Verga kaklasiksna ir vieglāka par bruņuvesti un triecienšauteni
Egils Helmanis10.06.2024.
Komentāri (102)
Iesaki rakstu: 
Braucot no Ukrainas, man radušās dažas pārdomas. 40 miljonu iedzīvotāju lielai valstij Ukrainai pietrūkst karavīru, lai padzītu okupantu no savas zemes. Tas rada satraukumu par to, cik ļoti mēs Latvijā dzīvojam sašķeltā sabiedrībā attiecībā uz valsts aizsardzību. Pie tā vainīgi esam gan katrs no mums individuāli, gan valsts kopumā, kā arī ļoti lielā mērā sabiedriskais medijs, jo bieži sižeti tiek nevis veidoti profesionalitātes vadīti, bet ir politisko simpātiju vadīti.
Ar atbalstu Ukrainai mums ir jāpārkāpj pāri saviem iekšējiem kašķiem un politiskajām intrigām. Redzot notiekošo Ukrainā, es saprotu, ka okupantu mērķis nebūt nav apstāties pie sasniegtā, bet gan turpināt pakļaut citas valstis un tautas savai ideoloģijai. Tieši šobrīd un vairāk nekā jebkad visiem politiskajiem spēkiem jāstrādā kopā pie savas nacionālās valsts aizsardzības.
Šajā braucienā divi politiskie oponenti – E.Helmanis (NA) un J.Bordāns (JKP) – spēja vienoties kopējam mērķim Ukrainas atbalstam, noliekot malā savstarpējās politiskās cīņas. Es aicinu sekot šim piemēram. Apvienosim mūsu tautu savas valsts aizsardzībai un drošībai, gan iekšēji stiprinot nacionālās valsts vērtības, gan ārēji palīdzot Ukrainai.
Guvu atziņas no Ukrainas komandieriem, ka patiesībā Ukrainā notiek denacifikācija, jo daudzi Ukrainas patrioti iet bojā karstākajās frontes līnijās. Arī Latvijā šobrīd notiek kaut kas līdzīgs. Pret nacionāli domājošiem politiķiem sabiedriskais medijs izvērš politisko kampaņu. Mums ir paveicies, ka mūs nenogalina fiziski, bet mēģina nogalināt politiski. Šī metode mums ir jāpārtrauc, jo sabiedriskais medijs pieder visai tautai. Tāpēc sabiedriskajam medijam būtu jāatspoguļo visas sabiedrības viedoklis, nevis tikai valdošās partijas viedoklis.
Ukrainā karš notiek jau trešo gadu. Mums ir sava vēsturiskā pieredze ar savu kaimiņu. Vēsturei ir tendence atkārtoties. Lai to nepiedzīvotu ne mēs, ne mūsu bērni, mums uz notiekošo Ukrainā ir jāreaģē jau šodien. Atrodoties arvien tālāk no frontes līnijas, pieņemtie lēmumi ir daudz attālinātāki un tukšāki, tie imitē darbību vārdos, nevis reālu valsts aizsardzību darbos. Tāpēc būsim gudri un, mācoties no ukraiņu pieredzes, darīsim visu jau šodien savas nacionālās valsts aizsardzībai. Mācīsim skolās Latvijas valsts vēsturi, iedrošināsim bērnus un jauniešus stāties Jaunsardzē, Zemessardzē, Latvijas skautos un gaidās, un pats būtiskākais - attīstīsim inženierzinātnes, jo šis ir tehnoloģiju karš.
Vēlos pateikties visiem, kuri palīdzēja nogādāt 23 transportlīdzekļus Ukrainas karavīriem, tai skaitā septiņas neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas, bagiju, kvadriciklu, motociklu, tehnisko aprīkojumu u.c..
Paldies saku visiem ziedotājiem, Ogres novada pašvaldības domes deputātiem, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijai, Veselības ministrijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, fondam “Ziedot.lv” un biedrībai “Ogres novada attīstībai” un tās biedriem, AS “TĒRVETES AL”, laikrakstam “Ogres Vēstis Visiem”, šoferiem un ikvienam, kurš ar savu nesavtīgo darbu palīdzēja tehniski un administratīvi organizēt šo braucienu.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
