Iesaki rakstu: 
Var šķist, ka šis skaļais virsraksts skan pārāk ironiski, lai raksturotu Veselības ministrijas (VM) pozīciju Tabakas aprites likuma apspriešanas kontekstā. Izrādās – nē! Jo intensīvāka kļūst diskusija par smēķēšanas ierobežošanu un tās apkarošanu, jo absurdākas lietas pauž ministrijas amatpersonas.
Šā gada 19. janvārī interneta kanāla Delfi notikušajā TV diskusijā VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane, atbildot uz Toma Lūša uzdoto jautājumu – kāpēc mēs nevaram aizliegt cigaretes, tiešā tekstā atbild: – tas nav iespējams, jo Latvijā ir senas smēķēšanas tradīcijas… plašas…!
(Video: https://twitter.com/LusisToms/status/1616350871478050816?cxt=HHwWgIC97bijt-4sAAAA)
Redzam, ka VM, kurai ar savām darbībām būtu jācīnās par sabiedrības veselību, nostājusies smēķēšanas tradīciju sardzē. Kur nu vēl trakāk! Jo īpaši satraucoši tas skan laikā, kad tabakas cigarešu patēriņš Latvijā šā gada 11 mēnešos pret pagājušā gada 11 mēnešiem ir pieaudzis par 2%, kā to varējām lasīt šā gada 20. janvārī LETA un laikrakstā “Diena”:
Arī pret 2020. gadu cigarešu patēriņš ir audzis. Lai arī par nieka 0,04%, taču tā ir tendence pieaugt. Savukārt VM uzstādītajos mērķos par smēķētāju skaita samazināšanu turpmākajiem gadiem (Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam) – no 26,2% 2018. gadā uz 24,7% 2027. gadā – redzams izcili niecīgs plānotais smēķētāju samazinājums, par nieka 1,5%! Ne velti esam pirmajās vietās negatīvā ziņā dažādu ar smēķēšanu saistītu slimību izraisīto nāves gadījumu statistikā. Kā gan mums tur nebūt, ja smēķēšanas tradīcijas aizstāv un pieskata pati VM.
Pēc statistikas datiem, kurus VM nosūtījusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, Latvijā smēķētāju skaits ir 25% no kopējā iedzīvotāju skaita, savukārt no šiem 25% absolūti lielākā daļa jeb 72% ikdienā smēķē tabaku saturošās cigaretes, savukārt 28% lieto kādu no alternatīvajiem produktiem (e-cigaretes, nikotīna spilventiņi, uc).
Šajā pat vēstulē Saeimai, VM norādījusi, ka absolūti lielākā daļa smēķētāju (82 %) sāk smēķēt, pamēģinot klasiskās cigaretes. Šķiet, VM būtu jāizvērš plašs darba lauks un jāuzsāk liela cīņa, lai tiktu ar šo sērgu galā. Taču nekā. Tā vietā tiek aktīvi diskutēts par to, kā ierobežot alternatīvos produktus, par kuriem jau ir pieejams liels skaits pētījumu. Tie pierāda, ka alternatīvie izstrādājumi ir mazāk kaitīgi veselībai, salīdzinot ar klasiskajām cigaretēm, un tie, izrādās, lieliski palīdz atmest smēķēt klasiskās cigaretes.
Vēl tālāk ir gājusi Lielbritānija, kas e-cigaretes atzīst kā pamatotu līdzekli smēķēšanas atmešanai. Lielbritānijas Zāļu un veselības aprūpes produktu regulācijas aģentūra (Medicines and Healthcare products Regulatory Agency – MHRA) jau 2021. gada 29. oktobrī paziņoja, ka uzsāks elektronisko cigarešu licencēšanu. Visiem MHRA iesniegtajiem elektronisko cigarešu produktiem tiks piemērota tāda pati apstiprināšanas procedūra kā citiem recepšu medikamentiem.
Aģentūras izpilddirektors Dr. June Raid teica: “Lai arī e-cigaretes satur nikotīnu un nav bez riska, tomēr ir pārliecinoši pierādījumi, ka e-cigaretes ir mazāk kaitīgas veselībai nekā cigarešu smēķēšana. E-cigaretes var būt labs palīgs cilvēkiem smēķēšanas atmešanas procesā”. https://www.db.lv/zinas/lielbritanija-plano-licencet-ecigaretes-un-arsti-tas-izrakstis-smekesanas-atmesanai-505116
Taču šādus argumentus par labu e-cigaretēm un alternatīvajiem produktiem VM un arī daudzi Latvijas ārsti negrib pat dzirdēt. Gluži pretēji – VM pārstāve Sanita Lazdiņa Sociālo un darba lietu komisijā saka: “Ir pētījumi, kas tiešām ir pierādījuši, ka aromatizēti tabakas un nikotīnu saturoši izstrādājumi piesaista jauniešu interesi pamēģināt vai uzsākt šādu produktu lietošanu. Lielākoties šie te aromatizētāji tiek pievienoti šiem produktiem, lai nomāktu šo izstrādājumu nepatīkamo garšu un smaržu. Arī vairākos Pasaules Veselības organizācijas izstrādātos pētījumos un ziņojumos kā arī Eiropas Komisijas ziņojumos ir minēts, ka tieši elektroniskajās cigaretēs pievienotajiem aromatizētājiem ir galvenā loma, kas veicina, ka šos produktus izvēlas gados jauni patērētāji”.
To, vai VM pārstāve melo apzināti vai vienkārši sargā klasisko cigarešu smēķēšanas tradīcijas, nav zināms, bet ir skaidri zināms fakts, ka e-cigaretes nesatur tabaku, līdz ar ko nav arī tabakas garšas, kura būtu jānomāc, savukārt nikotīnam nav ne smaržas, ne garšas.
Jo īpaši VM pārstāve vēlas uzsvērt pretējo Lielbritānijas veselības nozares regulatora pieņemtajam lēmumam, kas balstīts Lielbritānijas un ASV veiktos zinātniskos pētījumos, sakot: ’’Un nedaudz arī par smēķēšanas atmešanu – mēs nevaram piekrist šim viedoklim, ka šis produkts būtu piemērots smēķēšanas atmešanai. Kā norāda Pasaules Veselības Organizācija, šobrīd nav uzskatāmi pietiekoši pierādījumi, lai izdarītu viennozīmīgus secinājumus par to, ka ecigarešu piemērotība ir šai te smēķēšanas atmešanai, nav arī pietiekami zinātnisku pētījumu, kas pierādītu, ka ecigarešu smēķēšana būtu efektīvāka kā pierādījumos balstīta smēķēšanas atmešanas ārstēšana.”
Acīmredzot, VM pārstāvei nav bijis laika iepazīties ar Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Ofisa veiktajā pētījumā minēto: “Ir pārliecinoši pierādījumi, ka, pilnībā aizstājot smēķējamo tabaku ar nikotīnu saturošajām un beznikotīna e-cigarešu ierīcēm, tiek samazināta lietotāju pakļautība daudzām kancerogēnām un kaitīgām vielām, kas atrodas tradicionālajās tabaku saturošajās cigaretēs.”
Sīkāk ar S. Lazdiņas teikto iespējams iepazīties šeit:
Vēl interesantāk ir ar ārstu Alvilu Kramu, kurš katrā diskusijā par smēķēšanu piesauc bērnu dvēseles (kas gan var būt ciniskāk kā piesaukt argumentu – bērni). Šobrīd viņš iezīmējies kā galvenais karognesējs cīņā ar smēķēšanas alternatīvajiem produktiem. Reiz viņš pats teicis šādus vārdus: ”No vienas puses, tās (e-cigaretes) satur atkarību izraisošu vielu – nikotīnu (ar attiecīgu šāda biznesa veida novērtējumu), no otras puses, lietojot e-cigaretes, nenotiek degšanas process un no toksisko, kancerogēno vielu aspekta to lietošana ir daudzkārt nekaitīgāka nekā, piemēram, cigarešu smēķēšana. Vēl vairāk to var attiecināt uz ietekmi uz apkārtējiem. Ja kāds no maniem pacientiem nu nekādi nevar atmest smēķēšanu, tad iesaku pāriet uz e-cigaretēm.”
Publikācija pieejama: https://arsts.lv/jaunumi/velreiz-par-tabakas-smekesanu.
Izlasot šo pirms 6 gadiem pausto atziņu, jājautā - kas ir mainījies pa šo laiku? E-cigaretēs joprojām nenotiek degšanas process, līdz ar ko šajā ziņā (kancerogēno un toksisko vielu izdalīšanās un uzņemšana) e-cigaretes vēl aizvien ir daudzkārt nekaitīgākas. Ja tās tika ieteiktas kā līdzeklis smēķēšanas atmešanai, tad kāpēc tagad pilngadīgiem cilvēkiem, kas grib tikt galā ar tabaku saturošo cigarešu smēķēšanas sērgu, būtu jāliedz iespēja lietot šo alternatīvu ar tādu garšu kā pats lietotājs grib? Kāpēc iet pretēju virzienu tam, ko nolēmuši darīt ārsti un valdības Lielbritānijā vai Jaunzēlandē?
Kāda interese ir pamatā šai daktera Krama krasajai viedokļa maiņai - patiesas rūpes par bērniem vai kas cits, parādīs laiks. Taču, ja ir vēlme rūpēties par bērnu veselību, par to, lai šis pieaugušajiem domātais produkts nenonāk viņu rokās, būtu jāveic citi pasākumi, nevis faktiski jāaizliedz alternatīvie produkti, atstājot iespēju arī turpmāk iegādāties tabaku saturošas cigaretes.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
