Vēsturiskais Iļģuciema iesala „Veselības” dzēriens var pazust no veikalu plauktiem
Uzņēmums „Ilgezeem”02.12.2024.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
SIA „Ilgezeem” atspēko mērķtiecīgu publisko kampaņu cīņā ar pseidoekspertiem veselības jautājumos, aizstāvot savu iespēju ražot tradicionālo iesala dzērienu ar vēsturisko nosaukumu. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests uzstāj, ka termins „Veselības”, kurš atspoguļots etiķetēs, maldina un nevar tikt izmantots tālāk, jo nav norādīta, piemēram, informācija par labvēlīgo ietekmi uz cilvēka emocionālo labsajūtu un garīgo veselību.
„Atsaucoties uz Ministru kabineta noteikumiem, kuri nosaka izplatīšanai nederīgas pārtikas turpmāko izmantošanas vai iznīcināšanas kārtību, Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas deva mums atļauju tirgot Iļģuciema „Veselības” dzērienu ar jaunā tipa etiķetēm līdz 2024. gada 31. decembrim, tādējādi piespiežot apturēt ražošanu un uzliekot mums par pienākumu apstrīdēt neviennozīmīgas amatpersonu darbības, kuras kaitē ne tikai komercdarbībai, ražotnes tēlam, bet arī Latvijas vēsturiskajām tradīcijām. Vārds „Veselības” nav uzturvērtības vai veselīguma norāde, kas varētu maldināt,” skaidro SIA „Ilgezeem” valdes priekšsēdētājs Roberts Volfs.
Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta ieredņi atzina, ka „Veselības” dzēriena realizācija ar tagadējām etiķetēm, kur cita starpā ir norādīta informācija par C vitamīna esamību, tauku un piesātinātās taukskābes neesamību, nerada draudus patērētāju veselībai, toties uzstāj, ka termina „Veselības” izmantošana neatbilst atsevišķajām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas normām par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, tāpēc ka atsauces uz uzturvielas vai pārtikas produkta vispārēju, nekonkrētu labvēlīgu ietekmi uz vispārējo veselību, labsajūtu, tai skaitā emocionālu, var izdarīt tikai kopā ar īpašu veselīguma norādi.
Saskaņā ar Regulu uzņēmējs brīvprātīgi var uzsvērt sava produkta veselīgumu. Taču nepieciešams ievērot attiecīgos noteikumus, piemēram, pamatošanu ar vispārpieņemtajiem zinātniskajiem datiem.
Latvijas tiesa atzina, ka vārdiskā preču zīme „Veselība” jau sen izsmēla sevi kā bezalkoholisko dzērienu identifikācijas elements, kļūstot par vispārīgu apzīmējumu ikdienas valodā un sinonīmu godprātīgai un vispāratzītai komercdarbībai, bet „Veselība” un „Veselības dzēriens” patērētājiem asociējās ar noteiktās receptūras un tehnoloģijas dzērienu.
Strīds par tiesībām izmantot apzīmējumus „Veselība” un „Veselības dzēriens” Latvijas tiesās aktualizējās 2007. gadā, kad spēkā stājusies Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem. Par ieinteresētajām pusēm šajā strīdā tika atzītas septiņas dažādu Latvijas ražotāju preču zīmes.
Dzērienu „Veselība” un „Veselības dzēriens” receptūra un tehnoloģija tika izstrādātas 1960. gadā Rīgas alus darītavā „Iļģuciems”. Padomju Savienībā dzērienu vārīja daudzi Latvijas bezalkoholisko dzērienu ražotāji, kas tika balstīts uz Latvijas PSR tehniskajiem noteikumiem Nr. TN 2149-60 „Veselības dzēriens”. Dzēriena receptes autors ir Kārlis Zālītis, un jau 1960. gada 8. decembrī ar Nr. 688233/28 PSRS Ministru Padomes Izgudrojumu un atklājumu lietu komitejā tika pieteikts izgudrojums “Iesala dzēriena ražošanas veids, piemēram, “Rīgas” un “Veselība””.
Pēc neatkarības atgūšanas dzērienu „Veselība” ražojuši dažādi uzņēmumi, vairākkārt bija īstenoti mēģinājumi iegūt patentu bezalkoholiskā iesala dzēriena ražošanas tehnikai, taču tie tika apspiesti, jo piesakāmā tehnoloģija gandrīz identiska tai, kuru izstrādāja Iļģuciema rūpnīcā.
Vēsturiskajam Iļģuciema iesala bezalkoholiskajam dzērienam „Veselības oriģinālais” tika piešķirta Nacionālās pārtikas produktu kvalitātes zīme „Bordo karotīte”. Tagad īstenotā politika ir vērsta uz to, lai iesakņojusies verbālā preču zīme vispār izzustu.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
