Veselības ministre ir izrādījusies vāja un neprofesionāla, šauru interešu aizstāve
Pietiek lasītājs20.08.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Veselības ministrija (VM) ar ministri Andu Čakšu priekšgalā nebeidz pārsteigt. Kaut veselības apdrošināšanas modelis pēc Māra Kučinska valdības plāna bija jāizstrādā jau pērnā gada rudenī, A.Čakša to metusies izstrādāt burtiski šobrīd, turklāt rekordīsos termiņos - līdz šīs nedēļas beigām. Tas parāda, ka, ja grib strādāt, tad var, bet pabeigto darbu gan varēsim vērtēt pēc likuma kvalitātes un atbilstības citiem spēkā esošiem normatīviem aktiem.
Ļoti cerams, ka nākamais likums, kam ar tikpat lielu entuziasmu ķersies klāt ministre A.Čakša, būs Ārstniecības likums jeb Veselības aprūpes jumta likums, par kuru no gada uz gadu runājuši visi veselības ministri, stājoties amatā, bet tā arī līdz šim brīdim visaptverošs likums nav tapis.
Diemžēl, bet nu jau šobrīd ir redzams, ka "uzceptais" Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts irst pa visām vīlēm un nu jau sadalījies divās daļās - finansējuma palielināšanas un veselības apdrošināšanas daļā, kas nu jau vairs nav tik steidzīga, un termiņš tiek minēts nākamais gads.
Finansējuma sadaļā ir tikai viens svarīgs punkts - finansējuma palielināšana, nav pat vairs svarīgi, no kurienes, bet tiek uzsvērts, ka tam jābūt 227 miljonu eiro apmērā, ko ar nepacietību gaida mediķi: algām paredzēti 113 miljoni eiro, bet tā arī nav saprotams, kur tiks novirzīti pārējie 114 miljoni eiro.
Kaut arī A.Čakša vēl nesen apgalvoja, ka veselības aprūpei tiks novirzīta budžeta deficīta nauda, kas saskaņots ar Eiropas Komisiju, nekur citur tāds apgalvojums pēc Nodokļu reformu plāna pieņemšanas vairs nav apstiprināts.
Gluži vai histēriskā veidā tiek pieprasīta papildu nauda, taču, ilgāk par gadu esot ministres amatā, A.Čakša nav pacentusies izveidot efektīvāku un kvalitatīvāku veselības aprūpes sistēmu, kamēr līdzšinējo bieži salīdzina ar cauru mucu. To parādīja dzemdību speciālistu algas daļas pieaugums, kurš nesasniedza savus adresātus. Jau šobrīd, ieraugot jaunās mērķa algas, kas ir paredzētas ar papildu piemaksām, ir redzams – nebūt nav solītie 40%, bet labi, ja 10-15%.
Par to, ka pacientiem būtu kāds reāls ieguvums, A.Čakša runā vispārīgi. Jau pagājušā gada nogalē kā milzīgs ieguvums tika pasniegts papildu finansējums, kas samazināšot rindas un nodrošināšot, ka pakalpojumi būs pieejami gandrīz visu gadu. Diemžēl solījumi palikuši tikai TV sižetos un preses relīzēs.
Šogad kvotas pie speciālistiem Stradiņos jau beigušās un pieraksts ir uz gada beigām, tas pats ir bērnu zobārstniecībā, radioloģijas izmeklējumiem Austrumu slimnīcā. Privātās medicīnas iestādēs pieraksts vēl ir pieejams, kaut pieprasījums augstāks ir uz izmeklējumiem un pie speciālistiem, kas strādā slimnīcās, jo smagākos gadījumos tāpat visi tur nonāk.
Ņemot vērā lielo neskaidrību gan par finansējuma lielumu, gan sadalījumu, manāmi aug neapmierinātība mediķu vidū, jo nu jau par streiku runā ne tikai ģimenes ārsti, bet arī citi mediķi slimnīcu iekšienē neatkarīgi no tā, vai profesionālo asociāciju vadība to vēlas vai ne.
Ja ar asociāciju vadību VM bieži vien izdodas vienoties, tad ir pienācis brīdis, kad tas vairs var nepalīdzēt un reāli praktizējošie mediķi ir gatavi aktīvi protestēt, nebaida arī slimnīcu vadības represīvā attieksme pret citādi domājošiem, jo VM solījumi tika patiesi gaidīti, bet gala rezultāts nav ne tuvu solītajam.
Haotiskā A.Čakšas rosība atgādina slīcēja ķeršanos pēc pēdējā salmiņa, jo sava darba akceptam tiek piesaistīti sociālie partneri, nevis meklēts politisks atbalsts un likuma izstrādē iesaistīti ministriju un partijas resursi. Darbojas taktika, ka sociālie partneri izlēma, lika un VM darbojas to uzdevumā, - pat tiek plānots veidot NVD padomi, kur sociālajiem partneriem būs legālas tiesības regulēt un noteikt veselības pakalpojumu attīstības stratēģiju un tirgu.
Visos iespējamos veidos tiek mazināta politiska ietekme uz lēmuma pieņemšanu, jo pati A.Čakša arī līdz šim brīdim nav iestājusies nevienā partijā, akcents tiek likts uz sociālo partneru apmierinātību, un politiski galvenais ideju atbalstītājs un aizstāvis ir M.Kučinskis, kurš gan dažreiz pats nesaprot, kādu informāciju replicē, bet akli uzticas saviem ministriem un padomniekiem.
Protams, ir nepieciešams palielināt finansējumu nozarei, taču ir pamatotas bažas, vai esošā ministre A.Čakša ar savu komandu vispār spēj šos līdzekļus racionāli sadalīt un izkontrolēt, kur un kā tie nokļūst. Meli, intrigas, mobings un bosings ir metodes, ar kurām ikdienā strādā Veselības ministrijā, aizmirstot pacientu intereses, godaprātu, taisnīgumu un atbildību par savu darbu.
A.Čakša nemitīgi cenšas spodrināt savu tēlu, bet nu ir redzams, ka nekādi līdzekļi to uzlabot vairs nepalīdz. Lai arī publiski premjers pauž nedalītu atbalstu veselības nozarei, galvenais virzītājspēks - nozares ministrs ir izrādījies vājš un neprofesionāls, šauru interešu aizstāvis, ko atzīt valdošajai ZZS nav pa spēkam.
Seko mums 
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
