Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Saeima šā gada 6.novembrī otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, ieviešot izmaiņas kārtībā, kādā tiek aprēķināta mikrouzņēmumu nodokļa likme.

Pieņemtie grozījumi paredz mikrouzņēmumu pašreizējo nodokļa likmi 9% apmērā piemērot vienīgi mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro, savukārt mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 eiro līdz 100 000 eiro ir: 2015.gadā - 11 procenti, 2016.gadā – 13 procenti, no 2017.gada - 15 procenti.

Vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz to, ka šis likumprojekts tika virzīts un pieņemts lielā steigā, nekonsultējoties ar sabiedrību, uzņēmējus pārstāvošām organizācijām, ignorējot to pausto viedokli un argumentus, bez pienākoša juridiska izvērtējuma – uz ko, izskatot šo likumprojektu Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, norādīja arī Saeimas Juridiskais birojs.

Savukārt likumprojekta ekonomisko pamatojumu un aprēķinus likumprojekta virzītāji vispār nespēja iesniegt, vienkārši balstot savu priekšlikumu uz pieņēmuma, ka, palielinot nodokļa likmi, nodokļa ieņēmumi pieaugs.

Mazinot krīzes radītās sekas, kas izpaudās kā vispārēju ienākumu samazinājums, uzņēmumu maksātnespēja un darbinieku atlaišana, valsts radīja iespēju personām patstāvīgi uzsākt savu komercdarbību.

Lai darba spējīgie cilvēki nebrauktu ārpus Latvijas un nepieteiktos saņemt bezdarbnieka pabalstus, bija radīta tāda nodokļu maksāšanas sistēma, kas paredzēja atvieglotu nodokļu slogu, maksājot mazākā apmērā sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šobrīd ir reģistrēti aptuveni 22 tūkstoši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, un tajos ir nodarbināti vairāk nekā 43 tūkstoši darbinieku.

Uzskatām, ka, neskatoties uz Latvijas panākumiem makroekonomikas jautājumu risināšanā, joprojām pastāv liela nedrošība tirgū, kas izpaužas kā piesardzīga attieksme investoriem veikt ieguldījumus Latvijas tautsaimniecībā un veidot jaunas darbavietas.

Kredītiestādes ir kūtras aizdevumu piešķiršanā uzņēmējdarbības attīstībā, un valsts atbalsta instrumenti aprobežojas vienīgi ar finanšu instrumentu pieprasīšanu no Eiropas Savienības nākamajam plānošanas periodam.

Atzīstam, ka personām ilgtermiņā jānodrošina iespēju tikt apdrošinātām pret visiem sociālajiem riskiem. Valdošā koalīcija pēdējos gados nav spējusi vienoties par politiku, nosakot vienotu kārtību tādas saimnieciskās darbības veikšanā, kur darbinieks pats uzņemas veidot sev darba vietu, vai – uzņēmējdarbība aprobežojas ar vienu ģimeni vai tiek īstenota tradicionālajā veidā, piemēram, maksājot par radošo darbu.

Valdības pārstāvji diskusijā, aizstāvot savus grozījumus likumā, tā arī nav spējuši atbildēt uz jautājumu, kāpēc tiek piedāvātas ierosinātās nodokļu likmes, kāpēc ir šāds pieaugums pa gadiem un kāds no tā būs ieguvums.

Likums tika pieņemts pretēji ekspertu un uzņēmēju organizāciju paustajam, ka piedāvātie grozījumi radīs nelabvēlīgu ietekmi gan uz budžetu, gan uz tautsaimniecības attīstību, jo bremzēs uzņēmējdarbības izaugsmi un spiedīs uzņēmējus izmantot ēnu ekonomikas iespējas.

Īpaši būtu jāņem vērā šī regulējuma negatīvā  ietekme uz uzņēmējdarbību un tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā, padarot nestabilu un neprognozējamu nodokļu vidi  un sagraujot uzņēmēju uzticību tai, jo sevišķi to uzņēmēju uzticību, kuri noticēja valsts piedāvātajiem nosacījumiem un ir centušies pamest ēnu ekonomiku un veidot ilgtspējīgu, legālu savu biznesa izaugsmes stratēģiju.

Neiespējamība prognozēt savas saimnieciskās darbības rezultātus ilgtermiņā neparedzamās valsts nodokļu politikas dēļ ir galvenais šķērslis produktīvu investīciju veikšanai, ilgtspējīgas uzņēmuma attīstības stratēģijas īstenošanai, kas rezultātā ir galvenais iemesls zemajam darba atalgojumam un darbaspēka nodokļu ieņēmumiem budžetā.

Tādēļ ir principiāli svarīgi saglabāt esošo regulējumu, savukārt likumprojektā neveiksmīgi iecerētā iniciatīva panākt lielākas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas būtu jārisina, pielietojot diferencētu nodokļa likmi atkarībā no mikrouzņēmuma apgrozījuma, lai tā būtu motivējoša no vienas puses - uzņēmējiem attīstīties, no otras puses – veikt nepieciešamos nodokļu maksājumus, tādejādi radot uzņēmējiem harmonisku iespēju izaugt no sākotnējā mikrouzņēmuma līmeņa, sasniedzot darbības līmeni, kas ļauj sekmīgi strādāt un maksāt nodokļus pēc „klasiskās nodokļu shēmas”. Šāda priekšlikuma sagatavošana tika uzsākta  sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām, diemžēl dēļ  sasteigtās likumprojekta pieņemšanas procedūras, to nebija iespējams atbilstoši izdiskutēt un sagatavot.

Tādēļ, pamatojoties uz augstākminēto, vēršamies pie Jums ar lūgumu izmantot savas Latvijas Republikas Satversmes 71.pantā paredzētās tiesības un pieprasīt minētā likuma otrreizēju caurlūkošanu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...