Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā sauktajā Ventspils karā, kurā galvenā cīņa tagad norit starp Šveices advokātu Rudolfu Meroni un bijušajiem Lemberga oponentiem, iesaistīts arī KNAB.

Pietiek zināms, ka KNAB tiek vērtēts iesniegums par kādas Jūrmalas policijas inspektores uzpirkšanu, lai panāktu kriminālprocesa ierosināšanu un no tā izrietošu aizliegumu pārreģistrēt miljonus vērtās a/s Latvijas naftas tranzīts (LNT) akcionāru sapulces lēmumus. Aizdomu ēna ir par to, ka policiste varētu būt darbojusies Ventspils uzņēmēja Olafa Berķa un pārējo bijušo Lemberga oponentu interesēs.

LNT ir Ventspils karos ierautā naftas produktu tranzīta uzņēmuma a/s Ventbunkers meitasfirma, kuras kontos Lihtenšteinas bankā atrodas ap 29 miljoni dolāru un kura ir otra lielākā a/s Ventspils nafta īpašniece. LNT un Ventbunkers kopš gada sākuma nonācis tā saukto bijušo Lemberga oponentu kontrolē. Oponentu līderis ir partijas Vienotība kasierim Edgaram Jaunupam draudzīgais Ventspils miljonārs Olafs Berķis, kurš iesaistījies biedrības Latvijas attīstībai dibināšanā. LNT padomi vada advokāts Mārtiņš Kvēps, savukārt vienīgais miljonus vērtās LNT valdes loceklis ir Aleksejs Ovods.

Pēc Pietiek rīcībā esošajām ziņām, ar iesniegumu KNAB vērsušies ar Meroni saistīti Ventbunkers pārstāvji, paužot aizdomas, ka Ovods varētu būt īstenojis Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes Jūrmalas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākās inspektores leitnantes Pavlovas uzpirkšanu, lai panāktu kriminālprocesa ierosināšanu un aizlieguma uzlikšanu veikt izmaiņas LNT padomē un valdē.

To, ka saistībā ar Jūrmalas policijā ierosināto kriminālprocesu UR noteicis aizliegumu veikt pārreģistrāciju par LNT sapulču lēmumiem, Pietiek apstiprināja UR. Savukārt KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs uz jautājumu, kāda ir virzība saistībā ar iesnieguma par iespējamo Jūrmalas policijas inspektores uzpirkšanu, teica: „Šāds iesniegums saņemts un tiek lemts par tā tālāko virzību.”

Jūrmalas policijā kriminālprocess pret bijušo Meroni kontrolēto LNT valdi par tās izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem no 2010.gada februāra līdz 2012.gada janvārim ierosināts 2.februārī. Dienu vēlāk, 3.februārī, kriminālprocesa ietvaros pieņemts lēmums par visa veida pārreģistrācijas aizliegumu LNT izpildinstitūcijās. Savukārt jau 6.februārī UR pēc Jūrmalas policijas lūguma reģistrējis nodrošinājumu LNT lietā, aizliedzot veikt jebkādas izmaiņas LNT valdē un padomē. Berķa vadītajiem oponentiem šis Jūrmalas policijas noteiktais aizliegums un tam sekojošais UR lēmums nodrošinājis pozīciju nostiprināšanu, jo līdz ar pārreģistrācijas liegumu nekādas citas izmaiņas LNT padomē un valdē tagad nevar tikt veiktas.

Noprotams, ka Meroni pārstāvēto Ventbunkers amatpersonu iesniegums KNAB par Jūrmalas policijas vecākās inspektores iespējamo uzpirkšanu balstīts uz faktu, ka miljonus vērtais LNT nekad nav bijis reģistrēts vai darbojies Jūrmalā un nekad nav arī veicis darījumus, kuri jebkādā veidā būtu saistīti ar Jūrmalu. Miljonus vērtās LNT UR reģistrētā juridiskā adrese ir Ventspils, Dzintaru iela 92.

Skaidrojumu par to, kāpēc LNT valdes loceklis Ovods vērsies Jūrmalas policijā, Pietiek neizdevās saņemt. LNT padomes priekšsēdis un ar Berķi saistītais advokāts Kvēps vairāk nekā nedēļas laikā Pietiek nesniedza atbildi uz jautājumiem, kāpēc oponentu kontrolētā LNT vērsusies Jūrmalas policijā, kāda ir LNT saistība ar Jūrmalu un kādi noziedzīgi nodarījumi LNT veikti, par kuriem bija jāvēršas Jūrmalas policijā.

Jau rakstīts, ka tā sauktie Lemberga oponenti, kas tagad atkal vienojušies ar Ventspils mēru, pērnā gada nogalē pārņēma varu pār Ventspils ostas centrālo uzņēmumu Ventbunkers. Līdz tam Ventbunkers bija Šveices advokāta Meroni kontrolē. Līdz ar ietekmes iegūšanu Ventbunkers tā sauktie oponenti nodrošinājuši varu gan pār LNT, gan Latvijas Avīzes izdevēju a/s Lauku Avīze, gan vairākiem citiem ar Ventbunkers saistītiem tranzīta uzņēmumiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi