Veselības ministrijai neinteresē kandidāts, kas grib un var ieviest godīgas, caurspīdīgas un uz izaugsmi vērstas izmaiņas
Uģis Gruntmanis20.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ik pa laikam ministre Ilze Vinķele piemin, ka neesmu objektīvs savā kritikā, jo man esot aizvainojums par to, ka neuzvarēju konkursā uz Stradiņu slimnīcas padomi un valdi. Gribēju nogaidīt līdz krīzes beigām, bet sapratu, ka man ir jāatbild.
Aizvainots neesmu, bet ļoti skumjš gan, esmu mācījies un strādājis vairākās pirmā pasaules divdesmitnieka medicīnas fakultātēs, esmu bijis profesors un vadītājs N1 medicīnas universitātē pasaulē 17 gadus, man ir piedāvātas vadītāja un/vai profesora vietas Baylor, Harvardas, Ročesteras, Mičigānas, Kalifornijas, Floridas, Arizonas, Jutas universitāšu slimnīcās, Cleveland klīnikā, taču mēs kā ģimene izlēmām, ka ir pienācis laiks iesaistīties Latvijas veselības aprūpes sistēmā, neskatoties uz to, ka mana samaksa būtu 10x mazāka, esmu gatavs strādāt arī par velti, ja tas valstij būtu nepieciešams.
Kā uzsvēru, padomes un valdes konkursos ir nepieņemami, ka valdes vadītājs saņem vairāk par ministru (laikam ministra alga ap 4000 eiro mēnesī). Teicu, ka slimnīcas ir negatavas krīzes apstākļiem, teicu, ka vakcinējušies par maz personāla, tas ir milzu risks. Vakcīnas personālam (kā gripas) 100% jāatmaksā valstij. Jābūt skaidri izstrādātai krīzes vadībai utt.
Veselības ministrijas (VM) izvēlētā komisija, kas galvenokārt sastāvēja no VM ierēdņiem, kuriem maza saprašana, kādai vajadzētu izskatīties universitātes slimnīcai, izvēlējās kandidātu, kuram nodokļu maksātāji maksās 7900 Eiro mēnesī, nevis manis piedāvāto algu, “kas būtu mazāka par ministru”. Man, cilvēkam, kas 17 gadus bijis mācībspēks ASV, intervijā prasa “vai jūs varat parunāt drusku angliski”. Pēc manas prezentācijas komisijai par to nebija neviena jautājuma!
COVID laikā esmu “iesprūdis” ASV, taču konsultēju Latvijas pacientus attālināti un bez maksas. Uzzinājusi, ka esmu ASV, mani sameklēja universitātes slimnīca ASV ar piedāvājumu izskatīt klīnikas vadītāja amatam. Saprotu, ka nevienam VM neinteresē iecelt kandidātu, kas ir internacionāli konkurētspējīgs, kas grib un var ieviest godīgas, caurspīdīgas un uz izaugsmi vērstas izmaiņas, kas veicinātu diasporas kolēģu atgriešanos un labāko Latvijas kolēģu neaizbraukšanu.
Lai kādā amatā es būtu vai nebūtu, savu viedokli izteikšu, ja lietām nepiekritīšu. Viedokļus pamatoju un esmu tos gatavs aizstāvēt, un mainīt, ja mani ar faktiem par to pārliecina. Taču VM vadībai vajag “Yes man”, vadītājus, kam nav, kur sprukt, kuriem ir bail par savu algu un par to, ka to zaudēs. Tāpēc arī esam tur, kur esam.
Man ir zināšanas, man ir pieredze, man nav svarīgs mans algas lielums, un es zinu, kā kopā ar kolektīvu uzlabot ārstniecību, apmācību un zinātni Stradiņu slimnīcā... taču tādi vadītāji VM iestādēs nav vajadzīgi. Un – jā, par to man ir ļoti skumji un žēl.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
