Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

ASV sankcijas pret “smagos noziegumos” mūždien apsūdzēto Ventspils mēru smagi trāpījušas Latvijas politiķu “lieldraugam” Rūdolfam Meroni — viņa kontrolētajām uzņēmējsabiedrībām Ventspils ostā iesaldēti konti, šodien apstiprināja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja Inguna Strautmane.

Uzstājoties Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, viņa apstiprināja Pietiek un citu mediju jau pagājušonedēļ ziņoto: bankas, izpildot ASV sankcijas, pilnībā apturējušas norēķinus ar piecu Ventspils brīvostas kompāniju kontiem, un šie pieci uzņēmumi līdz šim nodrošinājuši aptuveni 52% no Ventspils ostas kravu apgrozījuma.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile piebildusi Saeimas komisijas sēdē, ka darbības ar banku kontiem ir apturētas tiem uzņēmumiem, kuru patiesais labuma guvējs skaitoties Aivars Lembergs, bet uzņēmumus faktiski kontrolē Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

Konkrēti uzņēmumi vārdā nosaukti nav tikuši, taču no ekonomikas rādītājiem var izdarīt secinājumu, ka runa ir par mazuta un citu tumšo naftas produktu pārkrāvēju AS Ventbunkers, ģenerālkravu un ogļu pārkrāvēju AS Ventspils Tirdzniecības osta, AS Kālija parks un, iespējams, jauno ogļu terminālu SIA Baltic Coal Terminal. Kas varētu būt piektā kompānija, pagaidām nav precīzi izskaitļojams, taču pastarpinātā līdzīpašnieka statuss A. Lembergam iepriekš ticis piedēvēts arī lielgabarīta un konteinerkravu terminālā SIA Noord Natie Ventspils Termināls.

I. Strautmane vienlaikus piebilda: "Kopumā varu apgalvot, ka Ventspils brīvostā patlaban krīze nav — kuģi ienāk un kravas tiek pārkrautas." Tomēr kontu iesaldēšana nozīmē, ka termināli pēc šo kuģu piekraušanas nespēj saņemt naudu par darbu, attiecīgi nespējot samaksāt darbiniekiem un apakšuzņēmējiem.

"Man ir informācija, ka šie uzņēmumi paši ir vērsušies pie ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) pēc skaidrojumiem, kā viņiem rīkoties, lai izvairītos no sankcijām. Tad, kad uzņēmumi saņems OFAC skaidrojumu, būs skaidrs, kā tālāk rīkoties," sacīja S. Purgaile.

Situācija ir tik nopietna, ka gandrīz trīs gadus ilgo klusēšanu pārtraucis Aivars Stīvens Gobiņš, kurš ieņem vadošus amatus teju visos R. Meroni grupējuma kontrolētajos uzņēmumos. Portālam Delfi viņš notiekošajā vainojis FKTK un bankas, nevis tos politiķus, pēc kuru iniciatīvas sankcijas uzliktas: “Bankas nevēlas iedziļināties reālajā situācijā, arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija nesniedz skaidrojumu,” un aicinājis ministrus iejaukties viņa pārstāvēto uzņēmumu labā, lai “skaidrotu situāciju”.

Taču ne jau īslaicīgi pārrāvumi naudas plūsmā nogremdēs daudzmiljonu uzņēmumus — daudz bīstamāka ir nākamā I. Strautmanes ieskicētā varbūtība: “Ventspils brīvosta sagaida, ka uzņēmumi paši rīkosies un pārstrukturēsies. Ja uzņēmumi to nespēj, tad viņiem būtu jāiet prom un jāatbrīvo citiem uzņēmumiem vieta biznesam Ventspils brīvostā.”

Aiz šādas perspektīvas slēpjas fakts, ka zeme visās ostu teritorijās ir valsts īpašums un pat teorētiski nevar nonākt privātīpašnieku rokās. Privātajiem uzņēmumiem tiek iznomātas vienīgi tiesības uz šīs zemes celt terminālus un ražošanas ēkas, savukārt zeme paliek valsts īpašumā, tāpat kā piestātnes, muliņi, kuģošanas ceļš, mols u.c. hidrobūves. Kompānijas apņemas nodrošināt kravu apjomu, kur par katru pienākušo kuģi un pārkrauto tonnu valstij tiek nomaksātas attiecīgas nodevas, par kurām tiek remontētas hidrobūves, piebraucamie ceļi, dzelzceļa infrastruktūra utt.

Savukārt, ja ostas uzņēmumi teritoriju aizņem, bet paši savas mazspējas dēļ nepārkrauj kravas, valsts nesaņem sev pienākošos maksu par tonnāžu un ienākošajiem kuģiem. Ja vēl turklāt sankciju dēļ termināli nespēs samaksāt nomas maksu par valsts zemes aizņemšanu, tad piepildīsies I. Strautmanes minētais scenārijs — šiem uzņēmumiem būs jāiet prom no ostas, kuras teritoriju iznomās jauniem komersantiem, kas gribēs un varēs atrast pārkraujamās kravas.

Ventspils ostā šis process līdz šim ir noticis konstruktīvā ceļā — osta ir paplašinājusies, nevis izdzenot kādu no iepriekšējās vietas, bet gan izbūvējot jaunas piestātnes un terminālus vietās, kur līdz šim bija tikai purvains Ventas krasts (krastmala mangāna rūdas pārkraušanai un turpat blakus esošais SIA Overseas Estates sulu termināls, tāpat kokmateriālu pārkraušanas placis Ventas otrā krastā starp Paceļamo tiltu un Apvedtiltu). Tomēr, ja kravu pārkraušana VTO, Ventbunkerā un Kālija Parkā ilgstoši apstāsies pilnībā, tad valstij šajās teritorijās nāksies meklēt jaunus nomniekus.

Pagaidām tieslietu ministrs Jānis Bordāns un viņa parlamentārais sekretārs Juris Jurašs nav komentējuši, vai ieriebšana valsts interesēm līdz ar R. Meroni kontrolētajām komercsabiedrībām bija viņu mērķis, braucot uz ASV izlūgties sankcijas.

Tāpat mediji jau ziņojuši, ka daudzi desmittūkstoši eiro iepriekšējos gados no R. Meroni kontrolētā Ventbunkera aizplūduši Vienotības, KPV LV un pat Latvijas Reģionu Apvienības politiķu kontrolētu firmu kontos, savukārt ar kūdras purvā pie Lietuvas robežas reģistrētu fiktīvu reklāmas aģentūru AZUS tika slēgts līgums par vēl 18,5 tūkstošu eiro atmazgāšanu katru mēnesi.

Novērtē šo rakstu:

70
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi