VID bijis iecietīgs pret FID Znotiņas vīru, aprobežojoties ar aizrādījumu

Kā rāda VID publiskā datu bāze, beidzoties sava „īpaši slepenā” darba posmam un kļūstot par Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieku, R. Znotiņš 2018. gada februāra beigās iesniegtajā amatpersonas deklarācijā kā viņam piederošu nekustamo īpašumu bija uzrādījis kopīpašumā esošu dzīvokli Rīgā.

Taču deklarācijā par visu 2018. gadu, kas VID iesniegta 2019. gada martā, ailīte „Deklarācijas iesniedzēja īpašumā (kopīpašumā), valdījumā vai lietošanā esošie nekustamie īpašumi (arī tie, kurus tas nomā no citām personām un kuri atrodas tā valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību)” jau ir bijusi tukša.

Taču tukša ir bijusi arī ailīte, kurā ir jānorāda visi „deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas”. Lai arī ko R. Znotiņš būtu izdarījis ar kopīpašumā esošo dzīvokli, šis darījums tāpat būtu jānorāda deklarācijā, - taču tas nav izdarīts.

Interesanti, ka jau gadu vēlāk – deklarācijā par 2019. gadu – dzīvoklis Rīgā FID priekšnieces vīra deklarācijā atkal parādījās, tikai nu jau vēl citā statusā: tagad tas – atkal bez jebkāda deklarēta darījuma – ir nonācis R. Znotiņa lietošanā.

Izvērtējot šo informāciju, R.Znotiņa sniegto paskaidrojumu un VID rīcībā esošo informāciju, VID konstatējis, ka R.Znotiņš deklarācijā, stājoties amatā, norādījis informāciju par kopīpašumā esošo dzīvokli, jo esot uzskatījis, ka laulības laikā iegādātais nekustamais īpašums ir norādāms kā kopīpašums, kaut gan Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā minētais nekustamais īpašums ir reģistrēts uz laulātā vārda, tādējādi tas deklarācijā, stājoties amatā, bija jānorāda kā lietošanā esošs, nevis kopīpašumā.

Savukārt, aizpildot deklarāciju par 2019.gadu, R.Znotiņš jau esot labojies un pareizi norādījis, ka minētais dzīvoklis ir lietošanā. Līdz ar to R.Znotiņa izdarītie pārkāpumi tikuši atzīti par maznozīmīgiem un pieņemts lēmums atteikties uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu pret R.Znotiņu, izsakot aizrādījumu.

Kā jau ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tikmēr jau ilgāku laiku veic pārbaudi par I. Znotiņas „aizmāršību”, aizpildot savu amatpersonas deklarāciju.

Kopš 2006. gada 2. janvāra I. Znotiņa atbilstoši Lursoft datiem ir bijusi SIA Katre valdes locekle, nomainot savu māti, kuru iepriekš šajā amatā kā uzņēmuma īpašniece bija iecēlusi. Vēl šā gada jūnija sākumā FID priekšniece bija ne tikai vienīgā šīs 2005. gada pavasarī dibinātās SIA valdes locekle, bet arī īpašniece un patiesā labuma guvēja.

SIA Katre I. Znotiņas vadībā kā darbības veidu ir uzrādījusi juridisko pakalpojumu sniegšanu un savulaik veiksmīgus gadus beigusi pat ar vairāk nekā 78 tūkstošu eiro lielu gada peļņu. Vēl 2019. gadā I. Znotiņa, kā rāda viņas amatpersonas deklarācija, no šīs SIA dividendēs izņēmusi 4631 eiro.

2018. gadā stājoties FID vadītājas amatā, I. Znotiņa savu SIA Katre valdes locekles amatu bija uzrādījusi amatpersonas deklarācijā, savukārt 2019. gadā deklarācijas sadaļā „Citi amati, kurus deklarācijas iesniedzējs ieņem papildus valsts amatpersonas amatam (t.sk. amati biedrībās, nodibinājumos, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās), un citi darbi, kurus deklarācijas iesniedzējs strādā, kā arī informācija par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kuros noteiktās saistības tas pilda” tas vairs nav pieminēts.

Šķiršanās no juridisko pakalpojumu uzņēmuma vadītājas posteņa būtu bijusi loģiska: šāda amata saglabāšana radītu FID priekšniecei reālu vai vismaz formālu interešu konflikta situāciju, it īpaši ņemot vērā, ka SIA Katre šādus pakalpojumus sniegusi kopš tālā 2005. gada.

Tomēr, kā rāda Lursoft dati, patiesība ir cita, - FID priekšniece I. Znotiņa savu valdes locekļa amatu SIA Katre ir saglabājusi visu 2019. gadu, taču to, pārkāpjot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas, nav norādījusi savā valsts amatpersonas deklarācijā, kas atrodama Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē.

Turklāt vēl nopietnāks likuma pārkāpums ir tas, ka gandrīz divus gadus pēc stāšanās FID priekšnieces amatā I. Znotiņa ir saglabājusi arī privātuzņēmuma valdes locekļa posteni. „Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta trešo daļu Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amata savienošana ar amatu privātā kapitālsabiedrībā nav pieļaujama,” oficiāli apliecina KNAB.

Ir apšaubāmi, vai runa var būt par aizmāršību vai nezināšanu. I. Znotiņa, kā zināms, tiek pozicionēta kā izcila speciāliste, kas „veikusi krāpšanas apkarošanas pārbaudes daudzos starptautiskos un vietējos uzņēmumos, kuru ietvaros viņa ir vadījusi korupcijas, viltus grāmatvedības, krāpšanas, zādzību, līdzekļu atgūšanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un tiesas procesu traucējumu izmeklēšanu”.

Turklāt Lursoft dati rāda, ka savu privāto uzņēmējdarbību FID priekšniece nav aizmirsusi ne pērn, ne arī šogad. Tieši viņai kā SIA īpašniecei vienīgajai bija tiesības lemt par dividenžu izmaksāšanu sev pašai, un tieši I. Znotiņa kā SIA Katre īpašniece šā gada 8. jūnijā pieņēmusi lēmumu par savas saimniecisko darbību pārtraukušās SIA likvidēšanu, pati sevi ieceļot par uzņēmuma likvidatori. Šis jaunais statuss viņai apstiprināts tikai 16. jūnijā.

Pati I. Znotiņa nav vēlējusies sniegt atbildes ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem saistībā ar viņas deklarācijā noklusēto informāciju, savukārt izdevumam Neatkarīgā FID pavēstījis, ka SIA Katre kopš 2014. gada esot apturēta saimnieciskā darbība un „attiecīgi I. Znotiņa nav darbojusies kā minētā uzņēmuma pārstāve”. Par iepriekšējiem deviņiem uzņēmuma darbības gadiem FID klusē.

Novērtē šo rakstu: