Veselības ministrijā un KNAB arī taupības laikā aug algas

Kopā valsts pārvaldes algu fonds pērn samazinājies par 116 miljoniem latu, liecina Valsts kases apkopotie dati. Skaitliski vislielākais „cirpiens” bijis Iekšlietu ministrijā – 21 miljons, bet procentuāli līdera pozīcijās izvirzās Satiksmes ministrija ar 47% algu fonda samazinājumu, ko ministrija panākusi, atlaižot no darba vien 35 darbiniekus (2009.gadā ministrijā strādāja 179 darbinieki, bet 2010.gadā - 144), samazinot un neizmaksājot pabalstus un prēmijas.

Krietns algu kritums pērn bijis arī Tiesībsarga birojā. Tiesībsarga padomnieks Raits Averāts skaidro, ka 2008.gadā finansējums tiesībsarga birojā tika samazināts par 57%. „Tas bija liels trieciens neadekvāta samazinājuma dēļ. Bija jāorganizē visa Tiesībsarga struktūra, tika likvidēti daudzi amati, palika tikai administrācija, kuru vada pats Tiesībsargs, un juristi. No 51 darbinieka 2008.gadā palika 39 štata vietas,” skaidro R.Averāts.

Kamēr vieni ņēmuši nost piemaksas un atlaiduši darbiniekus, Veselības ministrijas atalgojuma fonds 2010.gadā bijis pat lielāks nekā gadu iepriekš. Kā liecina Valsts kases dati, 2009.gadā Veselības ministrija algās izmaksāja 29 miljonus latu, bet 2010.gadā - jau 31 miljonu. Arī dažādas piemaksas šajā ministrijā maksātas tikpat dāsni kā gadu iepriekš.

Ministrijas preses sekretārs Oskars Šneiders skaidro, ka kopējā algu fona pieaugums skaidrojams ar neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu pievienošanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD), kas turpinājās līdz 2010.gada 30.jūnijam. „Tā kā NMPD ir Veselības ministrijas padotības iestāde, tad no 2010.gada 1.janvāra pievienoto brigāžu atalgojumam paredzētais finansējums tika pārdalīts no 3000 koda Subsīdijas un dotācijas (kurās tika plānots finansējums slimnīcu NMP brigādēm) uz 1100 kodu Atalgojums,” tehniskās pārbīdes Veselības ministrijas budžetā skaidro preses pārstāvis.

Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam neviens neko nepievienoja, bet algu fonds tomēr ir gājis uz augšu. KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Karlsberga skaidro, ka 2009.gadā bija dažādas piemaksas, bet 2010.gadā ar Ministru kabineta rīkojumu viss atalgojums tika noformēts kā algas. Kopējā izmaksāto algu summa KNAB pērn pieaugusi par 4,13%, bet kopā ar visām piemaksām un prēmijām izmaksātais samaksu apjoms palicis gandrīz nemainīgs. Turklāt KNAB nevis atlaisti darbinieki, bet darbā vēl trīs pieņemti klāt. Turklāt KNAB pērn atkal sāka saņemt piemaksas par risku, kuras 2008.gadā, samazinot budžetu, noņēma.

Simboliski – par nepilniem pieciem procentiem – algas samazinājušās Finanšu ministrijā, bet ministrija tā arī neatbildēja uz Pietiek jautājumu, kāpēc algu samazinājums tik niecīgs un vai tas liecina, ka kopējā valsts atalgojuma samazinājuma pasākumā šī ministrija piedalās tikai formāli, lai nevarētu pārmest, ka viņi vispār neko nesamazina.

Tikpat niecīgas atalgojuma izmaiņas notikušas Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). Tās vadītājs Arnis Cimdars skaidro, ka pašas komisijas centrālā aparāta darbiniekiem algas samazinātas par 20%, bet kopējā atalgojuma fonda salīdzinājumā jāņem vērā, ka 2009.gadā bija pašvaldību vēlēšanas, bet 2010.gadā – Saeimas vēlēšanas, kurām paredzēti arī vēlēšanu iecirkņi ārzemēs, tāpēc arī katru gadu bija dažāds gan nodarbināto skaits, gan arī izmaksājamo algu apmērs.

Kamēr vieni kopējo taupības politiku ignorē vai pievienojas tai simboliski, priekšzīmi atalgojuma fonda samazinājumam rādījis Ministru kabinets (MK), kurā algas saņem gan valdības vadītājs ar visu savu biroju un visi ministri, gan vēl 110 Valsts kancelejas darbinieki. Algās un piemaksās kopā MK pērn izmaksājis par 38% mazāk nekā 2009.gadā. Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds skaidro, ka algas gan ministriem, gan darbiniekiem samazinātas vēl 2009.gada rudenī vidēji par 20%, bet 2010.gadā vairs nav mazinātas. Toties netika maksātas kompensācijas par ceļa izdevumiem, izglītību, optiku u.c., kā arī atceltas piemaksas par aizvietošanu atvaļinājuma un slimības laikā. Vēl pirmajā pusgadā tika ņemtas bezalgas atvaļinājuma dienas. MK atlaidis trīs šoferus, bet pieci ierēdņi 2010.gadā paši aizgājuši no darba, štata vietas tika likvidētas.

Iespaidīgs algu samazinājums parādās arī Vides ministrijas statistikā, taču izskatās, ka patiesībā notikusi naudas pārlikšana no vienas kabatas otrā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļas speciāliste Ilze Krūkle skaidro, ka sakarā ar strukturālajām reformām atalgojumi samazināti par 1 916 791 latiem jeb 80%, likvidētas 464 amata vietas. Taču reāli tās nekur nav pazudušas, jo, piemēram, strukturālo reformu rezultātā Latvijas Valsts ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra kļuva par Latvijas Valsts ģeoloģijas un meteoroloģijas centru ar savu budžetu, un tagad algas paslēptas zem ailītes „dotācija LVĢMC”.

Taču valsts budžets visbūtiskāk noteikti juta Iekšlietu ministrijas (IeM) algu fonda samazinājumu. Algās un piemaksās 2010.gadā IeM maksājusi 21 miljonu latu mazāk nekā 2009.gadā. Iekšlietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Anastasija Šarigina informē, ka izdevumu samazinājumu atlīdzībai, tajā skaitā - atalgojumam 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, veido 2009.gadā veikto pasākumu ietekme, jo 2010.gadā nekāds būtisks izdevumu samazinājums atlīdzībai netika veikts, izņemot ierēdņu un darbinieku mēnešalgas samazinājumu ar 2010.gada 16.februāri (būtiski tika samazināta valsts sekretāru mēnešalga). 14,7 miljonus latu IeM ietaupīja, likvidējot Policijas akadēmiju un sākot apvienības Apsardze likvidāciju, kā arī likvidējot štata vietas saistībā ar reģionālo pārvalžu izveidošanu un centralizējot atbalsta funkcijas. Vēl septiņus miljonus ieekonomēja, samazinot mēnešalgas piemaksas, uzturdevas kompensāciju.

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu: