Vēstule Latvijas pensionāriem

10 īsi jautājumi:

1. Kā, Jūsuprāt, ir sanācis, ka pēc 20 neatkarīgas valsts gadiem Latvijā ir kļuvis aktuāls jautājums: būt latviešu valodai vienīgajai valsts valodai vai nē?

Ko tas liecina par Latviju kā valsti? Kā Jūs zināt – par jebkura pasākuma efektivitāti liecina tikai un vienīgi pasākuma rezultāts. Kāds ir mūsu 20 gadu neatkarības rezultāts? 300 000 izbraukušie strādāt pārsvarā par melnstrādniekiem, referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu, bezdarbs, nabadzība.

2. Kā ir sanācis, ka Jūsu bērni un mazbērni šeit nespēj atrast sev darbu un masveidā pamet Latviju? Turklāt svešumā viņus nebūt negaida piena upes ķīseļa krastos.

3. Kā ir sanācis, ka Jūs balsojat par cilvēkiem, kuri desmit gadu garumā ir pierādījuši savu nespēju rūpēties par savu tautu?

4. Vai problēma ir tur, ka Jūs neorientējaties ekonomiskajos procesos un nespējat atšķirt melus no patiesības? Iespējams. Jo jūs esat atrauti no reālās saimnieciskās dzīves.

5. Kam ir jānotiek, lai Latvijas pensionāri sāktu apjaust Latvijā pastāvošās katastrofas apmērus? Cik cilvēkiem vēl ir jāaizbrauc? Visiem? Pensionāri, kā Jūs pamodināt?

6.Vai problēma ir situācijas neizpratnē? Iespējams. Jūs sava darba mūža lielāko daļu esat pavadījuši nosacīti ērtajā padomju laikā un pašlaik vienkārši nespējat izprast kapitālismu kā sistēmu, un jo vairāk – jums pat nav priekšstata par kapitālisma ekonomiku.

Šo apstākli izmanto ierēdņu partijas, kuru balsts ir LTV un Latvijas Radio kontrole. Šie mediji tiek izmantoti, lai apdullinātu Jūs ar melīgu sasniegumu propagandu. Kā zināms, Latvija preses brīvības reitingā pasaulē ieņem 54.-56. vietu, blakus tādām valstīm kā Gana.

7. Varbūt beidzot ir pienācis laiks ieklausīties savā iekšējā balsī? Sākt pašiem izvērtēt un izdarīt secinājumus? Paskatieties apkārt un uzdodiet sev jautājumu - kad pēdējo reizi Jūs dzirdējāt par jaunas rūpnīcas atvēršanu Latvijā? Ja tas bija sen, tad nākamais jautājums – kur Latvijā strādās Jūsu bērni un mazbērni? Un kad Jūs pēdējo reizi dzirdējāt par Latvijas uzņēmuma maksātnespēju? Izdariet secinājumus paši.

8. Vai Jūs ļoti satrauc Jūsu pensijas? Protams, jo tas ir Jūsu vienīgais ienākumu avots. Un Jūs automātiski ejat un balsojat par tiem, kuri Jums tās maksā. Tipisks vēss aprēķins. Tikai viena problēma – pensijas Jums maksātu jebkura valdība, taču nopirkt par tām Jūs varat arvien mazāk un mazāk.

Atcerieties, kapitālisma ekonomikas pamats ir individuāla domāšana, nevis kolektīvisms kā padomju laikā. Citiem vārdiem – katrs ir tas, ko viņš spēj un var. Kolektīvās domāšanas laiks ir beidzies 20 gadus atpakaļ.

Tāpēc es Jūs ļoti lūdzu – vērtējiet un domājiet katrs pats! Jūs esat gudri un pieredzējuši - lieciet lietā šo pieredzi un beidziet baidīties. Bailes latviešiem ir dziļi iesakņojušās. Parasti tās cenšas slēpt aiz vārdiem par veselo saprātu un pragmatismu, bet tās ir un paliek vienkārši bailes. Beidziet baidīties, bailes paralizē kustību uz priekšu. Starp citu, stabilitāte un stagnācija ir divi stāvokļi ar ļoti līdzīgām pazīmēm.

9. Par ko liecina valodas referendums? Par divām lietām:

1) par valsts pārvaldes nespēju radīt darbavietas, kā rezultātā šo valsti sāk necienīt pat paši latvieši, kur nu vēl cittautieši;

2) par valsts pārvaldes vājumu, jo šādas iniciatīvas rodas brīžos, kad valsts ir vāja, vai arī - kādam liekas, ka valsts ir vāja. Tāpat ir iespējams, ka mūsu valsts pārvalde neatšķir demokrātiju no visatļautības.

Atcerēsimies - mēs esam tik stipri, cik stiprs ir mūsu gars. Šim referendumam ir jākļūst par tautas spēka apliecinājumu.

10. Cienījamie pensionāri, ko ar šo visu es gribēju Jums pateikt? Zinu, ka Jums nepatiks, bet tā ir rūgta patiesība: iespējams, ka tieši Jūs, Latvijas pensionāri, esat atbildīgi par esošo situāciju Latvijā. Iespējams, ka tieši Jūs esat vainīgi pie Latvijas problēmām.

Kāpēc? Tāpēc, ka Jūs izšķirat Saeimas vēlēšanu rezultātus. Tāpēc, ka Jūs sastādāt 50% no balsstiesīgajiem vēlētājiem, kuri ievēl Saeimu. Jūsu balsojums izšķir Saeimas un līdz ar to Latvijas likteni. Padomājiet par to.

P.S. Iepriekš atvainojos, ja kādu/s aizskāru, es dziļi cienu vecākās paaudzes cilvēkus. Ceru, ka šī vēstule palīdzēs Jums sevi vairāk apzināties kā situācijas ietekmētājus.

Novērtē šo rakstu: