Vērtējums: "Ventbunkeram" un "LNT" nodarītie zaudējumi Meroni "valdīšanas" laikā - 76,4 miljoni latu
PIETIEK27.04.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šveices advokāta Rūdolfa Meroni "valdīšanas" laikā Ventspils tranzītuzņēmumiem Ventbunkers un Latvijas Naftas tranzīts nodarītie zaudējumi ir bijuši attiecīgi 49,3 un 27,1 miljons latu - kopā tātad 76,4 miljoni latu. Šādi aprēķini veikti atzinumos par abiem uzņēmumiem nodarītajiem zaudējumiem, ko Pietiek šodien publisko pilnībā.
Meroni, kam LR Ģenerālprokuratūra uzticējusi smagos noziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga slēptās mantas pārvaldīšanu, pēc ilgām cīņām ar tā sauktajiem "Lemberga oponentiem" un citām ieinteresētajām personām kontroli pār uzņēmumiem zaudēja pērn, un pēc tam uzņēmumi arī pasūtījuši šos vērtējumus.
Abi vērtējumi, ko veikusi korporatīvo finanšu kompānija Laika Stars, datēti ar pagājušā gada vidu, tie abi veikti par 2010. un 2011. gadu, un abos uzņēmumiem nodarītie zaudējumi tieši saistīti tieši ar Meroni un viņa "komandas" saimniekošanu Ventbunkerā un Latvijas Naftas tranzītā.
"2010.gada un 2011.gadā AS Ventbunkers pārstāvēja Rudolf Meroni, kas pieņēma dažādus lēmumus, to skaitā publiski atspoguļotus, kas ietekmēja ne tikai situāciju pārstāvētajā uzņēmumā, bet ar, tam piederošajos uzņēmumos. Vērtētāja rīcībā ir vairāki fakti un apsvērumi kas liecina ka Rudolf Meroni neīstenoja AS Ventbunkers intereses, bet gan darbojās pēc saviem ieskatiem un savām interesēm, kā rezultātā sabiedrībai un arī tai piederošiem uzņēmumiem šajā laika posmā ir nodarīti zaudējumi, jo īstenie akcionāri nevarēja realizēt savas intereses sev piederošajā uzņēmumā," norādīts vienā no atzinumiem.
AS Ventbunkers faktiskā kontrolē ir AS Latvijas Naftas tranzīts, kam savukārt pieder 39% AS Ventspils nafta akciju. Tai pieder 66% naftas cauruļvada apsaimniekotājas SIA LatRosTrans kapitāldaļu un nepilni 50% AS Latvijas kuģniecība akciju.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
