Iesaki rakstu: 
Ne Reformu partijai, ne Vienotībai, kuras pašvaldību vēlēšanās Ventspilī varētu radīt konkurenci Aivara Lemberga partijas Latvijai un Ventspilij sarakstam, pašlaik nav spēcīga mēra kandidāta, ko likt pretī pilsētā ilgus gadus saimniekojušajam oligarham. Tāds varētu būt eksministrs Ģirts Valdis Kristovskis, kurš uzaudzis Ventspilī, bet viņš Pietiek noliedza politikas kuluāros izskanējušo, ka varētu kandidēt Ventspils mēra amatam.
Saprotot, ka citu partiju sarakstiem var neizdoties iegūt vairākumu Ventspils domē un tā pielikt punktu Lemberga saimnieciskajai ietekmei, viņa opozīcija ieplānojusi arī neordināru gājienu – uzrunāt ventspilniekus, lai viņi, pat ja balso par Lemberga partijas Latvijai un Ventspilij sarakstu, no tā izsvītro oligarha vārdu. Sociālajā tīklā Twitter.com jau izveidots konts @Laiks_jaunajiem ar saukli "Izsvītro Lembergu!", no kura laikā līdz pašvaldību vēlēšanām iecerēts uzrunāt Ventspils vēlētājus, iedrošinot uz pārmaiņām.
Aktīvistu mērķis ir pārliecināt vēlētājus, ka iespējama pašvaldības vara arī bez Lemberga, kura efektīvi aizstāvēs Ventspils intereses, bet nebūs saistīta ar korupcijas aizdomām un apsūdzībām valsts nozagšanā. Tādēļ Lemberga opozīcija šoreiz varētu nevis konfrontēt ar Latvijai un Ventspilij, bet uzsvērt, ka arī šajā partijā ir godīgi cilvēki, par kuriem ir vērts balsot, vienlaikus no saraksta svītrojot oligarha vārdu.
Sagaidāms, ka Lemberga sūdzību par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža lēmumu par Lemberga atstādināšanu skatīs tieši Kurzemē, jo pēc piekritības tai jānonāk administratīvajā tiesā Liepājā. Pēc tiesas noslogotības lēšot, tiek prognozēts, ka lietas iztiesāšana varētu sākties pēc četriem līdz sešiem mēnešiem – tas ir laikā, kad līdz pašvaldību vēlēšanām būs palikuši divi trīs mēneši un kampaņa būs sasniegusi augstāko punktu.
Lemberga aizstāvības puse uzskata, ka ministram Sprūdžam būs personiski jāierodas tiesā, lai pamatotu rīkojumā par Ventspils mēra atstādināšanu minētos iemeslus. Tas šīs lietas iztiesāšanai piesaistītu papildu uzmanību un TV kameru klātbūtni, ko grasās izmantot kā Lemberga aizstāvji, tā tie, kas uzskata viņa attādināšanu par pareizu.
Tas Kurzemi iepretim Rīgai var padarīt par otru priekšvēlēšanu karsto punktu, iespējams, ietekmējot vēlētāju izvēli arī citviet valstī. Proti, sagaidāms, ka tiesiskums līdztekus nacionālajiem jautājumiem un labklājības problēmām būs gaidāmās pašvaldību vēlēšanu kampaņas centrālā tēma un pēc partiju pozicionēšanās "Lemberga jautājumā" vēlētāji var izdarīt izvēli par sarakstiem arī citviet valstī.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
