Vēstule mediju uzraugam: Latvijas sabiedriskajā medijā tiek aicināts iespējamais Krievijas ietekmes aģents, kurš atskaņo Krievijas propagandas vēstījumus par karu
Artis Pabriks, aizsardzības ministrs02.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā š.g. 29. martā Valsts SIA “Latvijas Televīzija” kanāla “LTV7” raidījumā notikušo interviju ar Leonīdu Ragozinu, kurā viņš izteica viedokli, kas praktiski viens pret vienu tiek atskaņots Krievijas propagandas medijos, kā arī tam sekojošo sabiedrības sašutumu, nav saprotams, kādā veidā tiek veidota krievu valodā raidošo mediju politika Latvijā.
Šobrīd, kad Krievija sākusi nepamatotu karu Ukrainā, slepkavojot civiliedzīvotājus un pakļaujot Ukrainas tautu neizmērojamām ciešanām, Latvijas sabiedriskajā medijā uz raidījumu tiek aicināts iespējamais Krievijas ietekmes aģents, kurš atskaņo Krievijas propagandas vēstījumus par šo karu.
Aizsardzības ministrijas ieskatā sabiedrisko mediju būtība ir nodrošināt tādu saturu, ar kura palīdzību tiek veicināta sabiedrības integrācija un valsts demokrātisko pamatvērtību aizstāvība neatkarīgi no tā, kādā valodā tas tiek pasniegts.
Atgādināšu, ka sabiedrisko mediju darbības principi, mērķi un uzdevumi izriet no Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldības likuma, un šī likuma 3. panta septītā daļa kā vienu no sabiedrisko mediju darbības pamatprincipiem noteic mazākumtautību satura nozīmi:
“Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veido raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, lai veicinātu visas Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.”
Šāda satura pārraidīšana Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem neļauj iegūt objektīvu informāciju, bet turpina ierobežot dezinformācijas grožos. Un šādas personas aicināšana un Latvijas valsts publiskās platformas nodrošināšana Krievijas naratīvu paušanai ir uzskatāma par demokrātijas principu zaimošanu. Vai varam iedomāties, ka 2. Pasaules kara laikā Lielbritānijas medijos tiktu intervēti nacistiskās Vācijas aģenti?
Vienlaikus vēlos vērst jūsu uzmanību, ka Aizsardzības ministrija ir saņēmusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - SEPLP) sagatavoto Koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību un Koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu, kas laikā līdz 2027. gadam sabiedriskajiem medijiem paredz par aptuveni 17 miljoniem eiro lielāku finansējumu nekā šobrīd.
Ņemot vērā vēstulē minēto piemēru, rodas šaubas par to, vai šāds finansējums ir nepieciešams. Ja tiek turpināta šāda sabiedrisko mediju politika, tad nav nepieciešams tērēt nodokļu maksātāju naudu, bet vienkārši mainīt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - NEPLP) lēmumu un atsākt pārraidīt Krievijas finansētos propagandas kanālus, kas būs lētāk.
Ņemot vērā sabiedrības pamatoto neapmierinātību par, iespējams, Krievijas ietekmes aģenta L. Ragozina dalību “LTV7” raidījumā, aicinu SEPLP publiski nākt klājā ar plānu, kā tiks veidoti sabiedriskie mediji, kuru veidotais saturs veicinās Latvijas iedzīvotāju piederību valstij, sabiedrības integrāciju, nepieļaus Latvijas mazākumtautību auditorijas nonākšanu Latvijai nelojālā informatīvajā telpā, kā arī neveicinās un neizplatīs Krievijas kara propagandu, ko arī nosaka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums.
Seko mums 
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
