VID "puspriekšniekiem" dienesta auto izmantošanu privātām vajadzībām atvieglo GPS sistēmas neieviešana
PIETIEK13.02.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dažādu līmeņu „priekšniekiem” un „puspriekšniekiem” dienesta automašīnas personiskajām vajadzībām īpaši viegli izmantot ļauj apstāklis, ka VID tā arī nav spējis savu autoparku aprīkot ar GPS sistēmu. Iemesls – pēc tam, kad iepirkums 2014. gadā „noslēdzies neveiksmīgi”, jaunu mēģinājumu ar GPS raidītājiem aprīkot visas VID automašīnas nemaz nav bijis.
Pietiek jau aprakstījis, kā jaunā VID vadība ar Ilzi Cīruli priekšgalā caur pirkstiem skatās uz dažādiem dienesta „puspriekšnieku” grēciņiem un ir gatavi viņus vajadzības gadījumā arī piesegt, - šādu secinājumu liek izdarīt VID vadības reakcija uz ziņām par konkrētiem VID darbiniekiem, kas dienesta autotransportu izmanto savām personiskajām vajadzībām.
Kā viena šāda regulāra mājāsbraukātāja Pietiek ir minēta Finanšu policijas Finanšu izlūkošanas pārvaldes Operatīvās izlūkošanas nodaļas priekšnieka vietniece Marita Klikiča, kura ar dienesta auto Toyota Rav4 bieži braucot mājās uz Berģiem un no rīta atkal uz darbu (viena šāda aina redzama attēlā). Pietiek jau aprakstījis VID vadības atrunāšanos saistībā ar šo konkrēto amatpersonu.
Šādu nekontrolētu dienesta auto izmantošanu personiskām vajadzībām spētu ierobežot GPS raidītāju uzstādīšana visām VID automašīnām un to pārvietošanās kontrole, taču Pietiek apkopotā informācija liecina, ka VID vadība līdz šim nav izrādījusi nekādu vērā ņemamu interesi šādu sistēmu tiešām ieviest.
VID oficiālā nostāja gan esot, ka „dienesta rīcībā esošos transporta līdzekļus ir nepieciešams aprīkot ar GPS sistēmu”, taču realitāte ir cita: pirms trim gadiem – 2014. gadā gan ir ticis sarīkots iepirkums par visu VID transporta līdzekļu aprīkošanu ar GPS sistēmu, taču, kā tagad skaidro VID, „diemžēl tas noslēdzās neveiksmīgi - piedāvājumi ievērojami pārsniedza VID prognozētās izmaksas un finanšu iespējas”. Konkrētas summas un personas, kas veikušas prognozes, netiek atklātas.
Savukārt pērn VID esot „atkal aktualizējis šo jautājumu”, taču pēc „finanšu iespēju izvērtēšanas” esot „rasta iespēja dažus autoparka automobiļus aprīkot ar GPS”, turklāt „tuvākajā laikā” esot plānots izsludināt jaunu iepirkumu VID transportlīdzekļu aprīkošanai ar GPS.
Zīmīgi, ka VID vadība pirmdien nespēja apkopot datus saistībā ar dažiem it kā vienkāršiem Pietiek jautājumiem - cik liels pašlaik ir VID autoparks, cik automašīnas ir aprīkotas ar GPS sistēmām, cik no šīm sistēmām funkcionē un kāds precīzi ir to automašīnu skaits, attiecībā uz kurām pērn VID "rada iespēju aprīkot ar GPS".
Rīt Pietiek turpinās publikāciju sēriju par šo tēmu.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
