Vētrainā nedēļas nogale Līvānos, jeb jūs, sukas, pat visus mūs nobildēt nemākat, mēs bijām stipri vairāk!
Korado Katani06.09.2024.
Komentāri (59)
Iesaki rakstu: 
Pāris vētrainas naktis un dienas Līvānos. Nedēļas nogale, kāda vēl nav bijusi mūslaiku pilsētas vēsturē. Sociālie tīkli vārās, un iedzīvotāji ir sadalījušies divās nometnēs. Viena par un otra pret. Tiek minēti konkrēti cilvēki un piesaukta organizētā noziedzība, obščaks un tamlīdzīgi nieki.
Kas tad īsti tajā naktī notika Līvānos? Pēc būtības parasts kolchoza ērzeļu kautiņš. Ne vairāk, ne mazāk. Kā kāds lasītājs minēja, tad čaļi mērījās ar krāniņiem. Tā arī būtu palicis, veči būtu aizgājuši mājās, izgulējuši pohas un no rīta, skatoties spogulī, būtu meģinājuši atcerēties, kas tas par zilu pleķi zem kreisās acs.
Tas viss varēja arī nebūt, ja Līvānu pašvaldība ar savu pašvaldības policiju un Valsts policija būtu jau saknē vērsusies pret nekārtību cēlājiem. Vienas kārtīgas policijas ekipāžas enerģiska rīcība, un kautiņa dalībnieki varētu kameras stūrī aizlaizīt savas rētas, bet pārējie klātesošie mierīgi atgriezties iemalkot no savas kokteiļa glāzes. Finita la comedia un beigta balle!
Diemžēl man nav cita skaidrojuma šai situācijā kā totāla bezatbildība no Līvānu domes, Valsts policijas un to vadības puses. Kā tā var būt, ka labu laiku pēc nakts draudzīgās roku izvicināšanas pa Līvānu pilsētas ielām, pa blīvi apdzīvotu daudzdzīvokļu rajonu gluži kā 1. maija demonstrācijā bravurīgi defilē trenētu, fiziski stipru vīriešu bari. Rezultātā tiek smagi piekauts mūsu pašu iedzīvotājs. Vienalga, vainīgs vai nevainīgs. Turklāt piekauts faktiski publiski.
Neviļus rodas jautājums, ko darītu Līvānu dome, pašvaldības un Valsts policija, ko darītu parasti tik drosmīgais priekšsēdētājs Vaivods, viņa vietniece Kraukle un Līvānu policijas šefs Naglis, ja Līvānos, konkrēti Lāčplēša ielā, parādītos tā saucamie „zaļie vīriņi”, bloķētu domes ēku un demonstratīvi sāktu sist Līvānu iedzīvotājus.
Mums ir viss kā parasti. Pašvaldības policija strādā no 8:00 līdz 17:00. Pārējā laikā var droši netraucēt. Telefona klausuli necels tāpat. Valsts policijas busiņš ir izbraucis tālā izsaukumā un kaut kur klusi noenkurojies Daugavas krastā. Nominālajam pašvaldības policijas pārraugam izpilddirektoram Džeriņam, Preiļos guļot saldā miegā pie sievas sāniem, vispārībā viss ir pie vienas vietas.
Toties priekšsēdis Andris Vaivods visu nakti nosvīdis grozījās pa gultu un jau 88. reizi uzdeva sev jautājumu, ko darīt? Kur zvanīt, kur skriet? Tur taču „krāniņiem” mērojas savējie, pašu cilvēki, pašu miesa un asinis!
Mierīgs kā beigta zivs bija arī Vidusdaugavas TV priekšnieks Jezups. Saņēmis svaigāko „metodičku” no Līvānu galvenās propagondones Kraukles, Jezups pakasīja vēdera galu un ietrausās atpakaļ savā migā. Kaza tāda, nedod nodokļu maksātājam mieru pat naktī. Pie velna visus bokserus un tamlīdzīgus atsaldeņus, bet komanda bija lakoniska un skaidra. Gluži kā sētas Tuzikam. Neko nerādīt, neko nepublicēt. Partijas kurss paliek vecais. Ne čiku, ne grabu.
Vismierīgākais šajā situācijā bija domes deputāts Kaspars Stikāns. Saldi nošņaucās un pagriezās uz otru sānu. Pie di...sas, lai par visu atbild bāra Boycott īpašnieki.
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
