Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.

Nākamgad būs tāpat. 4. maijs būs svētdienā, brīvs būs 5. maijs pirmdienā. 18. novembris 2025. gadā būs otrdienā, nākamā gada svētku un darba dienu kalendārā atzīmēts, ka 17. novembrī arī paredzēta brīvdiena.

Tiesa, ar maija svētkiem ir viena konkrēta lieta. Šogad 1. maijs, kas arīdzan ir svētku diena, bija trešdienā. Tas nozīmēja darbs pirmdien un otrdien, brīvs trešdien un tad atkal darbs ceturtdien un piektdien.

Nākamgad it kā sanāk darbs pirmdien, otrdien un trešdien, tad darbs ceturtdien, un tad atkal darbs piektdien. Taču svētku un atzīmējamo dienu kalendārā atzīmēts, ka tajā piektdienā valsts un pašvaldību iestādes darba dienu pārcels uz citu dienu, līdz ar ko visticamāk brīvdiena būs arī mums pārējiem.

Galvenais, par ko šonedēļ vēlos rakstīt, ir 4. maijs un tā nozīme Latvijas un latviešu vēsturē.

Atgādināšu datuma vēsturiskos aspektus.

1990. g. 4. maijā bija tā diena, kad Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju ar virsrakstu “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.”

Pirmajā atjaunotās valsts desmitgadē 4. maijs īpaši atzīmēts netika. 1992. gadā 4. maijs bija pirmdienā, kad laikraksti neiznāca, bet 5. maijā laikrakstā Diena balsojums pirms diviem gadiem Augstākajā padomē netika pieminēts vispār.

Tas mainījās 2002. gada pavasarī, kad 7. Saeima ķērās pie svētku, atceres un atzīmējamo dienu kalendāra un nolēma turpmāk 4. maiju padarīt par svētku dienu. Attiecīgās sēdes stenogrammā redzams, ka par to deputātiem nekā īpaša sakāma nebija.

Toties bija visai plašas diskusijas par aicinājumu no frakcijām Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas svētku dienas statusu piešķirt Pareizticīgo Ziemassvētkiem un Lieldienām. Ne pirmā reize, kad tāda doma parādījās Saeimas darba kārtībā un ne pēdējā, bet vairākums tai kārtējo reizi pateica nē.

Tā sanācis, starp citu, ka šo komentāru rakstu Pareizticīgās baznīcas Lieldienu dienā. Lasītāji to ieraudzīs nākamajā dienā, bet ar atpakaļejošu spēku priecīgas Lieldienas visiem, kuri tās svin atbilstoši pareizticīgo kalendāram.

7. Saeimas lēmums minētās sēdes laikā bija ne tikai noraidīt minēto prasību, bet arī apstiprināt, ka turpmāk 4. maijs būs svētku diena, un tās nosaukums būs šāds - “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena”.

2011. gadā 10. Saeima (tā, kura tika padzīta Šlesera dēļ) atgriezās pie tēmas un nomainīja 4. maija nosaukumu. Arī todien nekādu īpašu diskusiju par to nebija, bet tāpat kā iepriekš bija diskusija par pareizticīgo Ziemassvētkiem, arī šoreiz bija debates par citu priekšlikumu.

Šajā gadījumā deputāti no frakcijas, kura ideoloģiskā nozīmē ir tālu prom no PCTVL un LSDSP un PCTVL sekotājiem, kuri politikā piedalījās zem vairākiem vārda “saskaņa” variantiem, gribēja atjaunot valstisku statusu 16. martam kā Latviešu karavīru atceres dienai.

Tam atkal vairākums pateica - nē. Nelaime ar 16. martu ir apstāklī, ka pasaule 2. Pasaules kara vēsturi uzrakstīja jau sen un tajā atzīts, ka vislielākais ļaunuma iemiesojums bija Hitlers un viņa nacisti.

Latviešu leģions bija vāciešu bruņoto spēku sastāvdaļa, un, lai arī cik daudz mēs zinātu par to, ka puiši patiesībā gribēja cīnīties par Latvijas neatkarības atjaunošanu vai saglabāšanu, fakts ir tāds, ka Rietumos tā kaut ko dzirdēt nevēlas neviens. Nacisti bija nacisti, punkts un āmen.

2001. gadā toreizējā valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tapa intensīvi nopratināta par tēmu BBC telekanāla raidījumā “Hard Talk,” kur raidījuma vadītājs vairākkārt centās apgalvot, ka Latvija ļaujot “SS virsniekiem” defilēt pa Rīgas ielām.

Valsts prezidente šai domai enerģiski oponēja – tik ļoti, ka 2001. gada beigās minētā intervija tapa atzīta par gada notikumu Latvijā. Taču ārpus tā manā uztverē 16. marts un 9. maijs allaž bijuši viena un tā pati monēta ar divām pusēm. Abos gadījumos attiecīgās dienas svinēšana ar lāpu gājienu vai ar tusiņiem tā dēvētajā Uzvaras parkā saistāma ar ekstrēmismu, un ir nepārprotami pozitīvi, ka ne viena, ne otra no šīm dienām nav atzīmēta valsts svētku un atceres dienu kalendārā.

Kā minēju, 2011. gadā mūsu parlaments nolēma manīt 4. maija nosaukumu, un laikā kopš tam tas ir bijis šāds: Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena.

1990. g. 4. maijā, kad pieņemta minētā deklarācija, es pats biju Augstākās padomes namā Jēkaba ielā, kur mans uzdevums bija tulkot notiekošo lielam baram ārvalstu žurnālistu, kuri tur bija sapulcējušies. Kad pienāca laiks balsu skaitīšanai, blenzu grīdsegā, jo zināju, ja ar kādu saskatīšos, nāksies raudāt. Tas bija nudien triumfāls mirklis.

Bet vēlos te atgādināt, kas tajā deklarācijā bija pateikts. Galvenais elements bija atzinums, ka nevis top dibināta jauna, bet gan top atjaunota valsts, kura neatkarīga kļuva 1918. gadā, 1940. gadā neatkarību zaudēja, bet visas PSRS okupācijas garumā saglabāja savu juridisko statusu ārvalstu acīs, kuras okupāciju neatzina.

Latvijas vēstnieks Vašingtonā Anatols Dinbergs tur nodienēja tik ilgi, ka kādu laiku viņš bija ārvalstu diplomātu korpusa vecākais. Tas bija Egils Levits, kurš sarunās par deklarāciju uzstāja, ka jārunā par atjaunotu, nevis jaundibinātu valsti.

Ironiskā kārtā pāris dienas pirms deklarācijas pieņemšanas Levita kungs ieradās Rīgā ar mērķi piedalīties pēdējās sarunās, taču lidostā viņš tika aizturēts, aizvests uz Maskavu un no turienes nosūtīts uz Zviedriju.

Kontinuitātes princips par spīti tam palika deklarācijā, bet tajā arī bija atzīts, ka ar deklarācijas pieņemšanu no jauna spēkā stāsies 1922. gadā pieņemtā Latvijas Satversme, bet tās stāšanās spēkā taps atlikta līdz pārejas posma beigām.

Otrkārt, deklarācijā skaidri pateikts, ka posma laikā Latvijā joprojām darbosies PSRS centrālie likumi, ciktāl tie nav pretrunā ar Satversmes 1., 2., 3. un 6. pantu. Tie ir panti, kuros atrunāta Latvija, tās politiskā sistēma un tās robežas, un šos pantus Augstākā padome uzskatīja par spēkā esošiem no pašiem pirmsākumiem.

Bet ārpus tā PSRS centrālie likumi joprojām palika spēkā.

Deklarācijā arī bija solīts, ka Latvija garantēs sociālas, ekonomiskas, kultūras un politiskās tiesības un brīvības visiem valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tajā skaitā “tiem PSRS pilsoņiem, kuri izteiks vēlēšanos dzīvot Latvijā, nepieņemot tās pilsonību”.

Tā bija meslu maksāšana pastāvošajai iekārtai, un fakts nepārprotami ir tāds, ka 4. maija deklarācija nenozīmēja Latvijas neatkarības tūlītēju atjaunošanu.

Varam atcerēties, kas notika pēc deklarācijas pieņemšanas. Nedēļu vēlāk Doma laukumā uzradās grupa neatkarības oponentu, tajā skaitā civilos tērpos pārģērbti karavīri.

Otrajā Jēkaba ielas galā elkoņos sadevušies stāvēja puiši no pēcākās Latvijas Sporta akadēmijas ar atbalstu no tā dēvētajiem OMON spēkiem, kuri tikai vēlāk kļūs par Latvijai ļaunprātīgu grupu.

Todien Rīgā bija televīzijas grupa no Amerikas, un operators nolēma uzstādīt beņķīti Jēkaba ielas vidū tā, lai viņš varētu filmēt uz visām pusēm. Mans uzdevums bija stāvēt viņam blakus un viņu stutēt, lai neapgāžas.

Neatkarības oponenti sāka virzīties Augstākās padomes nama virzienā, un tikai tad, kad viņi bija pavisam tuvu, sapratu, ka tie netaisās apstāties tikai tāpēc, ka ielas vidū ir džeks ar kameru. Turēju es to operatoru aiz stērbeles un atzīstu, tā bija vienīgā reize manā mūžā, kad patiešām biju gatavs kādam kraut pa purnu. Galu galā viss beidzās bez asins izliešanas, bet uz mirkli situācija šķita dikti nokaitēta nudien.

Der arī atcerēties, kāda bija plašākā situācija Padomju Savienībā. Mihails Gorbačovs negribēja būt tas PSRS līderis, kurš pieļaus valsts izjukšanu, un tāpēc viņš aktīvi piedāvāja jaunu “savienības līgumu,” kurā piedalītos PSRS republikas, bet ar lielāku pašnoteikšanos un mazāku kontroli no centra.

Visām trim Baltijas republikām tika uzspiests referendums par tēmu, un visos trīs gadījumos neatkarības atbalstītāji to neitralizēja, sarīkojot paši savu tautas aptauju.

Valstiskais referendums bija paredzēts 1991. g. 17. martā. Lietuvā alternatīvais referendums bija 9. februārī, bet Latvijā un Igaunijā – 3. martā.

Centrālajā tautas aptaujā jautājums bija šāds: “Vai jūs uzskatāt par nepieciešamu Padomju Sociālistisko Republiku Savienības kā līdztiesīgu suverenu republiku atjauninātās federācijas saglabāšanu, kurā pilnā mērā būs garantētas ikvienas nacionalitātes cilvēka tiesības un brīvības?”

Krievijas PFSR par šo domu nobalsoja 71,3% vēlētāju, Ukrainā – 70,2%. Tadžikijas PSR visi 96,2, Kirgīzijā – 94,5, bet Kazahstānā 95,6% vēlētāju. Kopumā Padomju Savienībā 76,4%.

Varas iestādes referendumu arī rīkoja Baltijas republikās, kur, kā minēju, jau bija notikuši alternatīvi referendumi. Attiecīgi tautas neatkarības kustības visās trīs republikās aicināja centrālo procesu boikotēt. Latvijā nobalsoja 23% vēlētāju, kuru starpā mazliet vairāk nekā 95% atbalstīja PSRS saglabāšanu.

Te jāatceras, ka referendumā balsot arī drīkstēja mūsu republikā dislocētie PSRS bruņoto spēku pārstāvji, kuru skaits bija ievērojams, jo Rīgā bija PSRS Bruņoto spēku Ziemeļrietumu apgabala štābs.

Latvijas alternatīvajā referendumā jautājums 1991. g. 3. martā bija īsāks un vienkāršāks: “Vai jūs esat par demokrātisku un neatkarīgu Latviju?”

87,56% balsstiesīgo piedalījās, un viņu starpā 73,68% atbildēja - jā. Arī šajā gadījumā balsstiesības bija šeit dislocētajiem okupācijas spēka pārstāvjiem.

Alternatīvie referendumi Baltijas republikās notika pēc tam, kad tā paša gada janvārī PSRS uzsūtīja piedzirdītus vai sazāļotus karavīrus pret civilistiem, kuri sargāja Lietuvas televīzijas torni Viļņā.

Nedēļu vēlāk barikāžu apstākļos notika apšaude pie Latvijas Iekšlietu ministrijas. Pieci cilvēki gāja bojā, plus vēl viens atsevišķā incidentā dienu pirms tam. Lietuvā mirušo skaits bija 14, vairāk nekā 140 guva dažādas pakāpes ievainojumus.

Tā bija vide, kurā 1991. gadā tika organizēti konkurējoši referendumi par Padomju Savienības nākotni, bet fakts ir tāds, ka tobrīd ar visu entuziasmu un tautiskumu un nacionālismu, Latvija neatkarīga nebija.

Neviena valsts nebija Latvijai devusi diplomātisku atzīšanu. Nevienai valstij šeit nebija vēstniecības vai cita veida diplomātiskas pārstāvniecības. Latvija nebija nevienā starptautiskā organizācijā, jo de fakto līmenī tā joprojām bija PSRS republika.

Pučs, kādu vecie un reakcionārie dinozauri PSRS pārvaldes sistēma sarīkoja 1991. g. augustā, bija precīzi tāpēc, ka Mihails Gorbačovs plānoja tuvākajā laikā parakstīt jauno savienības līgumu.

Kā zināms, pučisti pārrēķinājās, it īpaši Krievijas federatīvās PSR harizmātiskā līdera Borisa Jeļcina priekšā.

1991. g. 21. augustā bija skaidrs, ka pučs ir izgāzies. Latvijas Augstākās padomes deputāti pulcējās Jēkaba ielā, kur pa logiem varēja redzēt tankus ar paceltiem stobriem. Likumdevēja darbinieki paniski rakstīja depešas uz ārvalstīm par notiekošo.

Taču, kā daudzus gadus vēlāk atcerējās AP darbiniece Kārina Pētersone, piepeši stobri tapa nolaisti, un militārā tehnika aizbrauca. Neilgi pēc tam Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu.

Šoreiz tā lieta nostrādāja. Jau nākamajā dienā Latvijas un Baltijas valstu neatkarību atzina un diplomātiskas attiecības izveidoja Islande. Drīz tāpat darīja Dānija, Eiropas kopiena, Krievijas federācija, kā arī daudzas pasaules valstis.

Atzīšana no Amerikas kavējās, jo prezidents Džordžs Bušs bija Gorbačova atbalstītājs un it īpaši raizējās par PSRS milzīgā kodolarsenāla nākotni, ja lielvalstī sāksies haoss. Tomēr arī amerikāņi atjaunoja diplomātiskas attiecības ar mūsu valsti.

Mazāk nekā mēnesi pēc puča izgāšanās Apvienoto Nāciju organizācija Latvijai, Lietuvai un Igaunijai pateica – jā, laipni lūdzu, nāciet neatkarīgo valstu pulciņā. Sekoja Eiropas padome un citas starptautiskas organizācijas.

1991. g. 21. augusts, lūk, bija tas brīdis, kad Latvijas Republika atjaunoja savu neatkarību, nevis iepriekšējā gada 4. maijs.

No tā neizriet, ka 4. maijā nebija pamata atzīmēt to, ko 1990. gadā izdarīja Augstākā padome. Nudien nē. Es pats esmu lepns, ka arī man tajā bija sava maziņa loma spēlējama.

Bet vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”, jo tas ir daudz precīzāks jēdziens nekā “Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena”. Teikšu vēlreiz: todien Latvijas neatkarība nekādi netika atjaunota, lai arī tas bija solis pareizajā virzienā.

Un šī komentāra beigās vēl viena doma. Ja reiz 4. maijs mūsu vēsturē ir mazāk svarīgs nekā 21. augusts, tad kāpēc tajā pirmajā gadījumā ir svētku diena un tas otrs ir vienkārši atceres diena?

Man jau sen ir šķitis, ka vajadzētu būt otrādāk. Pirmkārt, 4. maija izņemšana no svētku kalendāra beigtu situāciju, kurā ir brīvdiena, darba diena, darba diena un tad vēl viena brīvdiena.

Un, otrkārt, ir fakts, ka pēc Jāņiem mums nav nevienas svētku dienas līdz pat 18. novembrim. Svētku diena 21. augustā būtu tā smuki pa vidu, un tas jau būtu pavisam jauki.

Novērtē šo rakstu:

18
31

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...