Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri un reizē arī neticīgi klausoties tautā populāru mākslinieku, ekspertu un pat partijas funkcionāru runās. Īpaši iespaidīga bija nepilnas 20 minūtes garā Mavrika Vulfsona uzstāšanās.

Televīzijas raidījuma “Globuss” politiskā komentētāja runa būtiski izcēlās uz pārējo oratoru fona. Līdz tās izskanēšanai varēju sajūsmināties par sabiedrībā pazīstamo kultūras darbinieku drosmi izteikt savu pārliecību atklāti, nebaidoties par to runāt no tribīnes. Sāka rasties iespaids, ka Radošo savienību plēnuma mērķis ir vēl vairāk veicināt atklātību, lai efektīvāk varētu cīnīties ar sociālistiskās sabiedrības problēmām. Partija toreiz jau bija izveidojusi komisijas, kas paredzēja reabilitēt 40. gadu represētos, attaisnot 1959. gada nacionālkomunistus, kā arī ierobežot migrāciju. Mavriks Vulfsons pilnībā apgāza šo uzskatu, dažās minūtēs šī raksta autoru pārliecinot par to, ka tiešām tuvojas jauns vēsturisks laikmets.

Ar emocijām uztvertie notikumi ir subjektīvi, tāpēc tie nevar pretendēt uz bezkaislīgi pareizu viedokli. Liela nozīme ir informācijai, kura veido subjekta attieksmi pret notikumu. Sociālistiskajā sabiedrībā bija cita informācijas telpa un tas sekmēja, no mūsdienu viedokļa raugoties, atšķirīgu viedokļu rašanos.

Viens no nerakstītiem sabiedriskiem likumiem apgalvoja, ka uzvarēs tā pārliecība, kuras pusē nostāsies ebreji. Padomju valstī tikai ebreju tautības cilvēkiem bija dota atļauja izceļot no valsts. Tā nebija pozitīvā diskriminācija, bet gan sods, jo toreizējais Krimināllikums kā augstāko soda mēru paredzēja izraidīšanu no valsts. Padomju Savienībā valdīja viegls antisemītisms, kurš pret ebreju unikālisma idejām centās aizsargāt pārējās tautas.

Katrai sabiedriskai uzskatu sistēmai ir savas fundamentālas taisnības, bez kurām nebūtu iedomājama šo sistēmu pastāvēšana. Tās sniedz atbildes uz būtiskiem jautājumiem, kas nodrošina sabiedrības kā regulējamas sistēmas pastāvēšanu. Viena no tādām ir tā saucamā “melno darbu” veikšanas problēma, ko cilvēki neuzskata par prestižu profesiju. Kapitālismā šādu darbu veikšanu nodrošināja bezdarbs, sociālismā – lielāka alga, bet komunismā to vajadzētu veikt dažādiem mehānismiem. Kā jebkurai nopietnai uzskatu sistēmai arī ebrejiem šajā jautājumā bija savs risinājums, pret kuru cīnīties bija katra padomju pilsoņa pienākums.

Vienkāršoti to varēja formulēt kā apgalvojumu – jūdaisms ebrejiem, kristietība pārējiem. Kristietības pienākums bija sagatavot lojālus, izturīgus un apmierinātus “melnā darba” darītājus, bet jūdaisms gatavoja eliti šīs sistēmas uzturēšanai. Ikviens talantīgs cilvēks padomju valstī izraisīja pastiprinātu ebreju interesi. Ja vien viņš nebija ticīgs ateists, tad bieži vien notika prasta vervēšana, kuras laikā cilvēks tika pārliecināts par viņa īpašām spējām un tika aicināts pievienoties Dieva izredzētajai tautai. Jūdaismu pieņēmušais kļuva par ebreju, neatkarīgi no viņa īstās tautības.

Mavriks Vulfsons runāja par cēloņiem, nevis sekām. Vēsture ir cēloņa simbols, uz kuras pamatiem tiek būvēta politiskās sistēmas ēka. Toreiz bija sajūta, ka kļūstu par liecinieku bedres rakšanas svētkiem, taču vēl nebija zināms, ar kādu saturu izraktā bedre tiks piepildīta. Lielas cerības saistīju ar ievērojamiem Rietumu intelektuāļiem, kuri vētraini apsveica sociālistiskās sistēmas sabrukumu. Ļoti simpātiska šķita viņu pārliecība, ka jaunajai sabiedrisko uzskatu sistēmai vajadzētu labot laika gaitā pamanītās rietumu sistēmas kļūdas. Jaunības ideālismā vēl nesapratu, ka starp rietumu intelektuāļiem un austrumu inteliģentiem var likt vienlīdzības zīmi, jo politiskās norises nosaka pavisam citi spēki.

Līdz Molotova – Rībentropa pakta pieminēšanas brīdim uzskatīju, ka toreiz pastāvošā vēsturisko notikumu izpratne ir izdevīga arī ebrejiem, jo palīdzēja par viņiem radīt iespaidu kā par nevainīgi cietušu tautu. Strādnieku un zemnieku neapmierinātība ar pastāvošo varu bija viens no to laiku notikumu iemesliem, taču salīdzinoši nenozīmīgs. Staļiniskajiem vēsturniekiem bija krietni jānopūlas, lai no šī iemesla izveidotu sociālistiskās revolūcijas faktu un to pasniegtu kā galveno notikumu dzinējspēku. Citu notikumu aktualizēšana radītu daudz jaunus jautājumus, uz kuriem vēsturniekiem nebūtu tik viegli atbildēt.

Turpmāko notikumu attīstība parādīja, ka lielāka uzmanība tika pievērsta semantikai, nevis vēsturei. Vārdu salikums Molotovs – Rībentrops norādīja uz komunisma un fašisma vienotību, un tas kļuva par simbolu jaunajai ideoloģiskajai doktrīnai. ANO izveidojās no Apvienoto Nāciju deklarācijas, kas vērsās pret fašismu. Abu ideoloģiju vienādošana nozīmētu Padomju Savienības izslēgšanu ne tikai no Drošības padomes, bet arī no ANO. Jo biežāk atkārtoja vārdu salikumu Molotovs – Rībentrops, jo lielāka kļuva šī ambiciozā plāna izdošanās iespēja. Lielā mērā pateicoties šai akcijai, 1991. gadā ANO cionismu atzina par ebreju kultūras sastāvdaļu, bet antisemītisms palika par rasisma paveidu.

Cīņa par mūsu valstij labvēlīgu vēstures traktējumu diemžēl tika zaudēta. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Latvija bija viena no tām trijām valstīm, kas visus piecus lielākos ebreju izceļošanas viļņus pieņēma bez jebkādiem ierobežojumiem, līdz pat brīdim, kad tika okupēta Klaipēda. Tie bija cilvēki ar lielu ietekmi un spēcīgām alkām atgūt dzimteni, nevis literārie tēli no Blaumaņa “Skroderdienām Silmačos”. Pēc Latvijas – Vācijas miera līguma parakstīšanas viņi vīlās Latvijas valstī un savus aizstāvjus saskatīja Padomju armijā. Diskusijas par šiem jautājumiem tika ātri apslāpētas, jo LTF Dome pieņēma aicinājumu atzīmēt leģionāru piemiņas dienu, kas latviešus, attiecībā pret ebrejiem, nostādīja fašistu līmenī. Tāpat kā Vācijai, arī Latvijai bija jāsāk izjust dziļu vainas izjūtu par izdarītajiem kara laika noziegumiem.

Toreiz, kad vecā iekārta gruva, bet jaunā vēl nebija tapusi, bija ticība tam, ka kauju par vēsturi var uzvarēt tikai ar vārdiem un pārliecību par savu taisnību. Īstenība izrādījās citāda. Par holokausta faktu katru gadu Vācija maksā ebrejiem vairākus miljardus eiro. 15 procentus no šīs summas izmaksā tiešajiem holokausta upuriem, bet pārējie līdzekļi tiek izmantoti dažādu antifašistisku un cionistisku organizāciju uzturēšanai. Tā ir iespaidīga naudas masa, par kuru var iegādāties praktiski jebkura eksperta viedokli. Lai līdzvērtīgā faktu interpretācijas līmenī spētu konkurēt ar oponentiem, bija nepieciešams ieguldīt līdzekļus, kuri Latvijai nebija. Pat ja kāds vēlējās būt godīgs attiecībā pret sevi un citiem, viņš nesaskatīja karjeras iespējas, kuras Latvijas valsts viņam varētu sniegt. Jaunajā sistēmā izrādījās, ka jebkuri eksperti, tai skaitā arī politiķi, pēc būtības ir tikai darba ņēmēji. Šī atziņa no politikas atbaidīja daudzus Trešās Atmodas līderus, kuri nevēlējās lauzt savu pārliecību. Nespēja izveidot pašiem savu vēsturi bija cēlonis nespējai izveidot pašiem savu valsti.

Jebkurš atšķirīgs viedoklis nevar pretendēt uz vienīgās pareizās patiesības statusu, taču tas var palīdzēt izskaidrot notikumus, par kuriem “baltā” patiesība izvēlas noklusēt. LTF Dome savulaik pieņēma daudzus lēmumus, par kuriem neviens nevēlējās uzņemties atbildību. Publiskajā telpā individuāli uzrunātie izteicās pret, bet kā kolektīva locekļi acīmredzot piekrita nezināmajiem ideju paudējiem. Ja pieņemam, ka dzīvojam krāsainā, nevis melnbaltā pasaulē, tad līdzās pareizajam pastāv arī citādais, nevis nepareizais.

Cerams, lasītājs sapratīs, ka runa ir par mežu, nevis atsevišķiem kokiem. Par sistēmu kopumā, nevis atsevišķu indivīdu pārliecībām. Tāpat kā komunistiskās partijas biedru bija grūti iedomāties kā komunistu, tāpat arī atsevišķu ebreju tautības cilvēku nav iespējams uztvert kā cionistu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...