Ventspilnieki: “”Ventbunkers” smird!” Valsts vides dienests: “Nē, smirdoņa nāca no ziedošajiem ceriņiem...”
Imants Liepiņš13.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts vides dienests atradis īstos, kas esot vainojami regulārā smakošanā Ventspilī: izrādās, vislielākās smakas radījuši nevis naftu, ogles un ķīmiju pārkraujošie ostas uzņēmumi, bet... vasarā ziedējušie ceriņi.
Vēl šī gada 1. septembrī Valsts vides dienests informēja: “Par naftas produktu smakām Ventspilī šā gada pirmajos septiņos mēnešos Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālā vides pārvalde saņēmusi 104 sūdzības, no kurām pamatotas izrādījušās 13 sūdzības. [...] Vides inspektori noformējuši 57 protokolus. Ja nelielā laika posmā par smakām vienā rajonā tiek saņemtas vairākas sūdzības, tās tiek izskatītas kopā un tiek noformēts kopējs protokols.”
Taču tālāk Vides dienests pilnā nopietnībā turpināja: “Ventspils teritorijā uzstādītie “elektroniskie deguni” līdz augusta beigām bija reģistrējuši 28 pārsniegumus publiskajās teritorijās. Visvairāk — 18 pārsniegumi — bija maija beigās un jūnijā, kad Ventspilī bija augsta gaisa temperatūra un ziedēja ceriņi.”
Savos publiskajos paziņojumos VVD speciālisti līdz šim nav paskaidrojuši, kā, viņuprāt, ziedoši ceriņi var smirdēt pēc naftas un mazuta tvaikiem un vai šie paši ceriņi gadījumā nav vainojami arī pie ogļu putekļiem jau nez kuro gadu pēc kārtas.
Savukārt Ventspils mērs un brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, preses konferencē konfrontēts ar šiem faktiem, bija spiests atzīt: “Tā kā VVD ir valsts institūcija, nevis pašvaldības struktūrvienība, mums kā pilsētas domei likums nedod itin nekādas iespējas ietekmēt VVD darbus vai publiskos izteikumus. Mēs ne pirmo gadu aicinām iedzīvotājus ziņot par visām vides problēmām VVD, dome pirms daudziem gadiem pat mēģināja iesūdzēt VVD tiesā un mēģināt viņus piespiest izpildīt savas funkcijas, taču tiesa nepieņēma lietu izskatīšanai — tā kā VVD un pašvaldība ir atsevišķas valsts varas struktūras, tad valsts nevarot tiesāties pati pret sevi, tas būtu līdzīgi tam, kā viena un tā paša ķermeņa labā roka gribētu iesūdzēt kreiso roku par bezdarbību.”
Uz papildjautājumu par to, vai iepriekš bijušas aizdomas, ka pie regulāra smaku līmeņa pārsniegšanas Ventspils ostā varētu būt vainojami ziedoši ceriņi, A. Lembergs atteica: “Kad jau šķiet, ka pa šiem gadiem redzēti un dzirdēti pilnīgi visi iespējamie brīnumi, arvien uzrodas kāds rekordstulbums. Naftas produktu vietā smirdoņu izraisījuši ziedoši ceriņi — tas izklausās pēc jauna līmeņa absurda.”
Mediji jau ne reizi vien aprakstījuši aizdomas, ka VVD reģionālās pārvaldes gadu gaitā “saaugušas” ar pārraugāmajiem piesārņotājiem. Likums paredz: visiem ražotājiem un tranzītniekiem, no kuriem ceļas piesārņojums, regulāri jāatjauno attiecīgās A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas. Piesārņotāji nolīgst specializētas vides konsultantu firmas, kas sagatavo pieteikumus un iesniedz tos VVD. Pirms desmit gadiem uzmanību sāka piesaistīt tādas konsultantu firmas, kuras dibinājuši un kurās strādā bijušie vides resora darbinieki. Bez firmas Estonian, Latvian, Lithuanian Environment (pazīstama arī kā ELLE) tika minēts arī uzņēmums VSKB Vide, kura dibinātājs bija kādreizējais VVD Ventspils pārvaldes direktors Ilmārs Sekacis un kurš pat kādu laiku atradās pārvaldes adresē!
Biedrība Zaļai Ventspilij jau 2009. gadā norādīja: piesārņošanas atļaujās, ko vides uzraugi Ventspilī izsnieguši Rūdolfa Meroni kontrolēto piesārņotāju labā uz savu kādreizējo resora kolēģu sagatavoto iesniegumu pamata, konstatētas būtiskas kļūdas vai noklusēta informācija. Augstākas institūcijas vēlāk atcēlušas vai izmainījušas Ventspilī izsniegtās atļaujas. VVD pārvaldes vadītāja tolaik apgalvoja, ka ''notikusi piekasīšanās nebūtiskiem sīkumiem". Taču dokumenti parādīja pilnīgi pretēju ainu: augstākas institūcijas izdotā atcelšanas lēmumā rakstīts: ''Atbilstoši Vides aizsardzības likuma jēgai, nav atbilstīgi ievērots un realizēts nedz izvērtēšanas, nedz piesardzības princips, kas skar nozīmīgas sabiedrības intereses, un pārkāpums ir atzīstams kā būtisks."
Par šiem notikumiem mediji rakstījuši jau kopš 2010. gada, bet situācija, kā redzams, pasliktinās ar katru gadu — vainot ziedošus ceriņus naftas produktu smirdoņā līdz šim vēl nevinam nebija ienācis prātā. Attiecīgi nav prognozējams, vai pie akmeņogļu putekļiem turpmāk netiks vainoti ziedoši puķuzirņi, bet pie dīzeļdegvielas noplūdēm no naftas vada — nevis tā apzadzēji, bet gan tuvumā augošas pujenes un rododendri.
Video no preses konferences par smirdoņu:
https://www.ventasbalss.lv/video/preses-konferences/3379
No arhīva: Pieci unikāli veidi, kā tiesājamā Koļegova un VVD ņirgājas par iedzīvotājiem Meroni grupējuma interesēs (2018.)
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
