Ventspils pašvaldības policija iegādājusies divus "Phaeton" limuzīnus - "lai brauktu"
PIETIEK20.01.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja jūs Ventspils ielās vai citur Latvijā pamanāt divus jaunus Volkswagen Phaetonlimuzīnus ar valsts reģistrācijas numuriem GZ7669 un JP1203, no kuriem dārgākais izmaksājis 73 000 eiro, tad ziniet - ar tiem nevis savās gaitās dodas nezināms miljonārs, bet vismaz formāli tajā vajadzētu sēdēt kādai Ventspils pašvaldības policijas amatpersonai, kas "dodas svarīgā braucienā" un īpaši pagarinātajā auto līdzi ved "eksponātus". Šīs struktūras vadītājs Jānis Arājs skaidro vienkārši - limuzīni iegādāti, "lai brauktu".
- Kādām vajadzībām Ventspils pašvaldības policija pagājušajā gadā iegādājās divus VW Phaeton?
- Kā tas saprotams kādām vajadzībām? Mašīna jau ir domāta, lai brauktu.
- Arī citu marku un klases mašīnas brauc. Kādēļ tieši šāda izvēle?
- Pašvaldības policija konkursu nerīko. Pašvaldības policijai iedala budžeta līdzekļus, pašvaldības policija pērk atbilstoši iepirkuma konkursam. Mēs šo konkursu netaisījām. To laikam taisīja Labiekārtošanas kombināts. Tur ir tā – pašvaldība apkopo, ekonomikas nodaļa, šķiet, apkopo iestādes, kurām ir iedalīti budžeta līdzekļi autotransporta iegādei, un ar šo apkopoto informāciju izstrādā konkursa nolikumu atbildīgā iestāde. Viņi arī nodarbojas ar to lietu. Šķiet, ka tas bija Labiekārtošanas kombināts. Sludina konkursu un iedarbina procedūru. Konkurss notika jūnijā. Atbilstoši rezultātiem mēs slēdzam līgumu atbilstoši konkursa nolikumam un noteikumiem. Līgums ir kā konkursa sastāvdaļa. Mēs nepērkam mašīnas, mēs tikai maksājam.
- Kas izraudzījās, ka vajag tieši šādas mašīnas?
- Tas bija konkursa nolikumā. Kas iesniedza labāko piedāvājumu, to arī izvēlējāmies. Ir kritēriji, ja tos ievēro, tad zemākā cena. Tajā grupā acīmredzot tā bija labākā cena.
- Kas nosaka to, ka vajag tieši šādas mašīnas?
- Tas bija ar noteikumiem. Automašīnas ietilpība, drošība, stabilitāte.
- Kāpēc jums vajadzēja mašīnas tieši ar šādiem parametriem?
- Tāpēc, ka tā ir automašīna, kuru izmanto universāli. Ar to brauc ne tikai policisti. Pašvaldība nevar atļauties tā turēt mašīnu – reprezentācijas vai stabilu, drošu mašīnu – un izmanto tikai viens cilvēks. Tāpēc šīs mašīnas izmanto pašvaldības policija ar plašu uzdevumu loku gan darbā, gan prezentācijas nolūkos, gan tālos braucienos uz Rīgu, Jelgavu, Jēkabpili, kur nu ir jābrauc utt. Līdz ar to tā ir transporta līdzeklis, ar kuru pārvietoties. Tāpēc tā arī ir.
- Ir dažādi transporta līdzekļi, bet VW Phaeton ir limuzīns.
- Es neteiktu. VW vai tad limuzīns skaitās? Tā ir tautas klases mašīna. Audi varētu būt limuzīns, Porsche varētu būt limuzīns, Lexus. Tur ir kaut kādi logu pacēlāji… Limuzīns ir balts, milzīgs. Ko jūs, limuzīns!
- Nu, krāsai nebūtu nozīmes. Kas ar to mašīnu brauc?
- Pašvaldības policijas autovadītājs. Autovadītājs-inspektors.
- Tātad abām šīm mašīnām ir autovadītājs-inspektors?
- Jā.
- Un arī reprezentācijas vajadzībām?
- Jā, mašīnai ir piestiprināts šoferis un pilda tos uzdevumus, kas ir paredzēti. Ja ir paredzēta Rīga, brauc uz Rīgu, ja uz Liepāju, tad tur. Ja paredzēts braukt pa Ventspili, tad brauc pa Ventspili.
- Kādām vajadzībām brauc uz Rīgu?
- Dažādām. Dokumentus ved, cilvēkus ved uz tikšanos, uz reprezentācijām, uz Ministru kabinetu, uz ministrijām. Man jau neatskaitās. Mums ir pieprasījums no domes vadības, un mēs norīkojam. Mums dod rīkojumu, mēs to pildām. Tā ir racionālā būtība, ka mašīna tiek izmantota maksimāli, nevis stāv pie kabineta logiem. Kad vajag, brauc pa pilsētu, patrulējam, dodam uzdevumus atsevišķus.
- Ar ko tad patrulējat, kad šī mašīna ir Rīgā?
- Mums ir operatīvais transports. Šī mašīna nepatrulē. Šī pilda uzdevumus.
- Kādus uzdevumus?
- Elementārus. Policijas uzdevumus. Tie ir dažādi.
- Nu, piemēram, kādi, un ar ko šos uzdevumus pildāt tad, kad mašīna ir Rīgā vai Liepājā? Kas tos uzdevumus dod?
- Tad ir domes uzdevumā. Šī mašīna pilda dažādus uzdevumus.
- Arī policijas?
- Protams, dzērājus neved. Tas cilvēks, kas brauc pa pilsētu, redz, informē dežūrdaļu, tur tiek nosūtīts patruļbloks utt. Jā, es dodu uzdevumu apskatīt kādu ielu, ir bijusi sūdzība, ka tur kaut kas nav kārtībā. Viņš pastāsta, tur ir tā un tā. Tālāk jau es pieņemu lēmumu, vai tur nosūtīt patruļmašīnu. Tā ir darba organizācija. Es jums varu pusi dienas stāstīt, kā tas notiek. Tā ir darba organizācija.
- Kurš noteica, ka nepieciešama tieši šāda tipa mašīna?
- To noteica konkurss.
- Konkurss neko nenosaka, tā ir procedūra.
- Kā tad ne?! Aizstāvot budžetu, mēs arī ņemam vērā, ka tāds transporta līdzeklis varētu izmaksāt tik un tik. Mēs aizstāvam pašvaldības policijas budžetu. Tāda droša automašīna, pilnpiedziņas, lai nekas neapdraudētu cilvēkus, kas tālu brauc uz Rīgu, īpaši ziemā, ziniet, kādi ir ceļi tagad. Nu pēc tiem kritērijiem arī nosaka cenu. Mēs to aizstāvam gada budžetā. Tā cena paliek, tad ir konkurss, un katram auto tirgotājam ir iespēja piedāvāt savu cenu. Viss. Un konkursa komisija, kas ir apvienotā no visām iestādēm, divas reizes skata dokumentus, vai atbilst kritērijiem. Es jau zinu, ka daudzi auto tirgotāji nemaz negrib piedalīties tās birokrātijas dēļ.
- Kurš noteica, ka ir nepieciešama tieši šādas klases automašīna?
- Par klasi neiet runa. Tur ir kritēriji.
- Kas noteica tos kritērijus?
- Policija.
- Cik samaksājāt par šīm mašīnām?
- Par kurām mašīnām jūs runājat?
- Par VW Phaeton.
- Viens maksāja 49 000, otrs 72 000.
- Kāpēc tik liela cenu atšķirība?
- Tas ir eiro. Tāpēc, ka otrai bija augstākas prasības izvirzītas.
- Kāpēc?
- Tur ir garāka, jo tas garums arī sadārdzina, līdz ar to arī summa izmainījās.
- Kāpēc vajadzēja garāku?
- Tādi bija nosacījumi, ka ir vajadzīgi, lai cilvēki, kas brauc garākā ceļā, lai ir brīvāks, lai var strādāt, arī lai bagāžniekā var lielākas lietas ielikt, piemēram, eksponātus un tamlīdzīgas lietas, es jau nezinu, ko tur ved.
- Bet jūs taču noteicāt kritērijus.
- Nu tieši tā. Es konkretizēju visas lietas, bet principā autotransporta iegāde tiek apspriesta, ne jau es saku, ka man vajag to un to. Tas viss tiek izrunāts, apspriests, ar izpilddirektoru un tā tālāk. Tās jau nav patruļmašīnas. Tās ir autotransports, kuru izmanto faktiski dome. Domei ir daudz izpilddirektora vietnieku, izpilddirektors, domes priekšsēdētāja vietnieki, jebkurš var jebkurā brīdī šīs mašīnas izmantot. Domei jau šādu mašīnu nav. Domei pašai tādu mašīnu nav.
- Kāpēc tad tieši pašvaldības policijai?
- Tā ir darba organizācija.
- Arī citām pašvaldībām ir automašīnas, un arī no Daugavpils, Zilupes, Liepājas un Rūjienas kaut kā nokļūst Rīgā dzīvi, sveiki, veseli, bet viņiem nav tik smalkas mašīnas.
- Nezinu, neprasiet man. Es neesmu bijis Daugavpilī. Es strādāju Ventspils pašvaldības policijā, un es daru to, ko man jādara. Es nevērtēju. Es neesmu ne politiķis, ne žurnālists.
- Bet jūs taču izvēlējāties, ka vajag tieši šādas mašīnas?
- Mēs saliekam visu informāciju, kāda ir doma, kādai tai mašīnai būt. Mēs to arī skatāmies un to arī apspriežam. Es vienpersoniski neko neizlemju. Tas iet caur budžeta komisiju, tur uzdod jautājumus, un tikai tad tiek tālāk uz budžeta apstiprināšanu. Tas nav tik vienkārši, ka Arājs vienpersoniski izdomā, ka pērkam Phaeton, dome ieskaita naudiņu un nopērkam. Tā nav, te ir viss tik sarežģīti dabūt gatavu, jo lielāka summa, jo grūtāk. Šī ir vienīgā tāda mašīna uz visu pašvaldību. Tur ir vesela kaudze uzdevumu, ko tā pilda. Galvenais, lai var izmantot racionāli. Ir bibliotēkas braukušas un vedušas. Es pat īsti vairs neatceros. Un nav arī mans uzdevums skatīties bagāžniekā, ko tur ved. Ja ir domes rīkojums, es to pildu. Mums ir viss atrunāts.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
