Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cienījamā ministru prezidentes kundze, vēršam Jūsu uzmanību, ka līguma ("vienošanās") starp Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas Universitāti sagatavošanas process rada pamatotu uzticības zudumu valsts civildienestam Izglītības un zinātnes ministrijā, jo neatbilst ministru prezidentes 2015. gada martā publiski sniegtiem solījumiem administrēt Komisijas darbu Latvijas Universitātes aģentūrā "Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts" (turpmāk - Institūts), kuras tika panāktas sarunās ar Institūta direktoru, Komisijas priekšsēdētāju, Satversmes aizsardzības biroja direktoru un Tieslietu ministrijas valsts sekretāru.

Paužam viedokli, ka ir vērojamas ministrijas valsts civildienesta ierēdņu - īpaši Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktores Agritas Kiopas - juridiskās obstrukcijas pazīmes ar nolūku novilcināt līguma noslēgšanu līdz brīdim, kad praktisks darbs 2015. gadā kļūtu neiespējams. Komisija sniedz šādu atzinumu par 2015. gada 3. septembrī saņemto Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktores Agritas Kiopas piedāvāto vienošanos projektu (turpmāk - projekts).

Paužam iebildumus par projektu, kurus esam pauduši 2015. gada 1. septembrī ministrei un kuri nav ņemti vērā 2015. gada 3. septembra versijā, proti:

1. 18. punktā un tā 18.1. un 18.2. apakšpunktos nav paredzēts konkrēts finanšu līdzekļu apjoms 2015. gadā, 2016. gadā, 2017. gadā un 2018. gadā, šādi pakļaujot Latvijas Universitāti kritiskam finansiālam riskam, jo tā 2015. gada 1. septembrī noslēgusi darba līgumus ar pētniekiem, jo katra finanšu pārskaitījuma apjoms atkarīgs no pielikuma, par kuru saskaņā ar vienošanos ir jāpanāk atsevišķa vienošanās, kas ir atkarīga no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts civildienesta ierēdņu labvēlības. Ierosinām noteikt, ka EUR 244 727 (Divi simti četrdesmit četri tūkstoši septiņi simti divdesmit septiņi euro 00 centi) pārskaita desmit darba dienu laikā no Vienošanās spēkā stāšanās dienas par Vienošanās izpildes laikposmu no Vienošanās spēkā stāšanās dienas līdz 2015. gada 31. decembrim, EUR 250 000 (Divi simti piecdesmit tūkstoši euro 00 centi) pārskaita līdz 2016. gada 1. februārim par Vienošanās izpildes laikposmu no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim, EUR 250 000 (Divi simti piecdesmit tūkstoši euro 00 centi) pārskaita līdz 2017. gada 1. februārim par Vienošanās izpildes laikposmu no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. maijam.

2. Pamatojoties uz Satversmes 113. pantu, Augstskolu likuma un Zinātniskās darbības likuma normām par zinātniskās darbības brīvību un akadēmisko autonomiju, kā arī likuma Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu (turpmāk - VDK likums) 1. panta 6. punktu, 2. pantu, 18. panta pirmo sekunda daļu nav pieļaujamas projekta 14. punktā paredzētās normas, kas paredz projekta 6.1. un 6.2. apakšpunktos paredzēto pētījumu plānu saskaņošanu ar ministriju; šādā gadījumā atbildību, īstenojot zinātniskās darbības virzienu lietderības izvērtējumu, par zinātnisko darbību uzņemas politiskām amatpersonām pakļauti ministrijas valsts civildienesta ierēdņi, nevis zinātnieki, savukārt tiesību doktrīna nosaka, ka Latvijas Universitāte kā atvasināta publiska persona darbojas autonomi un patstāvīgi, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam atrodoties Ministru kabineta padotībā pārraudzības formā, kas paredz augstākajai iestādei dot rīkojumus tikai prettiesiskas bezdarbības gadījumā, nevis saskaņot lietderības apsvērumus.

3. Paužam kategoriskus iebildumus, ka projektā nav skaidri noteikts, ka Latvijas Universitāte īsteno Komisijas pētījumu LU aģentūrā Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, kura direktors saskaņo komisijas reglamentu, kā to jau 2015. gada martā publiski solīja ministru prezidente. Apstāklis, ka atvasināta publiska persona apņemas īstenot darbību vienā no tās pastarpinātās pārvaldes iestādēm, nepadara šo pastarpinātās pārvaldes iestādi par līgumslēdzēja pusi. Ierosinām izteikt normas šādā redakcijā:

"2. Darba ietvaros Universitāte:

2.1. organizē telpu nodrošināšanu Komisijas darba vietām, kas aprīkotas ar internetu, datortehniku un biroja iekārtojumu, saņemot atlīdzību iekšējos norēķinos no Darbam paredzētā finansējuma;

2.2. nodrošina Komisiju ar elektroniskā pasta adresēm un informācijas ievietošanu tīmeklī, kā arī telpām sanāksmju, semināru un konferenču norisei;

2.3. izdod periodiskus un neperiodiskus izdevumus papīra un elektroniskā formā;

2.4. slēdz civiltiesiskus līgumus par uzdevumu veikšanu Pētījuma īstenošanai;

2.5. sniedz priekšlikumus Ministru kabinetam, arī normatīvo aktu projektu vai individuālo tiesību aktu projektu veidā, ja tas lietderīgi Komisijas darba un VDK zinātniskās izpētes sekmīgai norisei, tajā skaitā priekšlikumus par Komisijas personālsastāvu;

2.6. nodrošina, ka tās Institūts:

2.6.1. slēdz darba līgumus par atlīdzību par Komisijas priekšsēdētāja, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka juridiskās zinātnes jautājumos, vadošā pētnieka, pētnieka un zinātniskā asistenta pienākumu veikšanu, tajā skaitā Augstskolu likuma 38. panta otrās daļas noteiktajā kārtībā, par Pētījuma veikšanu Universitātei piešķirtā finansējuma ietvaros, kā arī slēdz citus līgumus ar citām institūcijām, juridiskām un fiziskām personām komisijas uzdevumu veikšanai un sekmēšanai, kā arīievērojot MK rīkojuma Nr. 433 5. punktā noteikto, nodrošina Komisijas noteiktā eksperta piesaisti;

2.6.2. uztur Komisijas lietvedību, izņemot Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumos Nr. 21 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi" paredzēto sevišķo lietvedību, ievērojot normatīvo regulējumu par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu, fizisko personu datu aizsardzību, personu iesniegumu izskatīšanu, dokumentu uzskaiti un glabāšanu un personu tiesībām uz informācijas ieguvi no iestādēm, kā arī uztur Komisijas rīcībā esošos dokumentus un datu bāzes;

2.6.3. atbild par visu dokumentu, kurus Komisija ir saņēmusi, kā arī uzturējusi saistībā ar Dabra izpildi, nodošanu Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kartībā;

2.6.4. saskaņo Komisijas priekšsēdētāja izveidotu reglamentu, kā arī administrāciju veic atbilstoši komisijas, tās priekšsēdētāja un vietnieka norādījumiem;

2.6.5. nodrošina, ka pētniecībā nepiedalās komisijas 2014. gada 20. augusta reglamenta 10. punktā minētās personas, personas, kuras ieņēmušas amatus vai veikušas rīcību kolaborācijā ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienības okupācijas varas represīvajām institūcijām;

2.6.6. saskaņo Komisijas darba plānu un apstiprina tās darba gada pārskatus par 2015. gadu un 2016. gadu, kā arī komisijas darba pārskatu;

2.8. veic citus pienākumus, kas saistīti ar Komisijas darbības nodrošināšanu saistīto jautājumu risināšanu. Gadījumā, ja Universitāte kā atvasināta publiska persona veic savu pastarpinātās pārvaldes iestāžu reorganizāciju, kā rezultātā mainās Institūta nosaukums vai juridiskais statuss, Vienošanās minētos pienākumus īsteno tā Universitātes pastarpinātās pārvaldes iestāde, kura pārņem zīmolu "Latvijas vēstures institūts", tā pastarpinātās pārvaldes uzdevumus un zinātniskās funkcijas.",

kā arī, lai nodrošinātu vienošanos ar ministru prezidenti īstenošanu, ierosinām papildināt 13. punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: Lai īstenotu Satversmes 113. pantā un Zinātniskās darbības likumā noteikto zinātniskās darbības brīvību un akadēmisko autonomiju, ministre līdz 2015. gada 13. septembrim virza izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus MK rīkojumā Nr. 433, paredzot, ka tā 3. punktā vārdus "izglītības un zinātnes ministrs" un 8. punktā vārdi "Izglītības un zinātnes ministrija" aizstāj ar vārdiem "Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts".

Paužam sekojošus priekšlikumus projektam:

4. Ierosinām papildināt ievaddaļu ar sekojošām normām: ievērojot Latvijas Republikas Satversmes ievadā noteikto, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus un nosoda totalitāro režīmu un to noziegumus, kā arī Satversmes 1., 93., 94., 95., 96., 100. un 113. pantus, ievērojot Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 3.3. apakšpunktu "Saliedēta sociālā atmiņa",

5. Ierosinām izteikt 5. punktu šādā redakcijā: Universitāte trīsdesmit darba dienu laikā no Vienošanās spēkā stāšanās dienas iesniedz Ministrijai Komisijas pieņemto Pētījuma posma plānu 2015.gadam un deviņdesmit dienu laikā Pētījuma īstenošanas plānu laikposmam no Vienošanās spēkā stāšanās dienas līdz 2018. gada 31. maijam.

6. Ierosinām izteikt 14. punktu šādā redakcijā: Ministrija 10 darba dienu laikā no Vienošanās 6., 7. un 8. punktā noteikto dokumentu saņemšanas dienas izskata tos un, ja tajos konstatēti ārējo normatīvo aktu pārkāpumi Ministrija minētajā termiņā sniedz Universitātei priekšlikumus par iesniegtajiem dokumentiem. Kā jau iepriekš minēts Satversmes 113. pantam, Augstskolu likumam un Zinātniskās darbības likumam neatbilst plānu "saskaņošana". Saskaņošana atbilstoši doktrīnai nozīmē izvērtēt arī uz lietderības apsvērumiem, kas šeit nav pieļaujami un ir iejaukšanās zinātnieka brīvībā.

7. Ierosinām papildināt 15. punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: Gadījumā, ja ministrija nenodrošina paredzēto finansējumu Vienošanās normās paredzētos termiņos, paredzēto pienākumu izpildes termiņi automātiski ir pagarināti par finansējuma nesaņemšanas laiku.

8. Ierosinām izteikt 16. punktu šādā redakcijā: Ministrija lūdz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 34. pantā noteiktajā kārtībā lūdz informāciju saistībā ar Vienošanos. Pašreizējā normas redakcija neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 34. panta normām saistībā ar Augstskolu likumā noteikto Latvijas Universitātes statusu. Atvasināta publiska persona atrodas Ministru kabineta padotībā pārraudzības formā un ne ministrs, ne ministrija nevar pakļautības formā tai kaut ko uzdot.

Aicinām, lai veicinātu uzticības atjaunošanu starp zinātniekiem un valsts civildienestu šajā lietā, apsvērt iespēju atstādināt no VDK zinātniskās izpētes komisijas lietu organizēšanas Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktori Agritu Kiopu, kura, četrpadsmit mēnešus strādājot ar šo lietu, nav radusi izpratni par zinātniskās darbības un zinātnieka brīvības pamatprincipiem.

Paužam cerību uz Jūsu operatīvu rīcību, izvērtējot iebildumus un priekšlikumus.

* LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...