Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ministru kabineta 25.02.2020. sēdē tika izskatīts un apstiprināts “Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību” (turpmāk - ziņojums). Ziņojums MK sēdes darba kārtībā tika iekļauts tikai 25. februārī, līdz ar to nebija iespējams pirms sēdes iepazīties ar ziņojuma projektu un izteikt viedokli par tā saturu.

Ziņojuma sadaļā “Lauksaimniecības politika” ir iekļauts šāds teksts: “Izstrādāts un atkārtoti izdiskutēts Valsts sekretāru sanāksmē regulējums par koku ciršanu un meža atjaunošanu, lai veicinātu meža ekonomisku, ekoloģisku un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu. Minētais regulējums izstrādāts pārdomāti, līdzsvarojot koku ciršanu ar produktīvu mežu atjaunošanu, kas sekmēs gan intensīvāku oglekļa piesaisti ilgtermiņā, gan veidos uzņēmējdarbības attīstības prognozējamību mežsaimniecībai.” (18. lpp.).

Lūdzam precizēt ziņojumā iekļauto tekstu, korekti atspoguļojot situāciju attiecībā uz regulējumu par koku ciršanu un meža atjaunošanu, jo teksta šī brīža versijā iekļauti virkne apgalvojumu, kuri neatbilst aktuālajai situācijai. Lūdzam skatīt pamatojumu zemāk.

Nav pamata apgalvot, ka regulējums izstrādāts, “lai veicinātu meža ... ekoloģisku un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu”, un ka tas veikts “pārdomāti”.

Vides nevalstiskās organizācijas jau vairākkārt ir norādījušas, ka šādi grozījumi, kas paredz tievāku koku (respektīvi - jaunāku mežu) nociršanu kailcirtē nav paredzēti Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs 2015. - 2020. gadam un tiem nav veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.

Grozījumi tika izskatīti Valsts sekretāru sanāksmēs, taču vides NVO un VARAM turpina uzturēt iebildumus, jo riski, ko šie grozījumi rada dabas daudzveidībai, nav objektīvi izvērtēti un nav paredzēti kompensējošie pasākumi, kas līdzsvarotu ekonomiskās intereses intensīvāk apsaimniekot mežu ar vajadzībām saglabāt mežu ekoloģisko un sociālo vērtību.

Līdz ar to nav pamata apgalvot, ka regulējums par koku ciršanu un meža atjaunošanu izstrādāts, “lai veicinātu meža ekonomisku, ekoloģisku un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu”, un ka tas veikts “pārdomāti”, jo iztrūkst šo grozījumu stratēģiska ietekmes uz vidi novērtējuma, kas ir pamata jebkura stratēģiski nozīmīga lēmuma pieņemšanai, kas varētu atstāt būtisku ietekmi uz vidi.

Tāpat arī nav pamata apgalvot, ka “Minētais regulējums ... veidos uzņēmējdarbības attīstības prognozējamību mežsaimniecībai", jo uzņēmējdarbības attīstība ar meža izmantošanu saistītās nozarēs līdz šim ir prognozēta un arī turpmāk var tikt prognozēta atbilstoši pašlaik spēkā esošajiem “Noteikumiem par koku ciršanu mežā”.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī ziņojuma 6. lpp. uzsvērto, ka “par šī gada valdības virsmērķi izvirzīta taisnīguma un tiesiskuma stiprināšana valstī”, lūdzam pirms ziņojuma izskatīšanas un apstiprināšanas Saeimas plenārsēdē precizēt ziņojuma 18. lpp. iekļauto informāciju par izstrādāto regulējumu par koku ciršanu un meža atjaunošanu un to izteikt šādā redakcijā:

“Valsts sekretāru sanāksmē ir izdiskutēts izstrādātais regulējums par koku ciršanu un meža atjaunošanu, kas veicinātu efektīvāku ienākumu gūšanu no meža apsaimniekošanas. Taču nav novērtēta uz šāda regulējuma balstītas meža apsaimniekošanas ietekme uz vidi.

VARAM un vides organizācijas turpina uzturēt iebildumus un pieprasa, lai tiktu izstrādāts pārdomāts regulējums, kas veicinātu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un izmantošanu, sabalansējot ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās intereses.

Lai to paveiktu, nepieciešams izvērtēt regulējuma ietekmi uz vidi, kā arī meža apsaimniekošanas regulējumu skatīt kopā ar “Dabas skaitīšanas” projekta rezultātu analīzi.”

* Ģirts Strazdiņš, Latvijas Dabas fonda direktors, Jānis Rozītis, Pasaules Dabas Fonda direktors, Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

23
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi