Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut ir jau februāris, tikai pašlaik 2023. gada budžets ceļo pa Saeimu, kur gaidāmas tā skatīšanas komisijās un sēdē, taču, kā ierasts, bez lielām izmaiņām tas tiks virzīts tālāk un tieši šādi apstiprināts.

Deputātu “kvotu” it kā šogad nebūs, pēc „Apvienotā saraksta” (AS) frakcijas vadītāja E.Tavara teiktā: „Ja kaut ko piešķiram, tad lēmumam jābūt caurspīdīgam, lai pilnīgi visiem būtu absolūti skaidrs pamatojums, tieši šādi tiek bīdīts cauri finansējums rallijam un basketbolam.”

https://nra.lv/politika/404980-tavars-koalicija-neatbalsta-deputatu-kvotas-2023-gada-budzeta.htm

Redzams, ka šādas kvotas tomēr ir un AS tās izmanto, bet nepavisam ne tā, kā tika solīts, lai veselības aprūpe būtu prioritāte. Veselības ministrijas  (VM) ministres L.Menģelsones (amatam deleģēta no AS) kārtējās absolūtās sarkanās līnijas neviens nav ne pamanījis, ne reaģējis uz tām.

https://nra.lv/latvija/405519-mengelsone-absoluta-sarkana-linija-pieprasitajam-veselibas-aprupes-budzetam-bija-120-miljoni-eiro.htm

Lai gan finanšu ministrs A.Ašeradens („Jaunā vienotība”) kaut kur pauž, ka veselībai un labklājībai naudas ir par maz, nekas neliecina par rīcību šo situāciju labot. Vai tiešām nepietika nieka 30 miljonu, lai sasniegtu absolūtās sarkanās līnijas, vai tomēr ministres L.Menģelsones sniegums nav pārliecinošs un paralēli naudas prasīšanai nav redzami nekādi reāli pasākumi, kur un kā tas uzlabos kopējo situāciju veselības aprūpē.

Nav dzirdēts, ka tiktu uzsākts audits veselības finansēšanas jomā, lai optimizētu izdevumus, kā to solīja L.Menģelsone, stājoties amatā. Bet pamanāma ir rosība ap E-veselību, kaut nekur nav bijis kāds publisks iepirkums vai apspriešana - kā to darīt un kāds būs sagaidāmais rezultāts. Izskatās, ka D.Pavļuta (A/PAR) iestrādes E-veselībā turpinās un izraudzītās firmas turpina apgūt naudu un vēlreiz veidot valstiski svarīgo sistēmu, taču kas tās ir?

Grūti saprast, kur pazudušas ministres L.Menģelsones TOP menedžmenta spējas, lai iepludinātu sistēmā vairāk naudas. Nav vērts piepūlēties, jo var pielikt klāt kaut kur kaut kādu koeficientu un viss.  Arī intervijās jaunā ministre nesola ne reformas, ne veselības sistēmas uzlabojumus. Faktiski neko, kas prasītu VM darbu vai veselības aprūpes kvalitātes un darba efektivitātes uzlabojumus vai uzraudzību.

Ļoti ātri ministre L.Menģelsone ir iekļāvusies kopējā dziesmā – dodiet naudu, vajag visam! Izskatās, ka līdz šim brīdim viņai tā arī nav izdevies izlasīt valdības deklarācijā teikto. Kā menedžerei (par ko sevi uzskata) ir jāsaprot, ka jebkura sistēma darbojas un tiek organizēta tā, lai sasniegtu mērķi, kam tiek izmantoti dažādi mehānismi, lai mērītu, kā tas tiek sasniegts.

Ja šobrīd lielākie naudas patērētāj ir slimnīcas, tad kur šeit identificēti “melnie caurumi”, kā tiek vērtēts padarītais, tā izmaksas? Vai slimnīcās tiešām atrodas tikai smagi slimi pacienti, kuri nevar saņemt ārstēšanu ambulatori? Kā tiek mērīts ārstniecības rezultāts? Kādēļ slimnīcās ārsti ir sastopami vien dažas stundas dienā un brīvdienās pacienti vienkārši “guļ”, lai saņemtu nepieciešamos izmeklējumus darbdienās?

Cik pacientu vēršas pēc neatliekamās palīdzības  1. līmeņa slimnīcās, un kad tiks pārtraukta prakse, ka tur brauc “pārgulēt nakti” mediķi no Rīgas?  Lai arī mediķi dežurē, nekādas diagnostikas iespējas kā laboratorijas analīzes vai radioloģijas izmeklējumi tur nav pieejamas, un NMPD brigādes šos punktus neiekļauj reālajos hospitalizācijas plānos.

Ņemot vērā arī reģionu slimnīcu bažas par izmaksām, vai ir plāns, kā optimizēt profila gultas un panākt augstāku to noslogojumu tuvu 95%, un paaugstināt izmeklējumu, kā arī manipulāciju intensitāti, samazinot atrašanās laiku stacionārā, tai skaitā Universitātes slimnīcās?

Vai slimnīcas joprojām  ir ieinteresētas apgūt naudu un tā tieši tiks saistīta ar kvalitāti un ārstēšanas efektivitāti, kaut aizmirst par vienkāršu tīrību un higiēnu, kur izplatās pat tāda intrahospitālā infekcija kā legionella? Pēc ultimātiem spriežot, veselības ārstniecības iestādes var darīt, ko vēlas, un pieņemt stacionārā jebkura profila pacientus, ko vēlas, un nav sistēmas, kas paredz ārstēt noteiktu pacientu grupas vai profilus kā obligātus.

Galu galā Nacionālais veselības dienests visu tāpat apmaksās pēc nesaprotamiem tarifiem, piemēros jokaino DRG, un, ja tomēr ne, tad gada nogalē tāpat VM (kā ik gadus) dotēs slimnīcas, piešķirot dāsnu miljonu finansējumu tiem, kuri skaļāk bļauj un kuru valdēs ir savējo partiju cilvēki…  

Kad ministre nāks ar savu redzējumu par naudas plūsmu, tās kontroles, optimālas stacionēšanas plāna un sagaidāmo rezultātu monitoringa sistēmu?

Gribētos zināt, kā VM redz ambulatorā sektora sakārtošanu, kur statistikas dati liecina par divas reizes lielāku un dublējošu izmeklējumu skaitu, tai skaitā par pacientu pašu līdzekļiem. Ir jautājums par biežajām konsultācijām, kuras pēc pašu pacientu vārdiem ilgst vien 5 minūtes un kurās bieži tiek izrakstīti nosūtījumi tālāk vai norādījumi ģimenes ārstam bez diagnozes un skaidrojuma.

Šī, protams, ir privātā sektora joma, un tā tiek rūpīgi sargāta, neslēpjot, ka gatavi “pārpirkt” mediķus, kur pirkuma cena tiek ielikta pacienta tarifā, jo peļņa šim sektoram tikai aug un nav nekādas intereses par veselu pacientu.

Šai sistēmai ir vajadzīgs pusslimais, kurš tikai nāks un nāks izmeklēties. Notiek pat speciālistu “medības”, kā to sauc privātās veselības iestādes, kur tiek meklēti mazie zobratiņi, lai grieztu lielās dzirnavas un peļņa birtu īpašnieku makos.

Nedzird ministres L.Menģelsones vēlmi ko iesākt ar vertikālo integrāciju, kur viena īpašnieka rokās ir zāļu lieltirgotava, aptiekas, ģimenes ārstu prakses, poliklīnikas un pat nelielas slimnīcas, kuras apvieno viena datorizēta sistēma.

Kad šobrīd aptiekās sastopas ar medikamentu trūkumu, tad jāsaka, ka tieši šīs vertikālās integrācijas dēļ tas ir vēl izteiktāks, jo daudzas zāles aiziet no reģistra, jo netiek līdz aptiekas plauktam. Tā vietā no VM puses izskan priekšlikum samazināt zālēm PVN, kas arī būtu pareizi, taču nerisina problēmu saknē. Daudzi ražotāji atzīst, ka dod lētākās cenas reģionā, taču aptiekās tās ir dārgākās Baltijā.

Ir jauki runāt, ka šobrīd mūsu valstī VM pamata prioritāte ir veselības pratība, taču ko līdz to stāstīt bērnam, ja konsultācijas un pat elementāri zobārsts faktiski nav pieejami bez maksas un sanāk, ka trūcīgāko vecāku bērni var mācīties, cik grib, taču ar savām problēmām var gaidīt mēnešus ilgās rindās, un to bērni saprot ļoti ātri.

Var propagandēt fiziskās aktivitātes un veselīgu uzturu, taču vai vecākiem tam pietiek naudas un laika, jo esošajā dzīves dārdzībā pat 5 eiro pieaugums par sporta nodarbībām var būt izšķirošs, lai tās apmeklētu.

Būs interesanti redzēt, kādi pēc pirmajām 100 dienām būs partiju un ministru reitingi un vai tas vispār kādu satrauks, jo līdz nākamajam velēšanām ir gana tālu un daudz kas vēl mainīsies. Tas, ko „Apvienotais saraksts” solīja, jau pašam AS ir aizmirsies, un vairs neliekas svarīgas ne sarkanās, ne redzamās vai neredzamās līnijas.

Jomā kur ir krīze, nav ne rīcības, ne plāna, ko parāda arī tas, ka RAKUS problēma un solītā vadības izvērtēšana ir pazudusi  no dienas kārtības. Ne ar ko ir beidzies konkurss uz RAKUS vadītāja vietu, kur komisijā ir pati L.Menģelsone, par izšķērdēšanu atlaistais bijušais vadītājs V.Boka, nu jau arī bijušais nepraša I. Paeglītis un padomes loceklis, kurš aizņemts vairākos darbos, V. Ābols, kur ieceltais p.i. A.Višņakovs apmierina visus, jo neko daudz nesaprot un neko mainīt netaisās, bet diemžēl neatbilst pat minimālām OECD prasībām, ko nosaka likums.

https://www.la.lv/tv24-stella-lapina-veselibas-aprupes-uznemumu-vaditaji-ir-kluvusi-par-medniekiem?fbclid=IwAR3MwT682VnBDFYA7nbYyhBdlpMLrC4jgOwnmt946LGmd-yA9XXpU2YNWpI

https://jauns.lv/raksts/zinas/544240-veselibas-ministre-mengelsone-skaidro-kam-medicina-nav-izdevies-rast-finansejumu-un-prioritatem-jaunaja-amata

Novērtē šo rakstu:

85
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Meloja, meloja, meloja...

FotoLatvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Lasīt visu...

21

Latviešu leģiona vairodziņš – mūsu karavīru simbols!

FotoPēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Lasīt visu...

6

Esmu saodis gaisā jaunās vēsmas un esmu gatavs tām sekot!

FotoMinhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
Lasīt visu...

12

Cik būtiska ir vārda brīvības aizsardzība, un cik svarīgi ir pretoties valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai

Foto„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Lasīt visu...

6

Iesniegums satiksmes ministram Kasparam Briškenam

FotoSakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Lasīt visu...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi