VID: 15 latu pārskaitījums māsai ar nodokli nav apliekams, bet mūs tas vienalga interesē
PIETIEK15.01.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
15 latu pārskaitījums paša māsai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli nav apliekams, taču Valsts ieņēmumu dienestu (VID) interesējot arī šādi „darījumi”, lai „noskaidrotu, vai nodokļu maksātāja izdevumi nepārsniedz ieņēmumus”, - šādi Ilzes Cīrules (attēlā) vadītais VID komentē Pietiek aprakstīto gadījumu, kad kādai sievietei pieprasīts atskaitīties, ar kādu pamatojumu viņa savai māsai pirms vairāk nekā trim gadiem pārskaitījusi 15 latus (21 eiro).
Pietiek nesen informēja, ka, lai gan Valsts ieņēmumu dienests apgalvo, ka noteikti nelikšot vēlreiz maksāt ienākuma nodokli par summām, ko no ārzemēm pārskaita radinieki, realitāte ir cita – Pietiek rīcībā ir nonācis VID pieprasījums, kurā kādai sievietei VID pieprasa atskaitīties pat par 15 latiem, kurus viņa pirms vairāk nekā trim gadiem pārskaitījusi savai māsai.
Šo pieprasījumu jau esam publicējuši, turklāt Pietiek rīcībā ir arī šī dokumenta pilnais variants, kurā nav aizkrāsoti vārdi, uzvārdi un cita identificējošā informācija. Pārbaudot šos vārdus un uzvārdus, Pietiek pārliecinājās – VID patiešām ir pieprasījis sievietei paskaidrojumus par 15-53 latus lielām summām, kuras viņa pati savai māsai pārskaitījusi pirms trim un pat četriem gadiem. Kopumā VID pieprasījis paskaidrojumus par māsai veiktiem četriem pārskaitījumiem 2012. un 2013. gadā, kuru kopsumma ir 160 latu.
Kā zināms, oficiāli VID pauž pilnīgi citu informāciju – saņemtā nauda nav jādeklarē un iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, „ja naudas pārskaitītāju ar saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē (vecāki, brālis, māsa, vecvecāki, bērni, mazbērni, vecāku brālis/māsa, brāļa/māsas bērni u.c), un naudas pārskatījums no ārvalstīm tiek veikts vienas mājsaimniecības ietvaros un šīs mājsaimniecības izdevumu segšanai (piemēram, ārvalstīs strādājoši vecāki pārskaita saviem Latvijā dzīvojošiem bērniem, vecākiem vai vecvecākiem). Šādā gadījumā saņemtā nauda nav jādeklarē, jo pēc ekonomiskās būtības neveidojas ienākums.”.
Tagad VID skaidro – „fiziskai personai saņemtie naudas līdzekļi no radiniekiem līdz radniecības trešajai pakāpei vai no laulātā neveido ar nodokli apliekamu ienākumu”, taču tas nenozīmējot, ka VID šādi naudas līdzekļi neinteresē un iestāde nevar pieprasīt atskaitīties arī par trīs un vairāk gadus seniem niecīgiem naudas pārskaitījumiem.
Šāda VID interese esot saistīta ar „konkrētu nodokļu kontroles pasākumu ietvariem”, lai „noskaidrotu, vai nodokļu maksātāja izdevumi nepārsniedz ieņēmumus”. Šajā situācijā neesot pamatotas bažas, ka kādu konkrēto summu varētu aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Tiesa, VID saistībā ar Pietiek aprakstīto gadījumu nesniedz nekādu skaidrojumu par to, kādi tieši „nodokļu kontroles pasākumi” ir attiecināmi uz dažu desmitu eiro lielu summu oficiāliem pārskaitījumiem. Pagaidām Pietiek nav saņēmis arī skaidrojumu – cik lielus valsts resursus VID iztērē, lai iegūtu informāciju par šāda lieluma pārskaitījumiem tuvu radinieku starpā un to pamatojumu.
Foto - LTV
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
