Veselības ministre ir izrādījusies vāja un neprofesionāla, šauru interešu aizstāve
Pietiek lasītājs20.08.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Veselības ministrija (VM) ar ministri Andu Čakšu priekšgalā nebeidz pārsteigt. Kaut veselības apdrošināšanas modelis pēc Māra Kučinska valdības plāna bija jāizstrādā jau pērnā gada rudenī, A.Čakša to metusies izstrādāt burtiski šobrīd, turklāt rekordīsos termiņos - līdz šīs nedēļas beigām. Tas parāda, ka, ja grib strādāt, tad var, bet pabeigto darbu gan varēsim vērtēt pēc likuma kvalitātes un atbilstības citiem spēkā esošiem normatīviem aktiem.
Ļoti cerams, ka nākamais likums, kam ar tikpat lielu entuziasmu ķersies klāt ministre A.Čakša, būs Ārstniecības likums jeb Veselības aprūpes jumta likums, par kuru no gada uz gadu runājuši visi veselības ministri, stājoties amatā, bet tā arī līdz šim brīdim visaptverošs likums nav tapis.
Diemžēl, bet nu jau šobrīd ir redzams, ka "uzceptais" Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts irst pa visām vīlēm un nu jau sadalījies divās daļās - finansējuma palielināšanas un veselības apdrošināšanas daļā, kas nu jau vairs nav tik steidzīga, un termiņš tiek minēts nākamais gads.
Finansējuma sadaļā ir tikai viens svarīgs punkts - finansējuma palielināšana, nav pat vairs svarīgi, no kurienes, bet tiek uzsvērts, ka tam jābūt 227 miljonu eiro apmērā, ko ar nepacietību gaida mediķi: algām paredzēti 113 miljoni eiro, bet tā arī nav saprotams, kur tiks novirzīti pārējie 114 miljoni eiro.
Kaut arī A.Čakša vēl nesen apgalvoja, ka veselības aprūpei tiks novirzīta budžeta deficīta nauda, kas saskaņots ar Eiropas Komisiju, nekur citur tāds apgalvojums pēc Nodokļu reformu plāna pieņemšanas vairs nav apstiprināts.
Gluži vai histēriskā veidā tiek pieprasīta papildu nauda, taču, ilgāk par gadu esot ministres amatā, A.Čakša nav pacentusies izveidot efektīvāku un kvalitatīvāku veselības aprūpes sistēmu, kamēr līdzšinējo bieži salīdzina ar cauru mucu. To parādīja dzemdību speciālistu algas daļas pieaugums, kurš nesasniedza savus adresātus. Jau šobrīd, ieraugot jaunās mērķa algas, kas ir paredzētas ar papildu piemaksām, ir redzams – nebūt nav solītie 40%, bet labi, ja 10-15%.
Par to, ka pacientiem būtu kāds reāls ieguvums, A.Čakša runā vispārīgi. Jau pagājušā gada nogalē kā milzīgs ieguvums tika pasniegts papildu finansējums, kas samazināšot rindas un nodrošināšot, ka pakalpojumi būs pieejami gandrīz visu gadu. Diemžēl solījumi palikuši tikai TV sižetos un preses relīzēs.
Šogad kvotas pie speciālistiem Stradiņos jau beigušās un pieraksts ir uz gada beigām, tas pats ir bērnu zobārstniecībā, radioloģijas izmeklējumiem Austrumu slimnīcā. Privātās medicīnas iestādēs pieraksts vēl ir pieejams, kaut pieprasījums augstāks ir uz izmeklējumiem un pie speciālistiem, kas strādā slimnīcās, jo smagākos gadījumos tāpat visi tur nonāk.
Ņemot vērā lielo neskaidrību gan par finansējuma lielumu, gan sadalījumu, manāmi aug neapmierinātība mediķu vidū, jo nu jau par streiku runā ne tikai ģimenes ārsti, bet arī citi mediķi slimnīcu iekšienē neatkarīgi no tā, vai profesionālo asociāciju vadība to vēlas vai ne.
Ja ar asociāciju vadību VM bieži vien izdodas vienoties, tad ir pienācis brīdis, kad tas vairs var nepalīdzēt un reāli praktizējošie mediķi ir gatavi aktīvi protestēt, nebaida arī slimnīcu vadības represīvā attieksme pret citādi domājošiem, jo VM solījumi tika patiesi gaidīti, bet gala rezultāts nav ne tuvu solītajam.
Haotiskā A.Čakšas rosība atgādina slīcēja ķeršanos pēc pēdējā salmiņa, jo sava darba akceptam tiek piesaistīti sociālie partneri, nevis meklēts politisks atbalsts un likuma izstrādē iesaistīti ministriju un partijas resursi. Darbojas taktika, ka sociālie partneri izlēma, lika un VM darbojas to uzdevumā, - pat tiek plānots veidot NVD padomi, kur sociālajiem partneriem būs legālas tiesības regulēt un noteikt veselības pakalpojumu attīstības stratēģiju un tirgu.
Visos iespējamos veidos tiek mazināta politiska ietekme uz lēmuma pieņemšanu, jo pati A.Čakša arī līdz šim brīdim nav iestājusies nevienā partijā, akcents tiek likts uz sociālo partneru apmierinātību, un politiski galvenais ideju atbalstītājs un aizstāvis ir M.Kučinskis, kurš gan dažreiz pats nesaprot, kādu informāciju replicē, bet akli uzticas saviem ministriem un padomniekiem.
Protams, ir nepieciešams palielināt finansējumu nozarei, taču ir pamatotas bažas, vai esošā ministre A.Čakša ar savu komandu vispār spēj šos līdzekļus racionāli sadalīt un izkontrolēt, kur un kā tie nokļūst. Meli, intrigas, mobings un bosings ir metodes, ar kurām ikdienā strādā Veselības ministrijā, aizmirstot pacientu intereses, godaprātu, taisnīgumu un atbildību par savu darbu.
A.Čakša nemitīgi cenšas spodrināt savu tēlu, bet nu ir redzams, ka nekādi līdzekļi to uzlabot vairs nepalīdz. Lai arī publiski premjers pauž nedalītu atbalstu veselības nozarei, galvenais virzītājspēks - nozares ministrs ir izrādījies vājš un neprofesionāls, šauru interešu aizstāvis, ko atzīt valdošajai ZZS nav pa spēkam.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
