo aktu, dienestam ir tiesības pieprasīt informāciju vienīgi no tās privātpersonas, kuras lietā administratīvais process ir ierosināts.
Ņemot vērā, ka attiecībā uz pieteicēju šāds administratīvais akts netika izdots, uzskatāms, ka dienests ir rīkojies prettiesiski, pārkāpjot likumā noteiktās kompetences robežas.
[7] Administratīvajā apgabaltiesā saņemtajos dienesta rakstveida paskaidrojumos norādīts, ka pieteicējas apelācijas sūdzība ir nepamatota un pieteikums ir noraidāms.
[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa administratīvo lietu izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[9] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā Apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība ir pamatota un pieteikums ir apmierināms.
[10] Apgabaltiesa konstatē, ka izskatāmajā gadījumā strīds ir par to, vai dienests ir pamatoti apturējis pieteicējas saimniecisko darbību.
Tā kā pieteicējas saimnieciskā darbība ar dienesta amatpersonas 2015.gada 13.augusta lēmumu Nr.23.13/L-32511 ir tikusi atjaunota, Apgabaltiesa konstatē, ka lietā ir pamatoti vērtēts Lēmuma tiesiskums.
[11] Lietā ir konstatējami turpmāk minētie faktiskie apstākļi.
[11.1] Dienesta Nodokļu kontroles amatpersona 2015.gada 4.jūnijā, izmantojot dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, nosūtīja pieteicējai vēstuli, lūdzot pieteicēju līdz 2015.gada 11.jūnijam sniegt informāciju par tās darījumiem ar AS „RTS Baltic” laika periodā no 2015.gada 1.janvāra līdz 31.martam, norādot, ka pieprasītā informācija ir nepieciešama, lai veiktu kontroles pasākumus pieteicējas darījumu partnerim. Papildus ar minēto vēstuli pieteicēja tika informēta, ka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 73.panta pirmās daļas 5.punktu dienestam ir tiesības izslēgt personu no apliekamo personu reģistra, ja apliekamā persona pēc nodokļu administrācijas rakstveida pieprasījuma neiesniedz dokumentus nodokļa aprēķinu pārbaudei, kā arī uzsākt nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanas procesu atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.‘pantam.
[11.2] 2015.gada 12.jūnijā dienestā saņemta pieteicējas vēstule, kurā norādīts, ka dokumenti, kas saistīti ar darījumiem ar AS „RTS Baltic”, ir sagatavoti un pieteicējas pārstāvis tos dienesta amatpersonām var uzrādīt, kā arī sniegt paskaidrojumus.
[11.3] Dienesta Nodokļu kontroles amatpersona 2015.gada 17.jūnijā nosūtīja pieteicējai vēstuli Nr.23.13/93238 ar atkārtotu lūgumu līdz 2015.gada 26.jūnijam iesniegt pieprasītos dokumentus.
[11.4] 2015.gada 26.jūnijā dienestā saņemts pieteicējas iesniegums, kurā atkārtoti piedāvāts dienestam ar grāmatvedības dokumentiem iepazīties komercsabiedrības telpās, iepriekš saskaņojot ierašanās laiku telefoniski.
[11.5] 2015.gada 17.jūlijā sakarā ar informācijas neiesniegšanu nodokļu administrācijai pieteicējas amatpersonai Andrim Ivbulim sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.025083 „Par nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas nesniegšanu nodokļu administrācijai”.
[11.6] 2015.gada 22. jūlijā pieteicējai ir nosūtīts brīdinājums Nr.23.13/107882 par saimnieciskās darbības apturēšanu, ja līdz 2015.gada 5.augustam netiks novērsts pārkāpums, proti, netiks iesniegti darījumus apliecinoši dokumenti ar AS „RTS Baltic”.
[11.7] 2015.gada 3.augustā dienests saņēma pieteicējas iesniegumu, kurā norādīts, ka pieprasītā informācija ir sagatavota un ir pieejama dienesta amatpersonām uzņēmuma telpās.
[11.8] 2015.gada 5.augustā dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersona nosūtīja pieteicējai vēstuli, atkārtoti informējot pieteicēju par dienesta tiesībām pieprasīt un nodokļu maksātāja pienākumu iesniegt nodokļu administrācijai visu informāciju, kas attiecas uz pārbaudāmā nodokļu maksātāja nodokļu aprēķinu un nomaksu.
[11.9] Ņemot vēra, ka pieteicēja neizpildīja dienesta prasības un noteiktajā termiņā neiesniedza dienesta pieprasītos dokumentus un informāciju, dienests 2015.gada 7.augustā pieņēma sākotnējo lēmumu.
[12] No lietas faktiskajiem apstākļiem Apgabaltiesa konstatē, ka dienests ir pieprasījis pieteicējai iesniegt nepieciešamos dokumentus par pieteicējas darījumiem ar AS „RTS Baltic”, ko pieteicēja dienesta noteiktajā veidā un termiņā neiesniedza. Tāpat no lietā esošās sarakstes starp dienestu un pieteicēju izriet, ka pieteicējai dokumenti par darījumiem ar AS „RTS Baltic” pieprasīti pieteicējas darījumu partnerim veiktās nodokļu pārbaudes ietvaros, proti, pieprasījums iesniegt nepieciešamos dokumentus pieteicējai tika nosūtīts nevis saistībā ar pašas pieteicējas nodokļu kontroles pasākumu veikšanu, bet gan saistībā ar pieteicējas darījumu partnera nodokļu kontroles pasākumu veikšanu.
[13] Apgabaltiesa konstatē, ka līdzīgā lietā (lieta Nr.A420317815) Administratīvā Apgabaltiesa, interpretējot nodokļu jomu regulējošās tiesību normas sistēmiski, ir vērtējusi jēdziena „izvairīšanās no nodokļu maksāšanas” saturu un jēgu.
Proti, saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu nodokļu maksātājam ir pienākums aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas un noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas. Atbilstoši šā likuma 15.panta pirmās daļas 5.punktam nodokļu maksātājam ir pienākums ziņot par visiem saviem ienākumiem, pamatot nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu summu atbilstību normatīvajiem aktiem par valstij un pašvaldībām pienākošos summu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, uzrādot vai iesniedzot nodokļu administrācijas ierēdņiem (darbiniekiem) viņu pieprasītos dokumentus. 15.panta pirmās daļas 11 .punkts noteic, ka nodokļu maksātājam ir arī pienākums iesniegt nodokļu administrācijai pieprasītos dokumentus, kuri izmantoti nodokļu aprēķināšanai.
No minētajām tiesību normām izriet, ka nodokļu maksātājam ir jāziņo dienestam par visiem saviem ienākumiem, jāaprēķina maksājamo nodokļu summas, tās jāiemaksā budžetā un pēc dienesta pieprasījuma jāiesniedz dienestam dokumenti, kuri ir izmantoti nodokļu aprēķināšanai.
No likuma „Par nodokļiem un nodevām” tiesību normām izriet, ka nodokļu aprēķināšanai izmantojamie dokumenti dienestam ir iesniedzami nodokļu kontroles pasākumu veikšanai, lai dienests cita starpā varētu pārbaudīt, vai nodokļu maksātāja veiktie nodokļu aprēķini ir pareizi un vai tādējādi valsts budžetā nodokļi ir iemaksāti pilnā apmērā.
Likumdevējs ir paredzējis vairākus nodokļu kontroles pasākumus, tostarp nodokļu auditu, datu atbilstības pārbaudi un tematisko pārbaudi. Šīs pārbaudes ir definētas likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kurš paredz, ka nodokļu revīzija (audits) ir nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā (1.panta 16.punkts). Tematiskā pārbaude ir nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta atsevišķu normatīvo aktu ievērošana, pārbaudīti atsevišķi grāmatvedības dokumenti, salīdzinot tos ar darījuma dalībnieku grāmatvedības informāciju, kā arī tiek veiktas citas pārbaudes, kuru rezultātā netiek noteikti papildu nodokļu maksājumi budžetā (1.panta 17.punkts). Savukārt datu atbilstības pārbaude ir nodokļu administrācijas pārbaude, kuras laikā tiek kontrolēta nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem, izvērtējot nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, nodokļu maksātāja nodokļu un informatīvajās deklarācijās norādītos datus, ja šīs deklarācijas nodokļu administrācijai ir iesniegtas vai tās bija jāiesniedz. Datu atbilstības pārbaudi veic nodokļu administrācijas telpās, nepieprasot no nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības attaisnojuma dokumentus, izņemot muitas deklarāciju pārbaudes saskaņā ar Padomes 1992.gada 12.oktobra regulu Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kuru veikšanai nodokļu administrācija ir tiesīga pieprasīt no nodokļu maksātāja nepieciešamos dokumentus (1.panta 27.punkts).
Interpretējot minētās tiesību normas kopsakarā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punktu, Apgabaltiesa uzskata, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punktā ietvertais nosacījums „nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana”, lai konstatētu nodokļu maksātāja izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ir jāsaprot tādējādi, ka nodokļu maksātājs dienestam neiesniedz viņa paša, nevis viņa darījumu partnera nodokļu kontroles pasākuma ietvaros dienesta pieprasīto informāciju par darījumu partneri. Citiem vārdiem sakot, izvairīšanās no nodokļu nomaksas nodokļu maksātāja rīcībā ir konstatējama tad, ja dienests uzsāk (veic) šā nodokļu maksātāja kontroles pasākumus, to ietvaros pieprasa nodokļu maksātājam iesniegt dokumentus, kas nepieciešami šā nodokļu maksātāja veikto nodokļu aprēķinu pārbaudei, bet nodokļu maksātājs šos dokumentus neiesniedz, tādējādi liedzot dienestam iespēju pārbaudīt, vai nodokļu maksātājs ir pareizi aprēķinājis budžetā maksājamos nodokļus. Piemēram, dienests uzsāk nodokļu maksātāja tematisko pārbaudi ar mērķi noskaidrot, vai nodokļu maksātājs ievēro atsevišķas nodokļu jomu regulējošās tiesību normas, pieprasa no nodokļu maksātāja iesniegt nepieciešamos dokumentus, bet nodokļu maksātājs tos neiesniedz, tādējādi liedzot dienestam veikt šā ^ nodokļu maksātāja nodokļu kontroles pasākumus, lai noskaidrotu, vai nodokļu maksātājs ir ievērojis normatīvo aktu prasības, aprēķinājis un nomaksājis valsts budžetā nodokļu maksājumus pilnā apmērā (kā tas ir bijis, piemēram, administratīvajā lietā Nr.A420233314). Šādā gadījumā ir pamats runāt par to, ka nodokļu maksātājs ir izvairījies no nodokļu nomaksas, jo viņa paša nodokļu kontroles pasākumu ietvaros nav izpildījis pienākumu iesniegt nodokļu administrācijai tās pieprasītos dokumentus, kas nepieciešami šā nodokļu maksātāja disciplīnas pārbaudei.
Cita situācija ir gadījumā, ja dienests nodokļu kontroles pasākumus veic nevis pašam nodokļu maksātājam, bet gan viņa darījumu partnerim un tieši darījumu partnera pārbaudes lietas ietvaros pieprasa nodokļu maksātājam iesniegt nepieciešamos dokumentus par darījumu partneri. Šādā gadījumā dienesta pieprasītie dokumenti tiek izmantoti tamdēļ, lai noskaidrotu, vai tieši darījumu partneris ir aprēķinājis un iemaksājis valsts budžetā nodokļu maksājumus pilnā apmērā un savlaicīgi. Var piekrist dienesta norādei, ka, veicot kontroles pasākumus tā nodokļu maksātāja, kuram pieprasīti nepieciešamie dokumenti, darījumu partnerim, dienests var nonākt pie secinājuma, ka, iespējams, nodokļu normatīvos aktus ir pārkāpis arī pats nodokļu maksātājs, kuram pieprasīta attiecīgā informācija. Taču šādā gadījumā dienestam ir jāuzsāk nodokļu kontroles pasākumi (nodokļu audits, datu atbilstības pārbaude u.tml.) arī tam nodokļu maksātājam, kuram bija pieprasīti dokumenti saistībā ar darījumiem ar viņa darījumu partneri, un tikai tad, ja dienests uzsāk otra nodokļu maksātāja kontroles pasākumus, dienests ir tiesīgs nonākt pie tiesiski pamatota secinājuma par šā nodokļu maksātāja pieļautajiem nodokļu normatīvo aktu pārkāpumiem, izdodot šim nodokļu maksātājam saistošu administratīvo aktu.
Apstāklis, ka dienests pie secinājuma par nodokļu maksātāja iespējamajiem pārkāpumiem nonāk nodokļu maksātāja darījumu partnera kontroles pasākumu ietvaros, nenozīmē, ka kontroles pasākumi tiek veikti arī pašam nodokļu maksātājam, kuram pieprasīti dokumenti saistībā ar pārbaudāmo darījumu partneri.
Ievērojot minēto, Apgabaltiesa uzskata, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punkta izpratnē izvairīšanās no nodokļu nomaksas nodokļu maksātāja rīcībā var tikt konstatēta gadījumā, ja nodokļu maksātājs dienesta pieprasītos dokumentus neiesniedz paša šā nodokļu maksātāja, nevis viņa darījumu partnera kontroles pasākumu ietvaros, jo par izvairīšanos no nodokļu nomaksas minētās normas izpratnē ir pamats runāt tad, ja nodokļu maksātāja veiktās darbības skar viņa paša aprēķināmos un valsts budžetā iemaksājamos nodokļus un to apmērus.
[14] Administratīvā Apgabaltiesa piekrīt dienestam, ka tam ir tiesības pieprasīt nodokļu maksātājiem informāciju ne tikai par viņiem pašiem, bet arī par viņu darījumu partneriem, savukārt nodokļu maksātājiem ir pienākums šādu informāciju dienestam iesniegt. Minētais izriet gan no likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 6.panta un 10.panta pirmās daļas 5.punkta, gan no likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32. panta pirmās daļas.
Tomēr apstāklis, ka dienestam ir tiesības, bet nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt dokumentus un informāciju par darījumu partneri, Apgabaltiesas ieskatā nedod pamatu secinājumam, ka nodokļu maksātājs, neiesniedzot šādu informāciju un dokumentus, proti, neizpildot dienesta likumīgās prasības, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punkta izpratnē pieļauj izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Apgabaltiesa uzskata, ka šādā gadījumā dienestam ir arī citi negodprātīgo nodokļu maksātāju ietekmējošie līdzekļi, jo, ja nodokļu maksātājs nesadarbojas ar nodokļu administrāciju un neiesniedz tai pieprasītos dokumentus, likumdevējs par šādām darbībām (bezdarbību) ir paredzējis administratīvo atbildību (atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.9pantam), ko dienests izskatāmajā gadījumā ir ņēmis vērā, saucot pieteicējas valdes locekli pie administratīvās atbildības.
Administratīvā Apgabaltiesa uzskata par pamatotu argumentu, ka administratīvā pārkāpuma lieta ir nodalāma no administratīvās lietas, kas
nozīmē, ka apstāklim par nodokļu maksātāja saukšanu pie administratīvās atbildības nevar būt izšķirošas nozīmes, noskaidrojot, vai nodokļu maksātājs ir ievērojis publisko tiesību normas, kas ir iekļautas tostarp likumā „Par nodokļiem un nodevām”. Taču vienlaikus secināms, ka likumā „Par nodokļiem un nodevām” paredzētās sekas par šajā un citos nodokļu likumos noteikto pienākumu neizpildi nodokļu maksātājiem var tikt piemērotas, tikai ievērojot likumdevēja noteikto kārtību šo seku piemērošanai. Tas nozīmē, ka pieteicējas saimnieciskā darbība bija apturama tad, ja pieteicēja neiesniedza dienestam tā pieprasīto informāciju pašas pieteicējas nodokļu kontroles pasākumu veikšanai, lai noskaidrotu, vai pieteicēja ir aprēķinājusi un iemaksājusi valsts budžetā nodokļus pilnā apmērā.
[15] Ņemot vērā iepriekš minēto, Apgabaltiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā pieteicējas rīcībā nav konstatējama izvairīšanās no nodokļu nomaksas likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punkta izpratnē. Nekonstatējot izvairīšanos no nodokļu nomaksas pieteicējas rīcībā, secināms, ka nav konstatējams arī likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.'panta pirmās daļas 2.punktā paredzētais priekšnosacījums pieteicējas saimnieciskās darbības apturēšanai.
[16] Ņemot vērā minēto, Apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas pieteikums par Lēmuma atzīšanu par prettiesisku ir apmierināms.
Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums nav pamatots.
[17] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļā apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.
Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicēja par pieteikuma iesniegšanu tiesā ir samaksājusi valsts nodevu 28,46 euro, savukārt par apelācijas sūdzību - 56,91 euro.
Tā kā pieteikums ir apmierināms, Apgabaltiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu pieteicējam ir piespriežama valsts nodeva 85,37 euro.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 307.pantu un 309.pantu, Administratīvā Apgabaltiesa nosprieda:
Apmierināt AS „Redīss Tomāts Sīpols” pieteikumu.
Atzīt par prettiesisku Valsts ieņēmumu dienesta 2015.gada 23.septembra lēmumu Nr.22.11/L-38322.
Piespriest no Latvijas Republikas par labu AS „Redīss Tomāts Sīpols”, reģistrācijas Nr.40002007126, juridiskā adrese: Skolas iela 5-18, Plāņi, Plāņu pag., Strenču nov., tās samaksāto valsts nodevu 85,37 euro.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā Apgabaltiesā.