Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vēstule Valsts prezidentam Andrim Bērziņam

Ivars Zariņš, 11. Saeimas deputāts
14.03.2013.
Komentāri (58)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Augsti godātais Latvijas Valsts prezidenta kungs! Es vēršos pie jums kā pie valsts augstākās amatpersonas, kurai Saeima ir deleģējusi tautas uzticību rūpēties par Savu valsti un Savu tautu.

Mēs visi esam liecinieki tam, ka pasaulē notiek nozīmīgas globālas pārmaiņas, tās neizbēgami skar arī Latviju kā valsti, kas ir integrēta daudzos starptautiskos procesos un dažādās starptautiskās struktūrās.

Ir ļoti svarīgi, lai mēs šīs pārmaiņas spētu izmantot savās interesēs, nevis būtu tikai citu interešu objekts.

Uzskatu, ka šādam uzstādījumam jābūt jebkura valstsvīra, kas patiesi vēlas kalpot savas tautas un valsts interesēs, prioritātei. Diemžēl bieži esam piedzīvojuši pretējo.

Uzskatāms piemērs tam ir pašreiz notiekošais saistībā ar Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju.

Ir acīmredzams pamats uzskatīt, ka situācija tiek izmantota nevis, lai pieņemtu drosmīgus un tālredzīgus lēmumus savas valsts un tautas interesēs, bet, lai, manipulējot ar sabiedrības viedokli, amatpersonu nekompetenci un iespējamo angažētību, īstenotu šauras politiskas intereses, kuras Latvijas tautai var izmaksāt daudzus un daudzus miljonus un uz vairākiem gadiem iegrūst Latviju vēl dziļākā atkarībā no esošajiem energoresursu piegādātājiem, kas rezultātā novedīs sabiedrību pie vēl dziļākas nabadzības un tālākas šķelšanās, radot aizvien lielāku neapmierinātību un veicinot sabiedrības radikalizāciju, tādējādi veidojot lielāku pieprasījumu pēc tādas politikas un politiskiem spēkiem, kas to atbalsta.

Savā vēstulē minēšu Jums konkrētus faktus, kas kalpo par apliecinājumu augstāk minētajam.

Bet vispirms atļaujiet man kā Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklim, kurš pats ir piedalījies plaši apspriestā komisijas lēmuma pieņemšanā saistībā ar Lavijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas „atlikšanu”, sniegt jums objektīvu un patiesu informāciju par šo lēmumu, jo sabiedrībā intensīvi tiek izplatīta tendencioza informācija, balstoties uz dažādu „ekspertu” pausto viedokli, kuri šī lēmuma pieņemšanas procesā nemaz nav piedalījušies un, spriežot pēc viņu teiktā, - nav pat iepazinušies ar komisijas pieņemto lēmumu vai nav spējuši to izdarīt ar atbilstošu kompetenci, vai arī apzināti izplata nepatiesu informāciju.

Vispirms vēlos uzsvērt, ka komisijas pieņemtā lēmuma nolūks ir nevis paildzināt esošā gāzes piegādātāja monopolu, atliekot dabasgāzes tirgus liberalizāciju, kā to nepatiesi cenšas pasniegt sabiedrībai, bet gan pielāgot Latvijas likumdošanu Latvijas reālajām iespējām, liberalizāciju īstenojot valstij un sabiedrībai visizdevīgākajā veidā.

Komisijas piedāvātie likuma grozījumi nevis atliek reālo liberalizācijas procesu un konkurences radīšanu esošajam monopolam, bet gan novērš sasteigtu, nepamatotu un formālu liberalizāciju „uz papīra”, kas tikai radītu nepamatotas papildu izmaksas Latvijas sabiedrībai, bet nesniegtu tai nekādu labumu. Saprotot Latvijas specifisko situāciju, šādu iespēju Latvijai paredz arī Eiropas likumdošana, tā saucamā 3.pakete. Tāpēc nepatiesi un nekompetenti ir izteiktie apgalvojumi, ka komisija piedāvā likuma grozījumus, kas ir pretrunā EK prasībām par dabas gāzes tirgus liberalizāciju, - patiesībā ir gluži pretēji.

Pašreiz spēkā esošā Latvijas likumdošana ir izstrādāta, vadoties pēc tā saucamās 2.paketes prasībām, kura vairs nav spēkā, bet ES dalībvalstīm tagad saistošas ir 3.paketes prasības. Komisija ar savu lēmumu, ievērojot 3.paketes prasības, centās iezīmēt ietvaru risinājumam, kas novērstu pēc novecojušās, spēkā neesošās 2.paketes izstrādāto un joprojām spēkā esošo Latvijas likumdošanā paredzēto normu pretrunas ar Latvijas valsts uzņemtajām, joprojām spēkā esošajām, saistībām pret „Latvijas Gāzes” akcionāriem, kas izriet no 1997.gada 2.aprīlī noslēgtajiem „Latvijas Gāzes” akciju pirkuma – pārdevuma līgumiem starp Latvijas valsti un Vācijas „Ruhrgas AG" un "PreussenElektra AG” un Krievijas „Gazprom”: pienākumu saglabāt „Latvijas Gāzi” kā vienotu kopumu un līdz 2017.gadam nodrošināt dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales un realizācijas tiesības vienīgi “Latvijas Gāzei”.

Tādējādi, atstājot pašreiz likumā paredzēto liberalizācijas kārtību, Latvija būs spiesta pārkāpt arī tos normatīvos aktus un starptautiskus nolīgumus, ar kuriem Latvija ir apņēmusies nodrošināt skaidrus, taisnīgus un stabilus investīciju nosacījumus un investīciju aizsardzību enerģētikas nozarē. Tas noteikti radīs zaudējumus Latvijas valstij gan īstermiņā - tiesvedība ar esošajiem investoriem, gan ilgtermiņā – ar šādu rīcību Latvija dos skaidru signālu potenciālajiem investoriem, ka tie nevar rēķināties ar taisnīgiem un stabiliem investīciju nosacījumiem Latvijas enerģētikā, kas savukārt var kļūt par nopietnu šķērsli sekmīgai Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijai un konkurences radīšanai esošajam monopolistam.

Atšķirībā no “Latvijas Gāzes” sākotnēji piedāvātā likuma grozījuma, kurš ”Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā” piedāvāja tikai liberalizācijas pasākumu atlikšanu, komisija pieņēma lēmumu virzīt grozījumus, kuros tiek paredzēts, ka atsevišķas likuma normas– tās, kuras nodrošina tiesības jebkuram sistēmas lietotājam pieeju "Latvijas Gāzes" infrastruktūrai uz atklātiem, vienlīdzīgiem un ekonomiski pamatotiem nosacījumiem, stājas spēkā uzreiz pēc šo grozījumu pieņemšanas (tātad ātrāk), nevis saskaņā ar esošo kārtību tiek atliktas līdz 2014.gada 4.aprīlim. Tādējādi nodrošinot, lai Latvija netraucētu Lietuvas un Igaunijas iecerētajiem liberalizācijas procesiem. Savukārt tās likuma normas, kas saistītas ar “Latvijas Gāzes” sadalīšanu un iespējamo aktīvu pārdošanu, lai izveidotu neatkarīgu sistēmas operatoru, tiek atliktas līdz brīdim, kad Latvijai būs iespējams saņemt alternatīvas gāzes piegādes no citas gāzes sistēmas – kā to arī paredz pašreiz spēkā esošā Eiropas likumdošana (tā saucamā 3.pakete) attiecībā uz Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju, kas ir loģisks un pamatots regulējums, jo, kamēr Latvijai nav alternatīvu gāzes piegādes iespēju, šiem liberalizācijas pasākumiem nebūs praktiskas jēgas un Latvijas patērētājiem tie nesīs tikai papildu izdevumus, jo būs jāuztur sarežģītāka un dārgāka gāzes sistēma. To uzskatāmi apliecina arī Latvijas pieredze elektrības tirgus liberalizēšanā, kad sistēmas izmaksas pieauga par 10-15%.

Izteiktie apgalvojumi, ka komisijas lēmums tapis „Gazprom” spiediena rezultātā, ir absurdi un nepamatoti – tieši pretēji, pieņemot lēmumu, komisija vadījās no tā, lai novērstu situāciju, kurā Latvija būtu spiesta izdarīt reālajai situācijai neadekvātu un tiesiski nepamatotu spiedienu uz “Latvijas Gāzes” akcionāriem. Protams, nenoliedzami šāda neadekvāta Latvijas rīcība spiestu “Latvijas Gāzes” akcionāriem aizstāvēt savas intereses, kā arī realizēt pasākumus, lai ātrāk atgūtu savas investīcijas, un nebūtu loģiski sagaidīt, ka attiecībā pret Latviju tiktu īstenota labvēlīga gāzes cenu politika, taču šādā situācijā “Latvijas Gāzes” akcionāru rīcību klasificēt kā spiediena izdarīšanu būtu nekorekti.

Pilnībā var piekrist EK paustajam viedoklim - „ka integrēts, liberalizēts tirgus, kurā ir efektīva konkurence, nodrošina patērētājiem godīgas gāzes cenas”, un atbilstošai EK rīcībai – piešķirot Latvijai dabasgāzes tirgus liberalizācijas atlikšanas iespējas līdz brīdim, kamēr Latvijā šāds tirgus un efektīva konkurence nav iespējama.

Esošajā situācijā būtu svarīgi, lai arī Latvijas politiķu secinājumi un rīcība beidzot būtu tikpat adekvāta. Valstiska un drosmīga. Ir jāuzdrošinās beidzot būt pašapzinīgiem egoistiem, valstiskā nozīmē.

Komisijas piedāvātie grozījumi nodrošinās Latvijas tautsaimniecībai un Latvijas patērētājiem zemākas energoresursu cenas, kas dos reālu iespēju jūtami samazināt obligātās iepirkuma komponentes pieaugumu un siltuma izmaksas, kamēr to nav iespējams izdarīt ar konkurences līdzekļiem. Kopumā tie varētu būt ieguvumi mūsu tautsaimniecībai un sabiedrībai, kas mērāmi simtos miljonu.

Būtu muļķīgi un gļēvi šo iespēju neizmantot tikai tāpēc, ka kāds var nosodoši aizdomīgi pakratīt ar pirkstu un pajautāt: vai tikai jūs neizdabājat „Gazprom” interesēm?!

Apzinoties esošo situāciju un ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija (EM), kas ir atbildīga par šīs situācijas risināšanu, ilgstoši nav spējusi pieņemt nekādu politiski atbildīgu lēmumu šajā sakarā un arī komisijas sēdē tā nespēja pārliecināt deputātus par savām iespējām un gatavību spēt pārredzamā laika periodā atrisināt šo situāciju, komisijas deputāti ar plašu komisijas atbalstu nolēma iniciēt šādu grozījumu izskatīšanu Saeimā, nosakot pietiekami ilgu priekšlikuma izskatīšanas termiņu starp lasījumiem (saskaņā ar EM paustajiem gatavības solījumiem), lai dotu iespēju ekspertiem un politiķiem vispusīgi to apspriest un, ja nepieciešams, atbilstoši uzlabot - tādējādi nodrošinot parlamentāro atbalstu un uzraudzību procesam, par kuru atbildīgā EM jau vairākus gadus nav uzdrošinājusies pieņemt nekādus lēmumus. Šādu lēmumu atbalstīja visi komisijas deputāti, izņemot divus Reformu partijas deputātus, kuri atturējās, nevis iebilstot pret lēmuma būtību, bet gan pamatojot savu pozīciju, ka tomēr šos grozījumus vajadzētu sagatavot un virzīt viņu partijas pārraudzītajai Ekonomikas ministrijai.

Diemžēl ir jāsecina, ka Saeimas Tautsaimniecības komisijas iniciatīva ir izmantota nevis kā iespēja, lai konstruktīvi risinātu Latvijai aktuālo problemātiku, bet gan kā augsne savtīgām politiskajām spēlēm, nerēķinoties ar valsts un sabiedrības interesēm.

Sabiedrībai tiek sniegta nepatiesa informācija, ka komisijas lēmums ir pretrunā ar Eiropas likumdošanas prasībām, ka tas ir tapis, pakļaujoties „Gazprom” spiedienam, ka tas aizkavēs konkurences veidošanos Latvijas dabasgāzes tirgū un liegs Latvijas patērētājiem iespējas izvēlēties sev izdevīgāko gāzes piegādātāju. Sabiedrība tiek baidīta ar dziļāku atkarību no Krievijas, un tādēļ nepieciešamību pretoties šādam lēmumam.

Ir zīmīgi, ka ar šādiem paziņojumiem klajā nāk tieši tas politiskais spēks, kura pārstāvji paši ir bijuši vistiešākā veidā saistīti ar “Latvijas Gāzes” veikto privatizāciju, kuras rezultātā Latvijas puse tagad ir uzņēmusies saistības saglabāt “Latvijas Gāzes” monopolu līdz 2017.gadam - LR ekonomikas ministrs bija Gundars Krasts (atbildīgais ministrs par privatizācijas jomu), bet LR finanšu ministrs bija Roberts Zīle.

Šādi paziņojumi tiek veikti, labi apzinoties, ka Latvijas valsts tādējādi tiek grūsta uz prettiesisku rīcību, kas savukārt nozīmīgi sarežģīs Latvijas attiecības ar “Latvijas Gāzes” akcionāriem un, protams, radīs sarežģījumus attiecībās ar Krieviju. Tas savukārt radīs iespēju pasniegt notiekošo kā “Gazprom” (Krievijas) spiediena izdarīšanu uz Latviju, tādējādi veidojot tālāku saspīlējumu Latvijas-Krievijas attiecībās un radot labvēlīgu augsni iniciatīvām ar mērķi stāvēt pretī šādam „Krievijas spiedienam”, kas rezultātā novedīs pie sabiedrības tālākas šķelšanas un radikalizācijas, jo provocēs pret to vērstas iniciatīvas, kas savukārt atkal kalpos par pamatojumu turpināt īstenot „pretstāvēšanas politiku”. Rezultātā vienīgie ieguvēji no šāda procesa būs radikālo politiku pārstāvošie politiskie spēki, kas būs kā saspēles partneri viens otram un, ņemot vērā tuvojošās Latvijas pašvaldību vēlēšanas, noteikti izmantos šo procesu, lai vairotu savu politisko ietekmi sabiedrībā.

Atļaušos paust pamatotas bažas par EM spēju un motivāciju īstenot Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju atbilstoši Latvijas valsts un sabiedrības interesēm. Jo, lai gan augstāk minētā problemātika pastāv jau vairākus gadus, EM joprojām ne tikai nav pamatojusi savu pozīciju, bet nav pat spējusi pietiekoši skaidri to definēt – kādi tad tieši pasākumi un kad ir veicami gāzes tirgus liberalizācijas sakarā, lai sasniegtu Latvijas izdevīgāko rezultātu?

EM joprojām nav uzrādījusi nekādus aprēķinus, nekādu konkrētu argumentāciju un reāli izvērtējamus pamatojumus, nespējot sniegt neko vairāk kā vispārēja rakstura, ne ar ko nepierādītus paziņojumus. Piemēram, EM pārstāvju paustie publiskie paziņojumi, ka dabasgāzes tirgus liberalizācijas pasākumi nav jāatliek, „lai dotu pareizos signālus investoriem”, rada pamatotus jautājumus - kādus tieši signālus un kādiem investoriem EM ar šādu rīcību vēlas dot, zinot, ka šāds liberalizācijas process nesniegs labumu ne Latvijas valstij, ne Latvijas patērētājiem un, ignorējot savas saistības pret esošajiem investoriem, nekādā ziņā nevairos jaunu investoru uzticību un gatavību investēt Latvijas enerģētikas nozarē?

Visnotaļ savdabīgi ir vērtējami Nacionālās apvienības un atsevišķu Vienotības politiķu paustie iebildumi pret komisijas piedāvāto likumdošanas iniciatīvu izmantot 3.paketē paredzētās derogācijas iespējas, jo šo partiju Eiropas Parlamenta deputāti pilnībā ir atbalstījuši un apstiprinājuši šos 3. paketē paredzētos nosacījumus, kurus tagad komisija piedāvā izmantot: vai nu tā ir partiju divkosība vai nekompetence – Eiropai paužot vienu viedokli, bet attiecībā pret savu tautu īstenojot pilnīgi pretējo.

Tāpēc esošajā situācijā tiem politiķiem, kuri joprojām uzstāj uz sasteigtu dabasgāzes tirgus liberalizācijas procesu, būtu jāskaidro sabiedrībai savas pozīcijas pamatotība un tās atbilstība Latvijas interesēm, lai novērstu pamatotas aizdomas par savas pozīcijas angažētību vai nekompetenci.

Uzskatu, ka Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai visizdevīgākais un efektīvākais veids, kā nodrošināt konkurenci „krievu gāzei” un mazināt atkarību no tās, ņemot vērā, ka Latvijā gāze galvenokārt tiek izmantota siltuma ražošanai, ir nevis steigt veikt no praktiskā pielietojuma un patērētāju interešu viedokļa bezjēdzīgas manipulācijas ar dabasgāzes infrastruktūru, bet gan īstenot efektīvu vietējo energoresursu izmantošanu, attīstot tam savas tehnoloģijas, tādējādi radot ne tikai konkurenci gāzei, bet arī radot jaunas darba vietas, attīstot savu zinātni un inovatīvus eksportspējīgus produktus ar augstu pievienoto vērtību. Diemžēl Latvijai joprojām nav ne savas Enerģētikas stratēģijas, ne sakārtotas normatīvās vides, ne skaidru principu, ne konkrēta plāna attiecībā uz iespējamo atjaunojamo energoresursu izmantošanu Latvijas tautsaimniecībā, par ko atbildīga ir Ekonomikas ministrija. Vai varbūt pie tā arī vainojams ir „Gazprom”?

Pirms dažiem gadiem, ieņemot atbildīgu amatu SPRK, es biju vienīgā valsts amatpersona, kas uzdrošinājās atklāti kritizēt pastāvošo kārtību attiecībā uz „vietējās enerģētikas” atbalsta shēmām, norādot, ka tādējādi mēs tuvākajā nākotnē piedzīvosim nozīmīgu iepērkamās elektroenerģijas sadārdzinājumu un gatavojam paši savas tautsaimniecības kapraci. Šodien manu viedokli ir apstiprinājusi reālā dzīve, taču toreiz tas tika noraidīts, vienkārši uzspiežot šī viedokļa autoram „Gazprom” interešu lobija zīmogu.

Tagad es vēršu jūsu un sabiedrības uzmanību uz notiekošo saistībā ar Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju, labi apzinoties, cik neērts un nepopulārs ir šāds mans solis, tomēr kā valstsvīrs un Savas zemes patriots, domājot par Savas valsts un tautas labklājību, es nevaru to nespert, pat ja tādēļ atkal tikšu diskreditēts kā „Gazprom” interešu paudējs.

Es aicinu jūs izrādīt savu iniciatīvu un izmantot savu autoritāti, pieprasot valsts augstāko amatpersonu, tai skaitā valdības locekļu, atbildīgu rīcību Latvijas tautas interesēs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...