Iesaki rakstu: 
Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir ielicis gudrību, kura spēj no zemes trūdiem izveidot kaut ko tik filigrānu, smaržīgu un galvenais – dzīvu! Dievs ir brīnumaini pūlējies, eglīti radot.
Tad saliekam zaros gaismiņas un mirdzošas bumbas, un nu ir vēl skaistāk. Varam skatīties un teikt – vēl lielāks brīnums! Dievs manī ir ielicis spēju un pat aicinājumu izdaiļot viņa lielisko darbu! Tas ir tik brīnumaini! Kā man ir veicies sekot Dieva aicinājumam? Vai man ir izdevies izgreznot Dieva izcilo darbu – sevi? Vai ir veicies atklāt savus talantus un izkopt Dieva dotās spējas? Vai ir izdevies veidot sevi pilnīgāku, pievilcīgāku, mirdzošāku?
Kad aplūkojam gaismiņas un mirdzošās bumbas, ko esam sakarinājuši savos zaros, vajadzētu pārliecināties, vai neesam izdarījuši to pašu, ko ar eglīti – izpušķojuši, bet nocirtuši. Vai neesam sevi nošķīruši no sēklas, no kuras uzdīgām, un no saknēm, kas mūs baroja? Mēdz notikt, ka, cenšoties kaut ko bagātināt un izdaiļot, mēs to nocērtam. Tiecoties dzīvot krāšņāk, bagātāk un interesantāk, mums gadās sadarīt ko tādu, kas nocērt vienību ar Dievu un pārtrauc viņa sapni par mums. Tā ir liela nelaime, jo savu identitāti cilvēks iegūst attiecībās. Nocērtot attiecības ar Dievu, mēs zaudējam pašu identitātes kodolu un vairs nezinām, kas esam.
Ziemsvētki ir glābšanas pasākums. Kad ir gadījies sevi sacirst, neko negaida vairāk kā glābēju ierašanos. Dievs sūta Glābēju. Kristus ir dzimis Bētlemē. Dievs viņu iedēstīja pasaulē kā sēkliņu, kurā ielikta visa Dieva mīlestība un gudrība. Vēlāk Jēzus teica: “Es esmu vīnakoks, jūs esat zari”! Apustulis Pāvils par izglābtajiem runā kā par zariem, kas nolauzti no savvaļas koka, bet uzpotēti dārza kokā, lai saņemtu dzīvības sulu no tā saknēm. Jēzus ir Dieva dāvana visiem nocirstajiem. Tā ir iespēja atkal būt dzīviem zariem, kuri ne tikai izskatās spoži uz brīdi, bet nes augļus uz mūžību.
Vēsts par Kristus dzimšanu ir visapkārt. Adventa un Ziemsvētku laikā tā meklē cilvēkus pat ļoti intensīvi. Taču ne vienmēr Ziemsvētki ir veiksmes stāsts ar laimīgām beigām. Bieži ir tā, ka svētki paiet, bet savienojums nav noticis. Ziemsvētku neveiksmes simbols ir sakaltušās eglītes ar brūnām skujām, kuras pēc svētkiem mētājas visās malās. Tādēļ vajag ļaut sevi atrastu un meklēt arī pašiem. Intensīvi meklēt saslēgumu ar Kristu. Pat kristiešiem, kuri par viņu daudz zina, vajadzētu meklēt, jo galvenais ir savienojums, pa kuru plūst dzīvības sula.
Runāsim ar viņu! Runāsim ar Bētlemē dzimušo! Runāsim ar viņu par savu dzīvi un par viņa dzīvi. Piemēram, jautāsim viņam, kā viņš spēja būt laimīgs? Atceroties trūkumu, kādā viņš piedzima, pārbaudījumus, kurus panesa un uzbrukumus, kurus piedzīvoja – kā viņš spēja nodzīvot laimīgu mūžu? Jautāsim nevis dīkas intereses pēc, bet tādēļ, ka arī paši esam piedzimuši reālā pasaulē. Izzināsim Jēzus dzīvi, jo, atrodot viņa laimes atslēgu, mēs varam būt atraduši savējo. Ja meklēsim dziļi, atklājumu pietiks garam un jēgpilnam mūžam.
Vēlu visiem svētītus Ziemsvētkus un atjaunotu dzīvību no Bētlemē dzimušā Kristus!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
