VID: 15 latu pārskaitījums māsai ar nodokli nav apliekams, bet mūs tas vienalga interesē
PIETIEK15.01.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
15 latu pārskaitījums paša māsai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli nav apliekams, taču Valsts ieņēmumu dienestu (VID) interesējot arī šādi „darījumi”, lai „noskaidrotu, vai nodokļu maksātāja izdevumi nepārsniedz ieņēmumus”, - šādi Ilzes Cīrules (attēlā) vadītais VID komentē Pietiek aprakstīto gadījumu, kad kādai sievietei pieprasīts atskaitīties, ar kādu pamatojumu viņa savai māsai pirms vairāk nekā trim gadiem pārskaitījusi 15 latus (21 eiro).
Pietiek nesen informēja, ka, lai gan Valsts ieņēmumu dienests apgalvo, ka noteikti nelikšot vēlreiz maksāt ienākuma nodokli par summām, ko no ārzemēm pārskaita radinieki, realitāte ir cita – Pietiek rīcībā ir nonācis VID pieprasījums, kurā kādai sievietei VID pieprasa atskaitīties pat par 15 latiem, kurus viņa pirms vairāk nekā trim gadiem pārskaitījusi savai māsai.
Šo pieprasījumu jau esam publicējuši, turklāt Pietiek rīcībā ir arī šī dokumenta pilnais variants, kurā nav aizkrāsoti vārdi, uzvārdi un cita identificējošā informācija. Pārbaudot šos vārdus un uzvārdus, Pietiek pārliecinājās – VID patiešām ir pieprasījis sievietei paskaidrojumus par 15-53 latus lielām summām, kuras viņa pati savai māsai pārskaitījusi pirms trim un pat četriem gadiem. Kopumā VID pieprasījis paskaidrojumus par māsai veiktiem četriem pārskaitījumiem 2012. un 2013. gadā, kuru kopsumma ir 160 latu.
Kā zināms, oficiāli VID pauž pilnīgi citu informāciju – saņemtā nauda nav jādeklarē un iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, „ja naudas pārskaitītāju ar saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē (vecāki, brālis, māsa, vecvecāki, bērni, mazbērni, vecāku brālis/māsa, brāļa/māsas bērni u.c), un naudas pārskatījums no ārvalstīm tiek veikts vienas mājsaimniecības ietvaros un šīs mājsaimniecības izdevumu segšanai (piemēram, ārvalstīs strādājoši vecāki pārskaita saviem Latvijā dzīvojošiem bērniem, vecākiem vai vecvecākiem). Šādā gadījumā saņemtā nauda nav jādeklarē, jo pēc ekonomiskās būtības neveidojas ienākums.”.
Tagad VID skaidro – „fiziskai personai saņemtie naudas līdzekļi no radiniekiem līdz radniecības trešajai pakāpei vai no laulātā neveido ar nodokli apliekamu ienākumu”, taču tas nenozīmējot, ka VID šādi naudas līdzekļi neinteresē un iestāde nevar pieprasīt atskaitīties arī par trīs un vairāk gadus seniem niecīgiem naudas pārskaitījumiem.
Šāda VID interese esot saistīta ar „konkrētu nodokļu kontroles pasākumu ietvariem”, lai „noskaidrotu, vai nodokļu maksātāja izdevumi nepārsniedz ieņēmumus”. Šajā situācijā neesot pamatotas bažas, ka kādu konkrēto summu varētu aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Tiesa, VID saistībā ar Pietiek aprakstīto gadījumu nesniedz nekādu skaidrojumu par to, kādi tieši „nodokļu kontroles pasākumi” ir attiecināmi uz dažu desmitu eiro lielu summu oficiāliem pārskaitījumiem. Pagaidām Pietiek nav saņēmis arī skaidrojumu – cik lielus valsts resursus VID iztērē, lai iegūtu informāciju par šāda lieluma pārskaitījumiem tuvu radinieku starpā un to pamatojumu.
Foto - LTV
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
