Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) speciālisti, brīdinām, ka:

- pēdējo nedēļu saslimstības ar Covid-19 rādītāji skaidri parāda, ka epidemioloģiskā situācija būtiski pasliktinās. Saslimstības pieaugums ir vērojams visā valsts teritorijā un praktiski visās iedzīvotāju vecuma grupās, tajā skaitā bērnu un jauniešu vidū;

- Latvijā aptuveni 90% gadījumu izplatīts ir Covid-19  celms B.1.1.7 jeb daudz lipīgākais vīrusa variants. Sekas epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanas gadījumā var būt smagākas, tādēļ jāizvairās no tikšanās ar cilvēkiem ārpus savas mājsaimniecības, jāstrādā attālināti, ja tas ir iespējams, un jāievēro citi drošības pasākumi;

- šā brīža saslimstības kumulatīvais 14 dienu rādītājs (435 Covid-19 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju) ievērojami pārsniedz vidējo saslimstības līmeni Eiropas Savienības valstīs (340) un  atbilst pagājušā gada decembra epidemioloģiskajai situācijai, kurā tika izsludināta ārkārtējā situācija medicīnā un valdība bija spiesta ieviest striktus drošības pasākumus. Ārkārtēja situacija medicīnā ir kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

SPKC  norāda, ka saslimstības pieaugums no nedēļas uz nedēļu kopš aprīļa sākuma  ir bijis 35,5%. Bet pagājušās nedēļas pieaugums pret iepriekšējo nedēļu ir bijis visintensīvākais - 11,4%.  Pēdējās divās nedēļās  saslimstības pieaugums novērots visas vecuma grupās, izņemot 70 gadi un vairāk, kas skaidrojams ar vakcinācijas ietekmi.

No aprīļa sākuma  turpina palielināties saslimšana gan bērnu vidū līdz 18 gadiem, sociāli ekonomiskās vecuma grupās no 20-69 gadiem, bet visizteiktāks pieaugums pēdējo divu nedēļu laikā ir vecuma grupās 15-50 gadi. Arī Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients ir 1,09, kas pārsniedz robežu “1”, tādējādi tas liecina joprojām par infekcijas izplatīšanās pieaugumu. 

Viens no saslimstības pieauguma iemesliem, kas tika novērots vairākās valstīs un tagad arī Latvijā, ir B.1.1.7 parādīšanās ar augstāku izplatīšanās spēju, kad inficēta persona inficē lielāku cilvēku skaitu, nekā inficējoties ar iepriekš cirkulējošiem vīrusa celmiem. Cits svarīgs iemesls, kas veicina Covid-19, kas ir gaisa pilienu infekcija, izplatīšanos sabiedrībā, ir sociālās distancēšanās pasākumu neievērošana, pieaugot cilvēku mobilitātei, kontaktiem klātienē, kā arī citu piesardzības pasākumu nepietiekama ievērošana. 

NMPD direktore Liene Cipule: “Redzot saslimstības pieaugumu, mums ir ļoti lielas bažas, ka var atkārtoties jau pieredzētais gada nogalē. Dienesta brigādes ik dienu nonāca situācijās, kad tuvākā slimnīca vairs nevar pieņemt pacientu, jo nav brīvu vietu. Dažkārt pacienti ar dažādām saslimšanām bija jāved pat  simt un vairāk kilometru tālāk.

Slimnīcas strauji pildījās, janvāra vidū tajās vienlaikus ārstējās vairāk nekā 1200 Covid-19 pacientu. Jāsaprot, ka tās bija gultas un mediķi, kuri iepriekš nodrošināja pacientu ārstēšanu ar cita veida saslimšanām, līdz ar to iedzīvotājiem būtiski ierobežota bija citu ārstniecības pakalpojumu sniegšana. Lai arī šobrīd ir stiprināta slimnīcu kapacitāte, tai vienmēr būs robežas. Mums visiem kopīgi ir jārūpējas, lai šīs robežas netiktu sasniegtas.”

 BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece, profesore Jana Pavāre: “Pieaugot saslimstībai pārējā sabiedrībā, palielinās saslimstība arī bērnu vidū. Pieņēmums, ka bērni ar Covid-19 neslimo vai slimo vieglā formā, ir ļoti maldīgs. Ar Covid-19 slimojošo bērnu un jauniešu skaits, kuriem nepieciešama ārstēšana slimnīcā, kopš janvāra ir stabili pieaugošs. Līdz šim jau 80 bērniem ar akūtu Covid-19 bijusi nepieciešama ārstēšana BKUS. Bērniem slimības gaita mēdz būt smaga, pat ar neiroloģiskām komplikācijām.

Bez jau minētiem stacionētiem akūta Covid-19 pacientiem no janvāra kopumā vēl 16 bērniem konstatēti nopietni veselības sarežģījumi pēc akūta Covid-19 pārslimošanas - multisistēmu iekaisuma sindroms (multisystem inflammatory syndrome in children jeb MIS-C), astoņi no šiem pacientiem stāvokļa smaguma dēļ tika ārstēti slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļā. Savukārt daļai bērnu arī pēc viegli pārslimota Covid-19 ilgstoši saglabājas dažādas sūdzības.”

PSKUS norāda, ka pēdējā laikā ir novērojama tendence, ka ievērojami pieaug to pacientu skaits, kuriem nepieciešama ārstēšanās intensīvās terapijas nodaļās. Smaga slimības norise vērojama gados aizvien jaunākiem pacientiem, tostarp arī tādiem, kuriem nav specifisku hronisku saslimšanu. Šobrīd vairākums šādu pacientu ir jaunāki par 60 gadiem. Ilgstoša, sarežģīta ārstēšana, nopietna un laikietilpīga rehabilitācija pēc izrakstīšanās no stacionāra – tie ir jautājumi, kas dara bažīgus ārstus.

PSKUS speciālisti uzsver, ka īpaši būtiska ir aktīva iedzīvotāju vakcinācija, kas var palīdzēt mazināt slimnīcās pacientu skaitu ar smagu slimības gaitu, jo slimnīcas ārstniecības resursi vēl joprojām ir ierobežoti un tie šobrīd ir īpaši nepieciešami ārkārtas situācijas laikā atliktajiem plānveida ārstnieciskai palīdzībai.

“Mūsu kolektīva atsaucība vakcinācijai un tās radītais pozitīvais iespaids – strauji krities inficēšanās gadījumu skaits kolēģu vidū – lai kalpo kā uzmundrinājums un pozitīvs apliecinājums tam, ka vakcinācija ir galvenais rīks, lai mūsu sabiedrība varētu atgriezties normālā darba un dzīves ritmā,” pauž PSKUS valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.

RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis: “Mūsu slimnīcā ārstējas vairāk nekā trešā daļa Latvijas stacionāros esošo pacientu, kas saslimuši ar Covid19 vīrusininfekciju un apmēram puse no tiem, kuriem ir smaga slimības gaita. Viņu vidējais vecums ir 65 gadi. Tie ir mūsu vecāki un vecvecāki. Cilvēki, kurus ļoti mīlam un priecājamies par viņu nodzīvotajiem gadiem, rūpēm par bērniem un mazbērniem. Taču kopš janvāra mēneša slimnīcā nav bijis tāds brīdis, kad reanimācijas nodaļās, kaut mirkli, personāls varētu atvilkt elpu un sajust situācijas uzlabošanos.

Statistika ir skarba. Piektā daļa reanimācijas pacientu diemžēl nomirst. Būtībā tieši šobrīd mēs esam pietuvojušies slieksnim, lai, saglabājot un vēl pastiprinot ierobežojumus, rudenī - pēc visaptverošas vakcinācijas - varētu atgriezties normālā dzīvē. Vai arī pakļauties mānīgai atsevišķu atvieglojumu ilūzijai un atkrist atpakaļ Covid pandēmijas bezdibenī! Šis kritiens Latvijai var prasīt neskaitāmas cilvēku dzīvības un neapturamu cilvēkresursu izdegšanu medicīnā!”

Mēs, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti, aicinām:

- iedzīvotājus būt maksimāli piesardzīgiem savās ikdienas gaitās, jo šobrīd inficēšanās ar Covid-19 līmenis vērtējams kā ļoti augsts;

- labi apzinoties sabiedrības nogurumu no Covid-19 un vēlmi atgriezties pie iespējami normālas ikdienas dzīves, izprast, ka šobrīd – pie nepārprotamas situācijas pasliktināšanās - nav pieļaujama drošības pasākumu mazināšana. Tas izraisītu vēl straujāku saslimstības pieaugumu, kas rezultētos gan slimnīcu pārslodzē, gan mirstības pieaugumā.

* Veselības ministrijas valsts sekretāre  I.Dreika,

Slimību profilakses un kontroles centra direktore  I.Gavare,

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore  L.Cipule,

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs V.Ābols,

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs  R.Muciņš,

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs  I.Paeglītis.

Novērtē šo rakstu:

16
58

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...