Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora roku pa datora klaviatūru bīdījis šurpu turpu un argumentus izvēlējies no cita skatpunkta. Un lietu izpratne – neticami, bet tāda, kā no Veselības ministrijas trešā stāva nokritusi. Kaut kā nav ticams, ka ievērojamais spalvas meistars bez viltiem un spaidus būtu ķēries pie tādas tēmas kā ģimenes ārsti.

Un tomēr diskutēt ar labi pazīstamo Daini Lemešonoku portālā ir ievērojami patīkamāk nekā ar nezināmo „Pietiek lasītāju”, kas par medicīnas tēmām izsakās gandrīz vai katru svētdienas vakaru tikpat labā un bagātīgā latviešu rakstu valodā, bet kurš savu identitāti slēpj aiz deviņiem plīvuriem. 

Vārdu sakot, Dainis Lemešonoks ir nemierā ar ģimenes ārstiem un literāri izsakās - „ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla”. Viņa padomdevējs ģimenes ārstus ienīst. Pēc raksta sanāk, ka ģimenes ārstiem būtu jāstrādā 24 stundas dienā – 7 dienas nedēļā, jo, lūk, „cilvēkus galvenokārt uztraucot ģimenes ārstu nepieejamība – jo īpaši brīvdienās, bet arī darbdienu rītos vai vakaros, ārpus praksei noteiktā darba laika un bieži pat tajā – ārstu pieņemšanas stundu grafiks ir aizpildīts nedēļām uz priekšu, viņu uzgaidāmās telpas „akūtajās stundās” ir pārpildītas”.

Es nekad neesmu dzirdējis, ka kādu uztrauktu fakts, ka svētdienās un nakts stundās nestrādā Saeimas deputāti, tieši otrādi – to vienīgo reizi gadā, kad viņi vakarā aizstrādājas, žurnālisti nofilmē uz beņķīša piemigušu tautas kalpu un ilgi ņirgājas par pilnmēnesi. Arī žurnālisti naktī strādā tikai tad, ja dienā sirsnīgi pasnauž. Ģimenes ārstiem gan vajadzētu rosīties čakli kā vāverītei ritenī no rezidentūras diploma saņemšanas brīža līdz nāvei.

Daiņa Lemešonoka apgalvojums: „Ģimenes ārsti noraida ieteikumus kooperēties un, piemēram, veidot vairākām praksēm kopējas dežūras nedēļas nogalēs. Tādēļ neizbēgami palielinās slimnīcu noslodze un to izdevumi – cilvēki, kuriem, visticamāk, pietiktu ar ģimenes ārsta konsultāciju, dodas meklēt palīdzību to uzņemšanas nodaļā vai izsauc neatliekamo palīdzību. Cieš slimnīcu budžeti, vairojot citu mediķu neapmierinātību ar ģimenes ārstiem.” Nezināma iemesla dēļ primārai aprūpei (galvenokārt, ģimenes ārstiem un pediatriem) kopumā no Latvijas veselības budžeta izdala aptuveni 7% no visas naudas, bet tieši šajā līmenī tiek pieņemti 70% pacientu. Par kuru budžetu mēs runājam? 

Mūsu cienījamais žurnālistikas guru, kam kāda spalvaina roka iedevusi kaudzīti skaitļu un ministres prezentācijas 10. lapu, apgalvo, ka „skrīninga izmeklējumu veicināšanas uzdevumu izpildīja tikai 16 procenti ģimenes ārstu, pacientu apmeklētības kritēriju – 31 procents”, bet tieši ģimenes ārstu dienests pašlaik ir vienīgais, kas cenšas salauzt pilnīgi bezjēdzīgo, birokratizēto, absurdo skrīninga sistēmu, kur valsts izsūta partijas pirmsvēlēšanu aģitācijas lapelei līdzīgu uzaicinājumu, pat nepainformējot par to ģimenes ārstu. 

Daini Lemešonok – vai Tu esi aizgājis nodot fēces uz slēptajām asinīm? 

Tas ir valsts apmaksāts un ļoti vajadzīgs skrīnings, bet birokrātija un ministrija bez neviena jebkad praktizējoša ārsta mūsu skrīninga sistēmu ir novedusi līdz bezjēdzībai. Darba grupās ir strādājuši daudzi ģimenes ārsti, bet vēl neviens viņu priekšlikums nav ņemts vērā – vienmēr kāds ierēdnis visu izdara pretēji. 

Daini Lemešonok – kad Tu pēdējoreiz noteici holesterīnu un cukuru asinīs? Es Tev to jautāju, jo pats arī grēkoju ar savas veselības uzraudzīšanu, bet neviens ģimenes ārsts nevarēs profilaktiski izvērtēt visus pacientus, kas paši to aktīvi nevēlēsies.

Tāpat es nebūtu tik pārliecināts par apgalvojumu, ka Lietuvā ar ģimenes medicīnu viss ir daudzkārt labāk nekā pie mums, kaut Lietuvai veselības finansējums ir pusotras reizes labāks un no veselības budžeta primārai palīdzībai arī atvēlēts ievērojami vairāk naudas. Ne visu var izmērīt ar naudu. Situācijā, kad mazākas ģimenes prakses ārsts man stāsta, ka viņš vairs nevar atrast nevienu māsu vai ārsta palīgu par 380 eiro algu uz rokas, jo vienkārši šādu māsu nav, es saprotu, ka viņam nav iespējams arī nodrošināt tās prakses darba stundas, ko paredz mūsu sistēma. Vēl vairāk – viņš vēlētos par šo naudu šo māsu paņemt uz pusslodzi, bet tādu opciju NVD vienkārši nepiedāvā un uzskata, ka tai māsai par šo naudu ir jāstrādā 24 stundas diennaktī. 

Par ministrijas vēlmēm sadzīt ģimenes ārstu „koppraksēs” komentāri ir pavisam skumji – tas lielākoties izskatās pēc pasūtījuma ģimenes ārstus atgriezt padomju laika poliklīnikās, kas tagad gan atrodas pilnīgi citā īpašumā. Un stāsti par e-veselību ir stāsti par „oligarhu sarunām”, iespējams, kādām mazākām „oligarhiņu sarunām”, bet citādi kā par naudas izzagšanu e-veselības projektu dēvēt nevar. 69% ģimenes ārstu jau šodien savus darbus veic ar datoru, taču viņi lieto mūsdienīgas programmas. E-veselība izskatās pēc peidžera laikā, kad ieviešam 5. pakāpes datu pārraidi. Starp citu – Veselības ministrijas ieskatā e-veselība tik un tā nozīmē ierakstīt katru recepti žurnālā ar roku.

Ģimenes ārstu dienesta reputācijas graušanā lielā mērā vainojamas biežās „spēles noteikumu” izmaiņas attiecībā uz laboratorijas un radioloģiskiem izmeklējumiem un kompensējamiem medikamentiem. Tiesa, tas vairāk attiecināms uz Gunta Belēviča vadības pusotriem gadiem, kad katru dienu pamostoties ar nepacietību gaidījām pretrunīgus jaunumus kapitācijas sistēmā vai laboratorijas izmeklējumu nosūtījumu kārtībā. Arī Veselības ministrijas sadarbības maiņas ar pašvaldībām nav nekas jauns. Pašlaik Rīgā (arī Pierīgā) ģimenes ārstam ir neiespējami izveidot pašam savu ārsta praksi, jo neiedomājami dārga būtu tāda dzīvokļa īre (pirmais stāvs, vismaz trīs istabas, pacēlājs un tualete cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, sterilitāte, elektrodrošība, automašīnu stāvvieta utt.), kas ļautu iekārtot normālu ārsta praksi. Tādēļ Rīgā visi ģimenes ārsti koncentrējas Rīgas 1. slimnīcā vai bijušajās poliklīnikās. Daudzas lauku pašvaldības ļoti rūpējas par saviem ģimenes ārstiem, samazina nekustamā īpašuma nodokļus, iekārto prakses, apmaksā profilaktisko darbu. Atšķirība pašvaldību attieksmē pret primāro aprūpi ir diametrāli pretēja, un katra kustība šajā jomā allaž nesusi neparedzamus rezultātus.  

Sauksim lietas citādi – mums daudzus pēdējos gadus ir nevis Veselības ministrija, bet zāļu ministrija. Mūsu ministrus ieceļ un vada farmācijas stingrā roka. Galvenās tēmas ir kā nodrošināt lielus valsts iepirkumus, palielināt kompensējamos medikamentus vienai vai otrai slimību grupai. Šodien ir hepatīta diena. Viena C hepatīta slimnieka ārstēšanas kurss valstij maksā tikpat, cik 3 mēnešus ģimenes ārsta prakse, kurā strādā ārsts, ārsta palīgs un māsa, kas katru dienu pieņem trīsdesmit slimniekus, un, runājot Daiņa Lemešonoka vārdiem, „ārstu pieņemšanas stundu grafiks ir aizpildīts nedēļām uz priekšu, viņu uzgaidāmās telpas akūtajās stundās ir pārpildītas”. 

Un tagad – vēlreiz par ģimenes ārstu streiku

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas streika prasības sākumā bija vienkāršas un saprotamas – finansiālas, organizatoriskas un e-veselības nesakārtotības likvidēšana. Bija ļoti laba saruna ar Māri Kučinski, kurš gandrīz visām prasībām piekrita un būtu piekritis pilnīgi visām, ja ne komunikācijas problēmas – streika komiteja nebija saņēmusi pareizu uzaicinājumu, pirmajā tikšanās reizē pie premjera bija sanākuši virkne ietekmīgu ģimenes ārstu, bet ne paši atbildīgākie streika komitejas locekļi. Pirmā saruna nesanāca, abas puses lēnām „uzvilkās” par sīkumiem, par formu, bet pēc tam asumus pārmeta uz saturu. Un lielā mērā tā bija ministres vienpersoniska vēlme kaut ko arī no ģimenes ārstiem paprasīt, kaut vai bezjēdzīgo birokratizēto kvalitātes sistēmu ar turpat skapi jaunu žurnālu.

Saeima un valdība jau divdesmit gadus sola un sola. Solījumiem bez valdības dokumenta streika komiteja piekrist nevar. Līdz šim vienīgā reālā kustība veselības finansējumā bijusi finansējuma samazināšana par 20% krīzes laikā 2008. gadā. Tieši ģimenes ārsti bija vienīgie, kam finansējums tika dramatiski samazināts, bet vēl līdz šai dienai nav atdots.

Man nezināma iemesla dēļ ģimenes ārstu dienestu neatbalstīja (no malas raugoties, izskatījās, ka ienīda) gan iepriekšējie ministri Ingrīda Circene un Guntis Belēvičs, gan Andas Čakšas politikas vadītāja Alīda Vāne pēdējos mēnešos, kad ministre Anda Čakša saprotamu iemeslu dēļ visās kaujās iesaistīties nespēja un visu informācijas apjomu arī apstrādāt nespēja. Šobrīd ģimenes ārsti netic solījumiem un tukšiem parakstāmiem sadarbības līgumiņiem, bet valdība – streika pārtraukšanai. 

Neatrisinātā ģimenes ārstu prasība ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt Veselības ministrija piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu (vēlāk ministrija piekrita nedaudz palielināt kapitācijas naudu ar tik daudziem nosacījumiem, ka citādi kā par kara pieteikumu ministrijas rīcību nosaukt nevarēja). Ģimenes ārsti no pacientiem iekasē 1 eiro 42 eirocentus un par to aizpilda trīs dažādus finanšu dokumentus. Valsts par katru pacientu ģimenes ārsta praksei gadā samaksā kapitācijas naudu 10,25 eiro neatkarīgi no tā, cik reižu pacients pie ārsta ierodas.

Pieņemot, ka šis pacients ierodas pie ārsta trīs reizes gadā, ģimenes ārsta prakse par šo vizīti saņem 3,42 eiro no valsts un 1,42 eiro no pacienta, kopā 4,84 eiro. Šī nauda netiek ģimenes ārstam, lielākā daļa aiziet telpu īrei, elektrībai, sterilitātei un neatliekamās palīdzības medikamentiem, aparatūras remontam, ārsta palīga un māsas algai, datorspeciālista palīdzībai, atkal un atkal mēģinot pieslēgties pie bezjēdzīgās e-veselības.

Man politiķi un žurnālisti atkal un atkal uzdod jautājumu – cik tad īsti ģimenes ārsti saņem. Izmantojot VID un CSP datus, ārstu biedrībā tika izrēķināts, ka ģimenes ārsts vidēji saņem 820 eiro. Ģimenes ārsta algu lielākoties nosaka pierakstīto pacientu skaits, jo vairāk pacientu, jo alga lielāka. Kolēģiem Ziemeļaustrumvidzemē un Latgalē, kam tikai 600 pacientu, pēc nodokļu nomaksas „uz rokas” labākajā gadījumā paliek 350 eiro mēnesī.

Par naudu, ko NVD maksā par šiem pacientiem, ārsts nevar apmaksāt telpas, elektrību, sterilitāti un neatliekamās palīdzības medikamentus, kur nu vēl ārsta palīga un māsas algu. Ja ārsts šādā vietā vispār algu nesaņem, viņš tur arī nepaliks, bet lauku iedzīvotājiem tādā gadījumā allaž nāksies meklēt tuvāko palīdzību četrdesmit kilometrus attālajā pilsētā. Es pieļauju, ka Ārstu biedrības aprēķins nav pilnīgi precīzs (+/- 20%), bet ministrijas rīcībā vispār nav aprēķinu.

Kapitācijas naudas palielināšana par 30% valdībai gadā izmaksātu aptuveni 5 miljonus eiro (salīdzināsim – deputāti pērn, budžetu pieņemot, savām prioritātēm sadalīja 28 miljonus). Vislielākais vaininieks ģimenes ārstu prestiža graušanā ir Veselības ministrija ar tās satelītiem Nacionālo veselības dienestu un Veselības inspekciju, kas līdz neprātam birokratizējusi ģimenes ārstu darbu, liekot aizpildīt aptuveni 90 dažādus žurnālus, formulārus, veidlapas utt., šo papīru aizpildīšanai ārstam jātērē vairāk nekā pacientam atvēlētās 15 minūtes. Veselības inspekcija traucas no viena ģimenes ārsta pie otra, tērē viņa darba dienas un nepārtraukti soda (nezināma iemesla dēļ visa inspekcija tieši šobrīd kontrolē gandrīz tikai streikojošos ārstus) – un nevienu neinteresē pacients, bet tikai papīrs. 

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas – ģimenes ārstus pret speciālistiem, īpaši universitāšu slimnīcu speciālistiem un neatliekamās palīdzības speciālistiem, kuriem nu „slikto ģimenes ārstu dēļ” būšot vairāk darba, mazāk naudas utt. Ja šādu politiku veidotu Finanšu ministrija, tas būtu saprotams, bet nozares ministrijas „iestāšanās pozā” ir nesaprotama un liecina tikai un vienīgi par neprofesionalitāti. Veselības ministrijas pozīcija ir dalīt neiedotu papildus naudu – ja arī valdība izdalīs papildu naudu mediķu algām, tad ministrija celšot visiem proporcionāli – tiem, kas saņem daudz, un tiem, kas saņem maz.

Problēmas veselības aprūpē ir ne tikai primārajā aprūpē, problēmas ir neatliekamajā palīdzībā, dzemdību nodaļās, uzņemšanas nodaļās un operāciju zālēs. Galvenā problēma – māsu nav un nebūs, jo par nepilniem četrsimt eiro uz rokas māsa nevar ne pati paēst, ne bērnus izskolot. Trūkst vecmāšu un ārstu palīgu. Valsts institūcijas veselības aprūpē „izmirst” personāla trūkuma dēļ. Ģimenes ārsti šoreiz ir uzņēmušies cīņu par visu Latvijas pacientu un mediķu tiesībām un iespējām. Visiem pārējiem – tiem, kas nestreiko vai nemaz nedrīkst streikot, būtu jābūt pateicīgiem ģimenes ārstiem par uzdrīkstēšanos.

Patiesībā ģimenes ārstiem algas pacelt klasiskā veidā nemaz nav iespējams.

Pašreizējos dokumentos pieaugums primārai aprūpei bija paredzēts pārlieku mazs, vismaz es tā to sapratu, lasot ministrijas sagatavotos dokumentus. Sagadīšanās pēc visi ārsti, kas lasījuši šos dokumentus, sapratuši līdzīgi man, nevis tā, kā skaidro vai tulko ministrija – „debesmanna ar pienu un vēl medus upe“. Ļoti svarīgi būtu šajos dokumentos izlasīt par nopietnu koeficientu ģimenes ārstiem attālos lauku rajonos ar mazu iedzīvotāju blīvumu, bet nekā tāda tur nav.

Atgriezīšos pie ministrijas paustā, ka ģimenes ārsts tikai izraksta darba nespējas lapu, recepti un nosūtījumu. Izdzirdot šādu viedokli, sarūgtināts jūtas ģimenes ārsts, kas ir mācījies visu mūžu, katru dienu braucis mājas vizītēs, pieņēmis visus pacientus, saņēmis necilvēcīgi mazu algu, katru nedēļu aizpildījis aptuveni 90 murgainu birokrātijas izdomātu veidlapu, žurnālu, talonu vai apkārtrakstu. Es pazīstu izcilus ģimenes ārstus ar holistisku pieeju pacientiem, kas tiešām lieliski pārvalda mūsdienīgu diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitāciju un profilaksi. 

Pārfrazējot Vinstona Čērčila domugraudu par demokrātiju, par ģimenes medicīnu es varētu teikt šādi: „Kā man nepatīk ģimenes medicīna, bet nekas labāks par to pasaulē nav izdomāts.”

Izlasot dokumentu blāķi, kas nosaukts par veselības reformu, acīs duras dokumentu sastādītāju neieinteresētā attieksme pret primāro aprūpi. Toties tur ir pateikts, ka ģimenes ārstiem nāksies apvienoties koppraksēs, dežurēt, ārstēt neatliekamos stāvokļus un darīt visādas citas lietas. Ministrijas ierēdņi viegli paģērējuši ģimenes ārstiem apvienoties, nemēģinot iedziļināties jautājumā, ka Somijā, no kuras ideja aizgūta, finansējums laukos uz vienu pacientu ir turpat 8 reizes lielāks.

Latvijā liela daļa ģimenes ārstu nonākuši zināmā verdzībā farmācijas biznesa īpašumā esošās poliklīnikās vai aptiekās, jo vienkārši citur viņi izīrēt telpas nespēj. Mani neatstāj sajūta, ka visa lielā jezga ap ģimenes ārstu „koppraksēm” veselības reformā ir saistīta tikai un vienīgi ar atsevišķu ģimenes ārstu nevēlēšanos padoties Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienības diktātam Alīdas Vānes viedā vadībā.

Kas notiks tad, ja valdība neko nedarīs, turpinās „stāvēt pozā”, bet ģimenes ārstu streiku pārtraukt neizdosies?

Atbilde ir vienkārša – būs maksas medicīna primārajā aprūpē. Liela daļa ģimenes ārstu uzzinās, ka iespējams arī modelis, ka pacients maksā 10 eiro par vizīti, bet mazāk svarīgas apskates un manipulācijas var veikt ārsta palīgs un māsa par valsts apmaksāto kapitāciju. Ģimenes ārstes labi zina, cik par vizīti prasa, teiksim, friziere (par 10 eiro var izveidot frizūru man līdzīgai matu segai).

 Turklāt ģimenes ārsts labi saprot, kāpēc ambulatorie speciālisti tādās kompānijās kā VCA, VC4, ARS, MFD un citās nestreiko, – viņi saņem atbilstošu atalgojumu no cenrādī norādītās un pacienta samaksātās naudas. Kā zināms, liela daļa pacientu, aci nemirkšķinot, pašlaik, streika laikā, ārstam maksā šos 10 eiro. Ārstam paliek ilgāks laiks pacientu aprūpei, anamnēzes noskaidrošanai un apskatei, sarunai ar pacientu. Man pazīstamās kolēģes labi zina savus maksātnespējīgos pacientus un tos pieņem bez maksas.

Streika dēļ noteikti pazaudēsim daļu ģimenes ārstu, kas pāries strādāt privātajā sektorā. Ja streiks ievilksies, Latvijā maksas medicīna pilnībā ienāks arī primārajā aprūpē, mēs vairāk izskatīsimies pēc Vidusāfrikas, nevis Eiropas valsts.

Un vēl – es tomēr ticu nodokļu reformas pozitīvajam pienesumam veselības budžetam.

* Latvijas Ārstu biedrības prezidents

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politkorektuma terors: „Facebook” cenzoru izdzēstais viedoklis

FotoPēdējo dienu jandāliņš sakarā ar manis publiskotajiem Jaunā Rīgas teātra uzvedības noteikumiem ir radījis kaudzi interpretāciju šim tekstam. Daudzi prasa, lai es tos komentētu un paskaidrotu sīkāk. Te būs:
Lasīt visu...

12

Politkorektums, jeb kur palicis mans "revolveris"?

FotoVisticamāk, to izgudroja mūsu senči laikos, kad visi vēl dzīvojām ciltīs. Ar vienu mērķi - lai mēs viens otru nenogalinātu tikai tāpēc, ka neprotam savaldīt savu muti un/vai savas emocijas. Ziedu laikus politkorektums (jeb, vienkārši sakot, labas manieres) piedzīvoja mežonīgajos Rietumos, kur katram pie sāniem bija revolveris, ar kuru aizstāvēt savu pašcieņu, tiesības un citas būtiskas vērtības. No kurienes radusies pārspīlētā amerikāņu pieklājība, viss šis "labdien, ser; ko vēlaties, ser; vai viss kārtībā, ser?" un smaids līdz ausīm? Varbūt liela daļa atbildes ir tajā, ka par nevērību, nemaz nerunājot par tīšu rupjību, pret nepazīstamu džentlmeni varēja mierīgi dabūt lodi starp acīm?
Lasīt visu...

12

Bet Levits lai paliek savā vietā

FotoMan gluži tāpat kā lielai daļai cilvēku negribas par to domāt katru dienu. Tik vien, kā pusdienlaikā palūkoties internetā – cik aplipināto bijis iepriekšējā dienā. Un vēl tas neizrunājamais vārds “kumulatīvais”, proti, procentuālais saslimstības rādītājs.
Lasīt visu...

21

Par bargākiem sodiem par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem

FotoŠorīt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē kā 1.darba kārtības jautājums tiks skatīts kolektīvais iesniegums “Bargāki sodi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem”.
Lasīt visu...

21

Cirks un izsmiekls par iedzīvotājiem Garkalnes domē

FotoGarkalnes novada domē notiekošās darbības ir uztveramas kā smiešanās par iedzīvotājiem, Valsts kontroli un VARAM jeb citiem vārdiem – notiekošais ir politisks cirks.
Lasīt visu...

21

Zāļu valsts aģentūras skaidrojums – atbilde uz „Re:Baltica” vienpusēju rakstu

FotoZāļu valsts aģentūra (ZVA) vērš uzmanību, ka Re:Baltica 2. martā publicētā rakstā žurnāliste Sanita Jemberga iekļāvusi vienpusēju viedokli, nav ņēmusi vērā ZVA sniegto informāciju un rakstā atspoguļo tikai šodien zināmo un pēc reģistrācijas pieejamo informāciju, nevis ņem vērā tobrīd, pērnā gada novembrī, pieejamo informāciju par Pfizer vakcīnu. Tādēļ Zāļu valsts aģentūra publicē atbildi uz minētajā Re:Baltica rakstā pausto.
Lasīt visu...

21

Vecie blēži „likuma un kārtības” sardzē

FotoGrūti pateikt, kas darījās Mandžūrijas kandidāta Alda Gobzema galvā, kad tika izdomāts viņa jaunās partijas nosaukums „Likums un kārtība”. No vienas puses varbūt Aldis ir amerikāņu seriāla „Law and Order” kvēls cienītājs, no otras varbūt viņa sirdij ir tuva Polijā valdošā partija „Likums un taisnība”. Tāpat iespējams, ka par iedvesmu kalpojis gan seriāls, gan partija. Taču, manuprāt, jaunās partijas nosaukuma izvēle patiesībā ir pamatojama ar to, ka Aldis ir vienkārši nolēmis mūs visus pamatīgi „iztroļļot”, jo partijas „Likums un kārtība” valdē ir savācis personas, kurām ar iepriekšminētajām vērtībām nav ne mazākā sakara.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Karīna Sprūde ir nevis parasts mirstīgais, bet mans cilvēks

Visi ir izņēmušies, un tagad klausieties. Es vienmēr runāju to, ko domāju. To Jūs zināt. Es nebaidos...

Foto

Ģirģen, sāc strādāt, nevis tēlo tautas ministru ar pielīšanu un izlikšanos par aizstāvi un glābēju

Vakar vakarā ziņās stāsta, ka policija uzrēķinājusi sodos ap miljonu, čakarējot...

Foto

Vakcinācija nav risinājums Latvijai

Es kā opozīcijas deputāts neizprotu konsekvences trūkumu valdības lēmumos. Es uzskatu, ka ir jāstiprina veselības aprūpes kapacitāte, nevis jābaida ar viļņiem. Veselības...

Foto

„Kancelēšanas” kultūra luterāņu baznīcā attiecībā uz sievietēm ir dominējusi kopš 1993. gada

This you? (Uzreiz atvainojos par to, ka ne pārāk diplomātiski...) Redzēju, ka raksts ir...

Foto

Jaunā Rīgas teātra septiņi ētiskie uzvedības noteikumi darbniekiem un skatītājiem

1. Mūsu teātrī ir atļauta runas brīvība bez jebkādiem ierobežojumiem....

Foto

Nevajag sagaidīt, ka tu pusmūža vecumā aiznesīsi ar lepnumu savu naktspodiņa saturu pie sabiedrības un visi tev glāstīs galviņu

1) Vārda brīvība nenozīmē to, ka tevi...

Foto

Kā likvidēt "Facebook" monopolu?

Notikumi ASV un Facebook uzsāktā cenzūras politika ir aktualizējusi jautājumu par Facebook globālo monopolstāvokli un nepieciešamību to likvidēt. Tagad tas kļūst ne tikai par daudzu cilvēku...

Foto

Kāpēc mērāmies ar kvadrātmetriem?

Es kā ticīgs cilvēks ticu, ka politiķus tomēr vada arī rūpes par mazo cilvēku, ne tikai uzbudinājums no varaskāres....

Foto

Nu varam laimē diet, Krievijai mute ciet

Nesen Latvijā tika pārtraukta vairāku populāru Krievijas telekanālu retranslācija. Redzamākajiem Dievzemē dzīvojošo krievu tiesību aizstāvjiem, kas aizvēlēti uz Briseli,...

Foto

Par ārpolitikas skabargām citu acīs

Kamdēļ es neesmu pārāk labās domās par Putina Krieviju un pašu Putinu? Iemesli, protams, ir vairāki bet, viens no tiem –...

Foto

Jau tiek gatavota lielā „fendere”

Es palasīju Lembergam konfiscējamās mantas sarakstu. Abstrahējoties no fakta, ka viņu soda par kriminālu nodarījumu, kuru viņš pats savas ietiepības dēļ...

Foto

Elīnas Didrihsones tests

Jau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot. Varbūt Džīnu Karano? Leģendārā MMA cīkstone...

Foto

Basketbola savienību vada prezidents, kurš, vēl esot valsts prezidents, uzmanību pievērsa ar pārpratumiem, nevis runu saturu

Sestdien nezaudēja tikai viena komanda, zaudēja viena basketbola paaudze un viss...

Foto

Fermas rullē

Uzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu...

Foto

Mārcis Jencītis uzsāk krusta karu pret kritisko domāšanu un „totalitāro” Latviju

Kādu laiku atpakaļ jau tika runāts par izbijušo heroīna atkarīgo un cietumnieku, draudzes „Kristus pasaulei” līderi...

Foto

Runa Davosas e-forumā par tradicionālās pasaules kārtību

Vispirms, dāmas un kungi, es gribētu jūs visus pasveicināt šeit Starptautiskajā Ekonomikas Forumā. Un sākt es gribētu ar to,...

Foto

Azerbaidžāna – Baltijas valstu "aizmirstā" māsa

Latvijas starptautisko "de iure" atzīšanu – tās simtgade nosvinējās klaji formāli – mums tomēr vajadzētu vērtēt ar lielāku pietāti. Diemžēl...

Foto

Kāda ir atšķirība starp viltus rakstiem Baltkrievijā un viltus rakstiem Latvijā?

Dažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa...

Foto

Visas nācijas pastāvēšanas vārdā ģimene nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem...

Foto

Mafija

Atskrien raiba žagatiņa, / Div' pelēki vanadziņi. / Vai, māmiņ, nepazini / Viltiniekus staigājam: / Viltus pieši kājiņā, / Viltus zaļi zobentiņi....

Foto

Kaut kādi "kara veterāni", ko bez rindas špricēšot, un vienkārši "vajadzīgi cilvēki", kas dabūšot vakcīnu pirmie...

It kā jau 30 gadus esam projām PSRS, tomēr tā...

Foto

Ja Krievijā var, kāpēc nevaram arī mēs?

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt...

Foto

Godātais Levita kungs, palīdziet

Levita kungs! Vēršos pie Jums pēc izpratnes un palīdzības. Mana nozare, kurā es darbojos jau 14 gadus, ir skaistumkopšana. Man pieder Latvijā...

Foto

Ceru, ka tā nav, bet dīvainas domas nāk prātā

Kā apzinīgs pilsonis, kas visu mūžu saskāries ar dažādām vakcīnām un potēm, kuras neko sliktu nav nodarījušas,...

Foto

Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam, tāpēc lēmumus par „VIP vakcīnām” mēs noslepenojām

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības...

Foto

Vai tā ir oficiālā viedokļa apkalpošana pandēmijā?

Žurnāla “Patiesā dzīve” 2021. gada 2. numurā publicēts raksts "Pandēmiskās dusmas", autore – Inguna Mukāne. Daļa raksta ir autores...

Foto

Ušakovs un Ameriks par Navaļnija spriedumu

Nesen Nils Ušakovs un Andris Ameriks savās Facebook lapās publicēja savus viedokļus par spriedumu, kuru Zamoskvoreckas tiesa nolasīja Aleksejam Navaļnijam....

Foto

Alkatība ir bīstama

Apbrīnojami, cik straujos tempos cilvēki pazaudē gan intuīciju, gan piesardzību, ja ilgstoši dzīvojuši itin piesmakušajā Rietumu aurā, kur zinātne ir Dievs, visatļautība vienlīdzināta...

Foto

Ministru kabineta spēju spogulis Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Lasītāju vērtējumam: tikai un vienīgi vienas dienas virsraksti medijos Latvijā, kas atspoguļo Ministru kabineta darba rezultātus koronavīrusa pandēmijas un...

Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien,...

Foto

Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā...

Foto

Sāk šķist, ka patiesībā Andis Kudors ir patoloģisks melis

2021. gada 5. februārī Andis Kudors nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtrauc politisko darbību, pamet Jauno konservatīvo partiju...

Foto

Izvārītā varde vai varoņstāsts?

Šķiet, būs grūti atrast cilvēku, kurš nekad nav dzirdējis hrestomātisko piemēru par vardes vārīšanu. Ja nu kāds, tomēr, nav – īsi izstāstīšu...

Foto

Kariņa kungs, nav labi

Kariņa k-gs, man ir tik viens jautājums, - vai Jūs kaut reiz esat izdzīvojis un uzturējis ģimeni par 120 eiro, par 300...

Foto

Kam policijai pietiek resursu un kam ne?

Šajā nedēļā tepat Rīgā tika brutāli aplaupīta kārtējā privātmāja. Mājai bija kameras un signalizācija. Tika aizdzītas automašīnas un iznesta...

Foto

Likums un mīlestība

Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā, jo...