Veselības ministra amata kandidātes oficiālie gada ienākumi – 103 000 eiro, tagad oficiāli saņems trīsreiz mazāk
PIETIEK15.06.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vairāk nekā 103 tūkstoši eiro – šāda ir summa, ko oficiālajā atalgojumā VSIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca pērn saņēmusi veselības ministra amata kandidāte Anda Čakša (attēlā pa labi). Salīdzinājumā ar atalgojumu gadu iepriekš tā kopsumma pērn pieaugusi par 16 tūkstošiem eiro, savukārt nu Čakša esot gatava uz ministra algu, kas ir vairāk nekā trīs reizes mazāka.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publisko datu bāzē atrodamā Čakšas amatpersonas deklarācija, pērn – kad viņa it kā spēja apvienot darbu abu slimnīcu valdē – tagadējā ministra amata kandidāte „Stradiņos” algā saņēmusi 47 890 eiro, bet Bērnu slimnīcā – 55 275 eiro. 2014. gadā abos amatos kopā viņa bija saņēmusi „tikai” 86 589 eiro.
Ja Čakša tiks apstiprināta veselības ministra amatā, viņas oficiālie ienākumi saruks vairāk nekā trīs reizes, - ministra gada alga ir nedaudz vairāk nekā 30 tūkstoši eiro pirms nodokļu nomaksas.
No šī atalgojuma Čakšai vajadzēs arī kārtot pietiekami iespaidīgās parādsaistības, kas ir 124 157 eiro apmērā. (Tiesa, viņa nezināmai personai arī aizdevusi 52 646 eiro.) Pērn gan viņa parādus ir tikai palielinājusi, - gadu iepriekš parādu summa bija 120 303 eiro.
Čakša arī deklarējusi māju un zemi Siguldā, kā arī kopīpašumā esošu zemi Rīgā un pērn līzingā iegādātu jaunu automašīnu Subaru WRX, kas nākusi iepriekšējā, tāpat tikai valdījumā bijušā 2014. gada izlaiduma Lexus CT 200H vietā.
Spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, veselības ministra amata kandidāte nav precējusies, viņai ir viens pilngadīgs un viens nepilngadīgs bērns ar dažādiem uzvārdiem.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
