Veselības ministrija: pacienta nosišana slimnīcā nav fakts, kas liecina par pārkāpumiem
PIETIEK19.06.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ingrīdas Circenes vadītā Veselības ministrija nesaskata ne savu vainu, ne atbildību, ne kādas ētiska rakstura problēmas tajā, ka pāris mēnešus pēc kāda pacienta nogalināšanas Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā šīs medicīnas iestādes vadība saņēmusi ministrijas Atzinības rakstus. Ne pacienta nosišana, ne nogalinātā meitas vēstule ar detalizētu notikušā un situācijas slimnīcā aprakstu Circenei neesot uzskatāma par "faktiem, kas apliecinātu pārkāpumus slimnīcā vai mestu ēnu uz apbalvoto slimnīcas darbinieku darbu".
Pietiek jau informēja, ka šā gada sākumā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes kriminālpolicijas nodaļa ir sākusi kriminālprocesu par kāda slimnieka piekaušanu līdz nāvei Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Slimnīcas pacientu Viktoru O. piekāvis cits pacients, un kautiņa rezultātā Viktoram O. - vīram jau gados - pārdurtas abas plaušas, taču pienācīga medicīniskā palīdzība nav sniegta, un Jēkabpils slimnīcā viņš nogādāts tikai nākamajā dienā. Tur viņš nedēļu vēlāk arī nomiris.
Tikmēr pāris mēnešus pēc šīs traģēdijas, 2. maijā veselības ministre Ingrīda vairākiem desmitiem veselības aprūpes iestāžu darbinieku pasniegusi ministrijas atzinības rakstus, un apbalvoto vidū bijusi arī šīs pašas - Aknīstes psihoneiroloģiskās slimnīcas personāla vadītāja Ilze Zīberga, kas atzinības rakstu saņēmusi "par izcili godprātīgu darbu un pašatdevi slimnīcas attīstībā". Savukārt Aknīstes psihoneiroloģiskās slimnīcas izpilddirektors Pēteris Malnačs atzinības rakstu no Circenes rokām saņēmis "par izcili godprātīgu darbu un pašatdevi slimnīcas attīstībā un Latvijas psihiatrijas nozares pilnveidošanā".
Sākotnēji Veselības ministrija Pietiek apgalvoja, ka neko par notikušo vispār nezinot. "Veselības ministrijas un Apbalvošanas padomes rīcībā nav faktu, kas liecinātu par iespējamiem pārkāpumiem slimnīcā Jūsu minētās informācijas sakarā," Pietiek paziņoja ministrijas preses pārstāvis.
Taču patiesībā jau martā Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītāja vietniece Gundega Bruņeniece, saņemot bojāgājušā meitas iesniegumu, to bija pārsūtījusi Veselības ministrijai. Vēl vairāk, Bruņeniece telefoniski sazinājusies ar Veselības ministriju par šo tēmu. Savukārt šajā iesniegumā bija skaidri norādīts uz apstākļiem Aknīstes slimnīcā vispār un arī konkrēti saistībā ar notikušo noziegumu:
"Pirmkārt, mans tēvs tika piekauts dienas laikā, viņam bija salauztas ribas abās pusēs, caurdurtas plaušas un viņam bija grūti elpot un viņš sauca pēc palīdzības (to viņš liecināja policijā divas dienas pirms savas nāves, būdams pie skaidras apziņas), bet ātro palīdzību, kas viņu nogādāja Jēkabpils slimnīcā, personāls izsauca tikai ap 12 naktī, pirms tam ļaujot viņam mocīties savā palātā bez palīdzības un aprūpes.
Otrkārt, kāpēc ir normāli, ka vienā psihiski slimu cilvēku slimnīcas nodaļā tiek turēti kopā dažāda tipa slimnieki – apzāļoti un nevarīgi kopā ar agresīviem, nenodrošinot agresīvu slimnieku turēšanu speciāla režīma nodaļās, kurās tiek rūpīgāk uzmanīta viņu uzvedība un rīcība?"
Nu Veselības ministrija nākusi klajā ar jaunu skaidrojumu, tagad atzīstot, ka informāciju par notikušo esot saņēmusi, taču tikai pēc Atzinības rakstu pasniegšanas, turklāt arī šī informācija neesot uzskatāma par faktiem, kas apliecinātu pārkāpumus slimnīcā. Šādus pārkāpumus, kā izriet no ministrijas skaidrojuma, varot apliecināt tikai policijas izmeklēšana.
Pilnībā šis jaunais skaidrojums ir šāds: "Veselības ministrija nav saņēmusi oficiālu iesniegumu no Tiesībsarga, kurā būtu informācija par iespējamiem pārkāpumiem pacientu aprūpē Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā.
13. maijā Veselības ministrija elektroniski saņēma no Tiesībsarga pārsūtīto R.Ozoliņas Tiesībsargam adresēto epasta vēstuli, kurā tiek lūgts sniegt konsultāciju par kārtību, kādā jāiesniedz iesniegums Tiesībsargam, saistībā ar notikumiem Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā, kādi dokumenti iesniedzami un vai tas būtu jādara, kamēr policija vēl nav pabeigusi lietas izmeklēšanu.
Atbildot uz Jūsu jautājumu, kā ministrija reaģēja uz šo informāciju, informējam, ka Tiesībsarga pārsūtītā epasta vēstule tika nodota Veselības ministrijas galvenajam speciālistam psihiatrijas jautājumos Jānim Buģinam.
Vēršam uzmanību, ka VM Atzinības rakstu pasniegšana notika 2. maijā (pusotru nedēļu pirms informācijas saņemšanas no Tiesībsarga). Arī šobrīd, kamēr policija turpina izmeklēšanu VM rīcībā nav faktu, kas apliecinātu pārkāpumus slimnīcā vai mestu ēnu uz apbalvoto slimnīcas darbinieku darbu, kas tiešā veidā nav saistīts ar pacientu ārstēšanu un aprūpi."
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
