Iesaki rakstu: 
Pirms dažiem gadiem daudzi ar lielu interesi lasīja avīzi "Astoņkājis", kurā tika aprakstīts, kā strādā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un citas amatpersonas. Ir pagājuši daži gadi, un ir vērts pastāstīt, kā mainījusies dzīve dažiem no toreiz aprakstītajiem personāžiem.
Kaspars Čerņeckis pēc galvu reibinošas karjeras VID 2016.gadā pēc Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) kļūšanas par finanšu ministri tika aizrotēts uz VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldi. Nespējot izturēt šo publisko pazemojumu, viņš pavisam drīz no turienes (un vispār VID) aizgāja, ilgu laiku pavadīja nedarot neko, bet pēc tam sāka strādāt kaut kādā nesaprotamā uzņēmumā, kuram pavisam drīz radās šmuce ar naudām.
Tā kā darba ņēmēja loma privātā biznesā viņam galīgi nepadevās, brīdis, kad Jānis Reirs (JV) kļuva par finanšu ministru, K.Čerņeckim nāca kā glābiņš. Pēc ilgām diskusijām viņš kļuva par J.Reira padomnieku ar garu amata nosaukumu, kurā galvenais uzdevums bija VID pārraudzība.
Gandrīz tikpat, cik pats K.Čerņeckis, par jauno amatu sajūsmā bija Juris Jurašs. Jau pavisam drīz viņš devās uz Finanšu ministriju atjaunot sakarus ar K.Čerņecki un pie reizes arī iepazīstināt jauno VID pārraudzītāju ar savām lietām, kuras ir obligāti jāatrisina. Par lielu pārsteigumu J.Jurašam, K.Čerņeckis ne tikai nebija priecīgs viņu redzēt, bet arī diezgan atklāti pateica, ka ar tādiem kā J.Jurašs viņš vairs nesadarbosies.
J.Jurašam tas bija kārtējais trieciens. Jau iepriekš VID apvienotajā Nodokļu un muitas policijā (NMPP) par galveno bija iecelts Kaspars Podiņš, kurš jau sen bija atteicies piedalīties J.Juraša un viņa bandas shēmās. Pēc tam J.Juraša atbalstītā kandidāte uz VID ģenerāldirektora amatu - toreizējā VID Nodokļu kontroles pārvaldes vadītāja Sandra Kārkliņa-Ādmine neuzvarēja konkursā, jo viņus apspēlēja Attīstībai/Par darboņi. Un tagad jaunieceltais Finanšu ministrijas VID pārraudzītājs K.Čerņeckis viņu burtiski pasūtīja tālāk.
Līdzīgi arī agrāk varenais Jānis Dambītis kādu laiku atpakaļ tika padzīts no Finanšu ministrijas. Pats viņš aktīvi metās palīdzēt risināt krieviski runājošo biznesmeņu problēmas, bet, tā kā šie cilvēki ātri saprata, ka viņš ir tikai s..s bez kociņa, J.Dambītis centās atgriezties apritē ar K.Čerņecka palīdzību. Tomēr K.Čerņeckis, tāpat kā J.Juraša gadījumā, vairs nevēlējās neko kopīgu ne ar J.Dambīti, ne ar citiem līdzīgiem darboņiem.
Tā vietā K.Čerņeckis sāka krustagājienu pret jauno VID vadītāju Ievu Jaunzemi. Tā kā viņš nav vienīgais Finanšu ministrijā, kam ir alerģija pret šo būtni, izskatījās, ka pavisam drīz VID tiks pie normāla vadītāja. Tika uzsāktas divas disciplinārlietas pret I.Jaunzemi, atklātībā nonāca viņas katastrofāli zemais ierēdņa kvalifikācijas vērtējums, un no I.Jaunzemes saņemto dokumentu saturs un pat gramatika bija pamatskolas līmenī.
Taču tas viss tika apstādināts pēc tam, kad Attīstībai/Par "palūdza" Jauno Vienotību neaiztikt viņu ielikteni, un, tā kā I.Jaunzeme bija kaut ko apsolījusi arī JKP, valdības koalīcijas stabilitātes vārdā K.Čerņeckis piekāpās un šobrīd aktīvi nodarbojas ar to, ka meklē jaunu mērķi savas varas izmantošanai.
Savukārt Kaspars Podiņš un Jānis Boroviks ieguva visietekmīgākos amatus apvienotajā Nodokļu un muitas policijas pārvaldē (NMPP). Tas, protams, bija velnišķīgs Māra Martinsona, Edgara Jaunupa un citu darboņu kompromisa rezultāts, kurā visi iesaistītie cerēja katrs iegūt savu.
J.Boroviks godīgi sāka atpelnīt doto uzticību, gan cenšoties nolīdzināt augstākminēto biznesmeņu biznesa ceļu negludumus, gan turpinot pakalpojumu sniegšanu J.Jurašam un viņa partneriem. Par lielu nepatiku J.Borovikam un viņa līdzdalībniekiem, K.Podiņš viņu šogad eleganti atbrīvoja no sava vietnieka amata, un šobrīd J.Boroviks ir parasts operatīvais darbinieks.
K.Podiņš vispār, kļuvis par NMPP vadītāju, pilnībā izmainījās. Savu iegūto varu viņš sāka izmantot pavisam ne tā, kā bija cerējuši viņa virzītāji. Pirmkārt, viņš ne tikai atbrīvoja savu vietnieku, bet ķērās klāt vēl daudziem citiem darbiniekiem. Otrkārt, K.Podiņš neļāva izbeigt krimināllietas, uz ko cerēja vairāki cilvēki, piemēram, M.Martinsons.
Un, it kā ar to vēl nebūtu gana, viņš ieviesa jaunu lietu sadales sistēmu (starp citu, tieši cenšoties apiet šo sistēmu, izgāzās J.Borovika, M.Kalniņa un K.Plaudes plāns nopelnīt uz Olainfarm akcionāru ķīviņiem).
Īsāk sakot, NMPP norisinās cīņa, un būs interesanti paskatīties ne tikai, kurš uzvarēs, bet arī, kādas vēl izmaiņas K.Podiņš veiks tagad, kad viņam ir piešķirta augstākā, ģenerāļa pakāpe.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
