
Veselības ministrijas atbilde ģimenes ārstam atklāj precīzās e-veselībai iztērētās summas
PIETIEK21.12.2016.
Komentāri (0)
Sniedzot formālu atbildi uz Pietiek jau publicēto ģimenes ārsta Andra Baumaņa iesniegumu, Veselības ministrija cita starpā ir sniegusi precīzu atskaiti – cik tieši valsts un Eiropas fondu naudas un kam tieši līdz šim ir iztērēts bēdīgi slavenajam e-veselības projektam. Šodien Pietiek pilnībā publicē šo ministrijas dokumentu.
Par pārbaudes veikšanu
Veselības ministrija sniedz atbildi uz Jūsu 2016. gada 28. novembra iesniegumu par pārbaudes veikšanu.
Informējam, ka Nacionālais veselības dienests īstenojis šādus e-veselības projektus Eiropas Savienības fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes „Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” ietvaros:
Nr.3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/003 „Elektronisko recepšu informācijas sistēmas izveides pirmais posms” – sākotnēji paredzētais īstenošanas termiņš no 2010.gada 8.jūlija līdz 2014.gada 7.decembrim, attiecināmais finansējums 435 036,80 EUR (ERAF), 5082 EUR (valsts finansējums par mācībām);
Nr.3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/015 „Elektroniska apmeklējumu rezervēšanas izveide (e-booking), veselības aprūpes darba plūsmu elektronizēšana (e-referrals) - 1.posms, sabiedrības veselības portāla izveide, informācijas drošības un personas datu aizsardzības nodrošināšana” – sākotnēji paredzētais īstenošanas termiņš no 2009.gada 30.oktobra līdz 2014.gada 29.decembrim, attiecināmais finansējums 2 704 450.34 EUR (ERAF), 76 109 EUR (valsts finansējums par mācībām);
Nr.3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/019 „Elektroniskās veselības kartes un integrācijas platformas informācijas sistēmas izveide, 1.posms” - sākotnēji paredzētais īstenošanas termiņš no 2010.gada 11.jūnija līdz 2014.gada 10.decembrim, attiecināmais finansējums 3 492 178.70 EUR;
Nr.3DP/3.2.2.1.1/13/IPIA/CFLA/008 „E-veselības integrētās informācijas sistēmas attīstība” – sākotnēji paredzētais īstenošanas termiņš no 2013.gada 29.aprīļa līdz 2015.gada 28.novembrim, attiecināmais finansējums 3 512 584.17 EUR.
1., 2. un 3. punktā minētie projekti īstenoti saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 21. jūlija noteikumiem Nr.576 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes „Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” projektu iesniegumu atlases pirmo kārtu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.576), 4.punktā minētais projekts – saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumiem Nr.766 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes „Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” projektu iesniegumu atlases otro, trešo, ceturto un piekto kārtu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.766).
Informējam, ka atbilstoši MK noteikumu Nr.576 59.punktā un MK noteikumu Nr. 766 68.punktā paredzētajam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā atbildīgā iestāde ir uzsākusi e-veselības projektu rezultātu funkcionalitātes un to atbilstības projekta iesniegumiem novērtēšanu. Minētās pārbaudes ietvaros tiks izvērtēts, vai funkcionalitātes, kas izstrādātas e-veselības projektos, atbilst projektu iesniegumos plānotajam. Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, pārbaude projekta īstenošanas vietā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jāveic ne vēlāk kā līdz 2016.gada 30.decembrim. Informējam arī, ka Veselības ministrija ir ierosinājusi dienesta pārbaudi par e-veselības projektu vadību, ņemot vērā, ka e-veselības funkcionalitātes netika ieviestas iepriekš plānotajos termiņos.
Informējam, ka ar e-veselības projektiem saistīto dokumentu iesniegšana tiesībsargājošajām iestādēm tiks nodrošināta pēc pieprasījuma saņemšanas no minētajām iestādēm.
Attiecībā uz jautājumu par līdzekļiem, kas izmaksāti ģimenes ārstu praksēm datortehnikas un IT jomas atbalstam, paskaidrojam, ka finansējums ģimenes ārstu praksēm, kuras sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, tiek izmaksāts Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1529 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” noteiktajā kārtībā. Datortehnika un citi IT risinājumi, tāpat kā pārējās prakses darbības nodrošināšanai nepieciešamās lietas un pakalpojumi, ģimenes ārsta praksei jāfinansē no pacienta iemaksām un no Nacionālā veselības dienesta veiktās samaksas par primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu. Ar grozījumiem Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1529 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”, kas stājās spēkā 2016.gada 1.oktobrī, nodrošināts caurskatāms kapitācijas naudas aprēķins. Ģimenes ārsta praksei ar vidēju reģistrēto pacientu skaitu (1579) kapitācijas naudā ierēķinātās izmaksas datortehnikai un tās apkalpošanai ir 229.38 euro mēnesī. Detalizēts aprēķins iekļauts Ministru kabineta 2016.gada 2016.gada 27.septembra noteikumu Nr.642 „Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1529 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”” anotācijā, kas pieejama tīmekļa vietnē http://likumi.lv/ta/id/285043-grozijumi-ministru-kabineta-2013-gada-17-decembra-noteikumos-nr-1529-veselibas-aprupes-organizesanas-un-finansesanas-kartiba-.
Papildu informējam, ka 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas perioda 3.1.5.1.1.apakšaktivitātes „Ģimenes ārstu tīkla attīstība” ietvaros tika paredzēts finansējums 5 947 437 euro apmērā ģimenes ārstu prakšu renovācijai un rekonstrukcijai, pieejamības nodrošināšanai, medicīnas ierīču, mēbeļu un IT aprīkojuma iegādei. Kaut arī tika realizētās četras projektu iesniegumu atlases kārtas (06.10.2010 - 04.11.2010; 16.11.2011 - 14.01.2012; 18.10.2012 - 16.11.2012 un 23.04.2014 - 22.05.2014), tomēr viss pieejamais finansējums netika piesaistīts ģimenes ārstu projektu attīstībai un rezultātā tika sniegts atbalsts 486 ģimenes ārstu praksēm, īstenojot 279 projektus par kopējo finansējumu 3 783 605 euro. Projektu ietvaros cita starpā bija iespēja iegādāties gan stacionāros, gan portatīvos datorus, gan planšetdatorus, gan printerus.
Valsts sekretārs K.Ketners





Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte.
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.