Veselības ministrija izmisīgi meklē ieganstus likuma nepildīšanai par mediķu algām
Valdis Keris, LVSADA priekšsēdētājs21.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Cienītās deputātes un godātie deputāti! Šī gada 23. martā Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vērsās pie 13. Saeimas politisko partiju frakcijām ar lūgumu skaidrot sabiedrībai, kāpēc valdībai un Saeimai valsts veselības aprūpes stiprināšana nav prioritāte Covid-19 izraisītajā ārkārtējā situācijā. Atbildi neesam saņēmuši joprojām, tāpēc nākas uzrunāt jūs atkārtoti.
Lai sargātu Latvijas iedzīvotāju veselību un dzīvību, veselības aprūpes nozare pašaizliedzīgi ir sakopojusi visus spēkus. Taču šo spēku nav pietiekami daudz: Saeima nozarei ir piešķīrusi vienu no zemākajiem finansējumiem Eiropas Savienībā.
Vispārējās valdības galapatēriņa izdevumi veselības aprūpei (centrālās valdības un pašvaldību budžeta izdevumi, neskaitot citus avotus, piemēram, ārstniecības iestāžu ieņēmumus par maksas pakalpojumiem) Latvijā 2018. gadā bija tikai 2,9% no iekšzemes kopprodukta (vidēji Eiropas Savienībā - 6,4%, Lietuvā - 4,4% un Igaunija - 4,5%).
Neraugoties uz to, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskata veselības aprūpi par galveno valsts budžeta prioritāti. Neraugoties uz to, ka Eiropas Komisija, OECD un Pasaules Veselības organizācija iesaka Latvijai bez vilcināšanās būtiski palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei.
Veselības aprūpes kodolu veido darbinieki. Bez viņiem nedarbosies neviena tehnoloģija un nekāda koncepcija. Diemžēl vēl atlikušie Latvijas mediķi strādā ar pārslodzi un uz izdegšanas robežas. Gan Eiropas Komisija, gan Pasaules Banka darba roku trūkumu nozarē apstiprināja un kā cēloni nosauca nepelnīti zemo atalgojumu. Apstiprināja un brīdināja, ka mediķu trūkums būtiski apdraud veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti.
Tieši tāpēc Veselības aprūpes finansēšanas likumā 2018. gada 13. decembrī tika ierakstītas konkrētas garantijas par darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes nozarē 2019., 2020. un 2021. gadā. Garantijas par 2019. gadu tika pildītas. Taču attiecībā uz 2020. gadu vairākums no jums tās prettiesiski pārkāpa, jo: “Valstij nav naudas.” Neraugoties uz to, ka valsts budžeta izdevumi 2020. gadā tika plānoti pār 700 miljoniem euro lielāki nekā pērn. Mediķiem garantiju izpildei vajadzēja vien 120 miljonus... Tika piešķirta tikai puse.
Ārkārtējā situācijā apstiprinot valsts atbalstu nozarēm un uzņēmumiem, Saeima šī gada 20. martā pieņēma likumu, kas atļauj valdībai papildus tērēt divus miljardus euro. Šobrīd kopējais apstiprinātais atbalsts krīzes seku mazināšanai ir sasniedzis 3,2 miljardus euro. Eiropas Komisija pret to neiebilst. Taču mediķi likumiski garantēto darba samaksas pielikumu nav saņēmuši joprojām!
Tā vietā Veselības ministrija izmisīgi meklē ieganstus likuma nepildīšanai. Tieši tā ir vērtējams mēģinājums mākslīgi radīt jaunu darba samaksas kārtību veselības aprūpes nozarē. Diemžēl ministrijas sagatavotais ziņojums par jaunās kārtības izstrādāšanu satur tik daudz nepatiesību par esošās darba samaksas sistēmas trūkumiem un tik nopietnus riskus jaunās kārtības ieviešanas gadījumā, ka LVSADA nevar to atbalstīt. Nevar atbalstīt arī tāpēc, ka Veselības ministrijas izstrādājums atņemtu nozares darbiniekiem likumiski garantēto darba samaksas pieaugumu 2020. un 2021. gadā.
Gada laikā gan Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons, gan LVSADA ir aicinājusi Saeimu veikt grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam”, lai paaugstinātu veselības aprūpes nozarē darba samaksu atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likumam. Diemžēl līdz šim lielākā daļa no jums to ignorēja. Tagad Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu, ņemot vērā jūsu ignoratīvās attieksmes iespējamo neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 66. pantam.
Šādā situācijā, lai glābtu valsts veselības aprūpes sistēmu un stiprinātu Latvijas kā demokrātiskas, tiesiskas un sociāli atbildīgas valsts reputāciju, LVSADA aicina jūs steidzami rīkoties, lai atbilstoši valsts iedzīvotāju interesēm un Latvijas starptautisko sadarbības partneru ieteikumiem nodrošinātu Veselības aprūpes finansēšanas likuma normu ievērošanu.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
