Ventspils brīvostas pārvalde: mūsu slepenais seminārs bija nevis “slepens”, bet gan “slēgts”
Imants Liepiņš08.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc vairāk nekā diennakti ilgas klusēšanas Ventspils brīvostas pārvalde publiski šodien atzina: jā, vakar slepenības apstākļos tiešām noritējis seminārs, kurā spriests par ostu pārvaldības nākotni.
Atbildot uz lietotāju jautājumiem VentasBalss.lv forumā, Ventspils brīvostas pārvalde raksta: “Jā, vakar Ventspilī ieradās LR satiksmes ministrs un ministrijas pārstāvji, kā arī trīs lielo ostu, SIA Rīgas brīvostas flote un VAS Latvijas dzelzceļš pārstāvji. Organizēt sapulci Ventspilī bija Ventspils brīvostas pārvaldes iniciatīva, bet tā bija nevis slepena, bet slēgta darba sanāksme, lai klātienē pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar grozījumiem Ostu likumā, kas šobrīd nodoti sabiedriskajai apspriešanai, kā arī diskutētu par aktuālo nozarē. Sanāksme nenotika Ventspils brīvostas telpās [...].”
Pats fakts, ka šāda “slēgta sanāksme” vakar tika noturēta, atklājās pavisam nejauši: tūristi pēkšņi nevarēja nopirkt biļetes uz kuģīti ''Hercogs Jēkabs'', jo uz reisiem pulksten 14 vai 18 varot ierasties ''augstie viesi'' un pieprasīt izbraucienu, tāpēc biļetes tūristiem pārdot neesot atļauts, jo ierasties varot satiksmes ministrs. Savukārt pats ministrs, kurš citkārt par savām gaitām labprāt informē sociālā tīkla Twitter lasītājus, šoreiz par šādu braucienu nebija bildis ne vārda.
Meklējot tālāk, no Ventspils brīvostas pārvaldē strādājošajiem vietējiem iedzīvotājiem tika noskaidrots, ka brīvostas pārvaldē tiešām notiekot seminārs, taču tas esot tik konfidenciāls, ka tā norisei esot izīrētas privātas telpas, kam (iespējams) blakus atrodoties kafejnīca. Taču iedzīvotāji nezināja teikt, tieši kura kafejnīca tā esot, un apskraidīt vairākus desmitus kafejnīcu, kādas vasaras sezonā darbojas Ventspilī, nav iespējams.
Ventspils domē savukārt tika noskaidrots, ka tur darbinieki zina par šāda semināra norisi, taču pašvaldības pārstāvji nav tikuši tur pielaisti, neraugoties uz faktu, ka puse no Brīvostas pārvaldes lietotajiem nekustamajiem īpašumiem pieder pašvaldībai un to vērtība esot tuvu pie 170 miljoniem eiro, pie kam daudzi no tiem ieķīlāti ostas modernizācijas kredītu saņemšanai.
Mediji jau daudzkārt rakstījuši, ka ''ostu pārvaldības reformas'' rezultātā no Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldēm izslēgti visi vietējo pašvaldību pārstāvji, izjauktas daudzas ilggadējas iniciatīvas un samazināti modernizācijas plāni (tajā skaitā Eiropas līdzekļu piesaiste), kas novedis pie aptuveni ceturtdaļas kravu apjoma zuduma Rīgā, bet Ventspilī kravu kritums bijis vismaz 41% šī gada pirmajos piecos mēnešos.
Neraugoties uz katastrofālajiem rezultātiem, kādi fiksēti pašreizējā satiksmes ministra Tāļa Linkaita darbības laikā (kravu trūkums ostām novedis pie tā, ka dzelzceļa transports Latvijā pazaudējis jau 50% no visām tranzītkravām salīdzinājumā ar laiku pirms T. Linkaita nākšanas pirms varas), ministrs daudzkārt paudis ciešu apņēmību savu uzsākto ''reformu virzienu'' turpināt un pat pastiprināt.
Kā no notikuma vietas ziņoja Ventas Balss fotogrāfs, uz izbraucienu ar kuģīti ministrs tomēr beigās neesot ieradies. Kāds vietējais iedzīvotājs forumā to komentējis šādi: “Nevar izbraukt kopā ar tautu? Laikam zina, ko ēdis, baidās, ka neiemet Ventā (kādreiz labi sen līdzīgi mācīja vienu nešpetnu Ventspils milici). Kauns valdībai!!!”
Pēc Pietiek vakardienas publikācijas satiksmes ministra birojs izplatīja paziņojumu, kurā cita starpā rakstīja: “Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā pašlaik ir nodoti sabiedriskajai apspriešanai, savukārt 15. jūlijā par tiem spriedīs Ostu, tranzīta un loģistikas padomē. Pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā tie tiks virzīti izskatīšanai Saeimā. Lielo ostu pārveide par kapitālsabiedrībām varētu notikt 2021. gada otrajā pusē,” nepaskaidrojot, kā slēgtas apspriedes noturēšana varētu saskanēt ar patlaban notiekošās sabiedriskās apspriešanas jēgu.
Seko mums 
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
